Gadumijas meistarklasīte

2018. gada 31. decembrī.

Šogad kaut kā nemanot šo un to atskārtu. Piemēram, kad pārstāju rotāt māju. Un, piemēram, ka svētkos par tradīcijām man vairāk interesē brīvdienas. 
Darbā decembris ir viens no saspringtākajiem mēnešiem, bet līdz šim arī atpūtāmies, sākot no Ziemassvētkiem līdz pat janvāra pirmajai darbdienai. Bet šogad viss citādi. Un ne attapties, pirmā brīvdienu paka tukša, - šoks un skumīgs prāts, ka jāatstāj savējie un jābrauc strādāt... Dažu pēdējo gadu sajūta - nav laika, lai izdarītu to un to, un to. Un ik pa laikam parastajā sestdienā/svētdienā spēju vienīgi uztaisīt ēst. Un paēst. Un pagulēt. Jo organisms kliedz. Jā, tā ir izdegšana, tāpēc, atgriežoties Rīgā bez degsmes, nolēmu uzdāvāt īpašu dāvanu - laiku. Laiku ārpus gadumijas, pārēšanās, dzirkstošiem dzērieniem. Vēl man ļoti gribējās klusumu, tāpēc ārā neiešu, tv neskatīšos, internets telefonā izslēgts - kaut kā tā. Nu jau otrā diena, kopš spiežu, griežu, mēru, plānoju, līmēju, nedaudz rakstu. Un jūtos lieliski, kamēr nedomāju par pēceksplozijas skatu uz grīdas. 😂.
Tā nav nejaušība, ka viss, kas top, ir domās par Ziemassvētkiem. Nākošajiem. Jo viss arhīvs  šogad tika sadāvāts radiem, draugiem, paziņām. Tāds arī bija mans plāna mērķis - nodrošināties svētkiem, kuri pēc gada. Un lieliski iedalītas brīvās dienas: viena, lai palaiskotos, pārējās, lai radītu! Kā jau parasti par sevi, kartītēm klāt ķeroties, saku: bez trim dienām nav jēga sākt.

2019. gada 1. janvārī.

Gads ir sācies ar viegli sāpošu galvu. Ticu, ka varbūt ne man vienai šodien tā 😀, bet nu iemesli noteikti citi, jo jutīga spranda. Sāp rokas arī. Bet saskaitīju - 30 kartītes (tās visas, kas pašā pirmajā bildē)! Ir dažas, kuras nav apzināti pabeigtas, ir dažas, kuras pirms to svinīgā izgājiena varbūt papildināšu, bet šobrīd lieku galdā to, kas ir tapis. Visvairāk radījās vakar, šodien vairs tikai divas, pirms sāku papīru novākšanu.
Pēc pastīvēšanās ar paveco datoru, esmu gatava pirmajai atskaitei. Telefona foto neataino reālos toņus, bet nav arī tā, ka pilnīgi šķērsām. Teikšu uzreiz, kartītes sanākušas tik dažādas - gan mīļā paper cut tehnika, gan bērnu stilā, gan... Bet  šodien par visām tām, kurās kaut kas pārtapis.
1. Te, piemēram, vienā no slāņiem izķidātā albuma zvaigžnotais papīrs:

 2. Vairākās izmantotas veco kalendāru bildes.
Koki miglā. Bilde ačgārna, jo gribējās tā, lai izskatītos kā atspulgs. Galīgi nesanāca kā Ziemassvētku kartīte, beigās pat asociācijas ar kādiem Latvijas svētkiem.

Šeit foto egles pārvērtušās paper cut eglēs:

 Egles formu, protams, var izgriezt no jebkura foto:

3. Ja neko īstajā brīdī nevar atrast kalendāros, tad noder arī tējas kārba. Trīs aveņu sirsniņas:

4. Aplikāciju papīra košais vāks pietika divām kartītēm un vēl palika pāri!

5. Un lietā likts pat rasēšanas papīra vāks. Biezs, savulaik plānots izmantot šablonam (bija izprintēts uz tā), bet vakar es, trakā, uzreiz griezu dubultā (dēļ tā tad arī sāp rokas, jo pārāk biezs). Tiesa, nav pārāk glīti, jo nav piesūcināts ar krāsu. Malas apstrādāju ar tušu. Eglīte uzlīmēta uz tapetes parauga.

Un, radot vienu kartīti pēc otras, es pat nepamanīju, ka materiālu tandēms atkārtojās arī šajā:

6. Ziemassvētku notis tās noteikti nav, bet "Pinterest" ideja manā izpildījumā gan.

 7. Par sniegpārslām un citām sagatavēm, šķiet, esmu kādreiz rakstījusi. To man pilna kārba. No dažādiem dabas foto. Centos tās šur un tur izmantot arī šajās radošajās dienās:

Domājot par šodienas ierakstu, man bija dažādi tēmu varianti, kā rezumēt šo trijās dienās padarīto. Šodien izvēlējos visu uzlūkot no reciklēšanas puses, tāpēc šīs var dēvēt par mazbudžeta kartītēm.

Iedvesmojies pats un iedvesmo arī citus radošām lietām!

Atklātnes ar taureņiem - klasiski melnbaltās:)

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375106771518/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375104950132/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375103477637/

https://www.pinterest.com/pin/376191375100599707/ 

 

https://www.pinterest.com/pin/51298883233911038/

 

https://www.pinterest.com/pin/554435404097732904/

 

https://www.pinterest.com/pin/240942648785614454/

 

https://www.pinterest.com/pin/373306256588799732/

 

https://www.pinterest.com/pin/566186984382338418/

 

https://www.pinterest.com/pin/104356916342563175/

Atklātne ar ziediem

Iedvesmas avoti pa laikam mainās, bet "Pinterest" aizvien mani iedvesmo.
Ja palūko kartiņu izlases, tad tikpat kā ikvienā būs kāda atklātne ar taureņiem. Man tā ir īpaša mīlestība, bet patīk arī citas kompozīcijas, piemēram, ziedi.
Šobrīd es nesaprotu, kāpēc šī ziņa ir melnrakstos? Varbūt izgriezu sniegotajā gada laikā un gaidīju vasaru? Tādā gadījumā pie ziemas vien esmu nonākusi, kad beidzot nospiedīšu publicēšanas pogu.

Šo četru ziedu izgriešana ar skalpeli tāds nieks vien bija, salīdzinājumā ar visām tām lapiņām, kātiņiem, kas ne jau grūti, bet apnicīgi gan. 😀

Nedaudz gaismu spēles:

Un griezums ieņem paliekošu vietu uz spilgti rozā fona:

Taureņu virpulītis

Kad nedrīkstu griezt, es, protams, varētu kartiņas taisīt tā parasti... Visa vaina vien tur, ka griezt esmu ļoooti noilgojusies, bet visām citām padarīšanām vajag iedvesmu.😏 Tā nenāk. 😒 Bet viendien man piezvana paziņa, nostāda fakta priekšā, ka vajag! Brīdinu, ka šobrīd negriežu, jo tādu parasto kartiņu viņa var arī pati. Tā nu runājam, mētājam vārdus kā tenisa bumbiņu, kura galu galā nokrīt manā pusē... Paiet vairākas dienas, līdz saņemos izvilkt visus peles krājumus, jo esmu apaukstējusies un staigāt pa veikaliem negribas. Un tā no atlikumiem tapa šāda atklātne:

Bet vispār šis ir nr. 3 idejas realizējums, kas man šķita par traku, pieķeroties vienkāršai kartiņai. 😀 Pamatkartons izturēja no paša sākuma. Kompozīcijas fonam vēlējos sniegt otro izgājienu kādam neaprakstītam burtnīcas vākam (ir taču tik skaists! un atklātne skolotājai!), kur līnijās uzrakstīt lielisku vēlējumu. Izmēģinājusies glītrakstīšanā, ķēros pie tīrraksta un... 😔 izbojāju... Nācās izsmadzeņot nākamo variantu. Sāku vizualizēt. Nepatika. Bija jau vēls un ziedu tēmai nācās atmest ar roku. Varbūt egoiste, bet pievērsos saviem mīļajiem taureņiem. 😊 Beigās jau iespraudu mazu rozīti vidiņā (bet tā no seniem krājumiem). 

Tā nu es jaunas papīrpuķes taisīt neiemācījos. 😏 Priecājos vien par īstajām, uz palodzēm. 😊

Te nu manas sanpaulijas. Šogad nezied visas un nezied reizē, jo bija pamats apvainoties par gaismas trūkumu tomātu labā pagājušajā vasarā. Šodien, kad ir pirmā diena, kad ne tikai guļu, bet nedaudz kustos (ak, no vienas apslimšanas pārgāju pie citas un reizē arī mājas dienām...), paņēmu slinkās un paretināju lapas. Esmu lasījusi, ka sanpaulijas ir regulāri jāatjauno, papildmēslojumu tām nevajag... Labi, māku atjaunot, tomēr roka neceļas izmest tās, kas čakli zied. 😗 Un šogad es viņas baroju ar tiem speciālajiem stienīšiem. Ir vērts! Protams, arī lapas izlaužu biežāk un katru reizi apsveru domu, vai šitās atkritumos vai ieaudzēt maiņai, jo man ir iepatikusies tā mainīšanās sērga, kas notiek sociālajos tīklos. 😉 Ja dzīvo Rīgā vai Jelgavā, azartā iekrist ir vieglāk par vieglu. 😀 Nu es tiešām vairs neuztraucos par falenopšiem, kuri šajā dzīvoklī nīkst ārā, bet pavairoju gan sanpauliju saimi, gan atgriežos vai ieviešu augus, kuru man šeit nebija. 😊

Beidzot tas pavasaris atnācis arī pilsētā ar ceriņu krūmiem zem loga un narcisēm, tulpēm vietā, kur ne tik sen cīnījos kā dons Kihots ar vējdzirnavām. Bija jau mēģinājumi arī šogad nu tik rakt un nu tik būt, bet... bet...

... jāpieņem tā, kā viss šobrīd notiek (un reizē arī nenotiek), jāmācās atteikt sev un citiem, un dārziem, un sportam, un... jāvēro daba. 😏 Starp citu, šogad izsalkušu odu un maijvaboļu gads. Pēdējām izlidošanas cikls ik pa četriem gadiem. Tiešām? Tiešām! Neesmu to apšaubījusi, bet šoreiz liku bloga meklētājā, kurā tad gadā pie jūras tās maijvaboles puva? Apstiprinājumu guvu!

Pagājušās nedēļas tops

Daži jaunumi, turpinot šo tēmu un daži, vienkārši baudot dzīvi. :)

Pagājušā nedēļā izlasīju, ka Latviju saule nav pagodinājusi desmit dienas. Un tad saule "labojās", spīdēja vai katru dienu. Un sals knieba degunā. Vienā tādā devos darba "komandējumā" uz Zilajiem kalniem. Biju tik ļoti lielā sajūsmā par saules spēlēm mežā, ka pārkāpu vienu no noteikumiem: nelietot mobilo darba laikā...

Ir krietni izstiepusies daļa no zirņiem, kurus pirms nedēļas izbēru podiņā uz mitras zemes:

Kā jau minēju pirms nedēļas, tagad esmu sākusi apgūt moduļu origami. Bildē maza, maza daļiņa no salocītajiem trijstūrīšiem:

 

Šodien pārstādīju dažas puķes. Noteikti ne tas labākais mēness stāvoklis, bet bija viens īpašs moments tajā visā - katra podiņa apakšā ieliku pa banānmizai. Vasarā to pirmoreiz izmēģināju pie tomātiem, pareizāk, viena no. Tiešām tas bija daudz kuplāks, skaistāks, ražīgāks. Bet tā kā banāni neaug pie mums un veikalos nonāk apstrādāti ar sazin ko, nolēmu, ka labāk mizas izmantot augiem, kurus neēdīsim. :) 

Izšūtās atklātnes ar eglēm

Katrs lai dara to, kas viņam padodas vislabāk! :) Man nācās izšūt, bet šis noteikti nav mans lauciņš. :D Bija ļoti, ļoti grūti pieķerties simegrāfijai, bet Ziemassvētki tuvojās, tāds uzdevums man bija un ņēmu vien rokās šablonus, kartonu, īlenu, adatu, diegu un uz priekšu!

Kad hobijklusums...

Izrādās, vajag tikai liegt, un rokas tik trakoti niez griezt un internetā uzpeld visskaistākie šabloni :D

Pārslīdēju pāri pēdējiem ierakstiem, lai vēlreiz pārliecinātos, ka, jā, decembra sākumā viss vēl bija ok. :) Tagad pat domāju, varbūt tieši tā Ziemassvētku kartiņu darbnīca bijusi pie vainas? Esmu pārpūlējusi muskuļus? Bet tad jautājums, vai nudien tam nevajadzēja rimties pa visu šo laiku? Taču sāpes aizvien atgriežas, kā tik panesu ko smagāku, kā pati smejos, par papīra lapu, vai sasprindzinu muskuļus, kā griežot ar skalpeli, papīra nazi vai grīdu mazgājot... Pie ārstiem staigāju no decembra beigām, bet nav aizvien noteikta diagnoze un arī nekāda ārstēšana, kā tikai ieteikumi nedarīt to, pēc kā atkal sāp.

Tā tizlojoties esmu atkal atgriezusies pie čaklākas grāmatu lasīšanas, kā arī sākusi purināt viedtālruņa bilžu galeriju. Iekš Facebook jau labu laiku esmu dažādās papīrgriezēju un vienā puķfoto grupā. Pēdējo nedēļu laikā regulāri ielieku pa bildei ar kādu savu darbu. Atklātne ar ūdensrozi un puspērlītēm ir ieguvusi ļoti daudz "patīk" grupā, kurā visaktīvākie dalībnieki ir vjetnamieši. Ik dienu tur tiek ievietoti paper cut darbi, no kuriem daudzi ir ļoti sarežģīti. Nezinu, kāpēc tieši šī ir iekļuvusi favorītos? Nav ļoti sarežģīta. Pamats bija uztaisīts jau senāk, pērlīšu papildinājumu ieguva augustā un tad arī aizceļoja dāvanā 60. gadu jubilejā. :)

Tikko atcerējos, ka nav gluži klusums rokdarbos, jo pirmoreiz dzīvē esmu pievērsusies moduļu origami. Reizi nedēļā prezentēšos darbā, ko jaunu būšu apguvusi. ;) Un kaut kad centīšos sabildēt savu mājmācības procesu. :D 

Būtiskākie no 2016. gada krikumiem

2016. gada ierasti vienam no pēdējiem ierakstiem pietrūka spēka, tāpat kā izturēt dalību maratonā... Acīmredzot padevos ne tām labākajām emocijām, kas rodas no neziņas. Īsumā: gadu beidzu ar dakteriem un sākšu ar viņiem. Šaubas par lēmuma pareizību tomēr nelika man atteikties no nedēļas ārpus Rīgas, ārpus mobilā zonas, ārpus rutīnas... Vismaz esmu atgriezusies ar jaunu enerģijas lādiņu. :)
Savas gada atskaites reizēm mēdzu pārlasīt arī pati. :) Un izceļu savā emociju saulītē dažus sev nozīmīgus notikumus, mirkļus, kuri paspēti piemirst... Arī tagad vispirms atgriezos aizpērnā gada pirmssvētku dienās, kad laicīgi esmu ieblogojusi par iepriekšējiem 12 mēnešiem. Saprotu, ka daži labi momenti 2016. gadā nav atkārtojušies, saprotu, ka pļavā satiktā medīgā Pipara vairs nav... Un cauri rindiņām saprotu, ka viss gaiss tobrīd virmoja citādi nekā pēdējā pusgadā... :) Jo negaidīti mainījās darbs. Un aizvien turpinu adaptēties, taustīties jaunajā dzīves situācijā. Un jo svarīgāk man liekas darīt paralēli kaut ko diametriāli pilnīgi pretēju ikdienai, lai izvēdinātu galvu... kaut vai pablogojot... Atšķirībā no 2015. gada, kad šo un to sekojamajos latviešu blogos garām palaidu, pagājušā gadā lasāmviela krietni samazinājās. :( Nebūtu pareizi teikt, ka Blogger nav modē vairs, jo starp ārzemniecēm atradīsies gana daudz, kas veido ierakstus vai katru dienu...

Kāda tad būtu manu 2016. gada 12 mēnešu krikumu esence?

Janvāris: 

Grūti atrast vienu vienīgo, labāko, īpašāko krikumu. Izrādās, janvārī man lipuši klāt dažādi baciļi un līdz ar to mājas arests, rokdarbi, pārdomas, blogošana... :) 

• 2 ļoti vērtīgi ieraksti, kuros pati mēdzu atgriezties, kad atkal prātoju, vai šo atkritumu bija vērts iešķirot speciālajā konteinerī vai nē? - http://saditadi.blogspot.com/2016/01/skirosanas-knifi-1.html; http://saditadi.blogspot.com/2016/01/skirosanas-knifi-2.html.
• atskaitījos par bērnu auditorijai tapušajiem papīrdarbiņiem. Man neierasts lauciņš.
• 2016. gadā beidzot esmu iemācījusies nesteigties. :D Nelieku bildes kā tik kas gatavs... Šeit laikam pieminēts gada ražīgākais rokdarbu periods. Bet varbūt, ka pirms Ziemassvētkiem tapa vēl vairāk atklātņu?  Ieraksta pirmā bilde man lieku reizi lika atzīt, ka kartiņa tikai skaitījās gatava. :D Beidzot nopirku (un tas notika pēc 10 vai 11 mēnešiem)  HobbySetā motīvu uzlīmes latviešu valodā un atklātne kļuva dzimšansdieniskāka. :) 

          Tās pārējās janvāra iedvesmas kartiņas tā arī nav nekur rādītas. Nu nevar jau zināt, vai īsti                   gatavas... :)

• janvārī esmu sagatavojusi atrādīšanai kādas kartiņas tapšanu.

Februāris:
Aktuālas mājas lietas un tuvākā apkārtne.

• mēnesis sākās ar 2 tortēm un 9. februāra gaviļnieku saraksta papildināšanu (manā galvā :D ).
• ieraksts par kādu Rīgas rajonu, kura nākotnē dzīvošana nav paredzēta. 

Marts:
Daudz laika esmu pavadījusi virtuvē. :)

• pašai jau man patikās tas tējas rituāls. Un tik mistiski, ka, baudot nesteidzoties, kāda steidzīga doma sāk urdīties pa galvu. :D Un likās - vairāk tējots, bet tomēr vien četras reizes martā un + vienu aprīlī esmu rakstījusi "Par tēju ar tēju". Iespējams, ka šogad arī saorganizēšu kādu atklāto tējas dzeršanas pauzi. :) 
• zaļā virtuvē zaļa dzīve! - rakstīju martā. Dzīvojam zaļi - tāda kartiņa manī noraugās no decembra. :) Un decembrī ēdām jaunos lokus! Zaļais mūsmājās noteikti būs arī šogad!

Aprīlis:
Ceļojuma un kultūras deva.

• bloga kārtējo dzimšanas dienu gribējās klusu... 
• mēneša beigās aizlaidām uz Tartu. Izmēģinātā firma uz AHHAA centru brauc diezgan bieži un bieži arī taisa atlaides. Kaut internetā klejo dažādas atsauksmes, no savas puses iesaku nebaidīties, ja vien pieteikšanos neatliec uz pēdējo brīdi. ;) 
• neesmu sekojusi līdzi, cik reizes gadā mums būtu iespēja noskatīties kādu latviešu opereti Rīgā, bet vismaz šī gada sākumā "Balli Savojā" varēs redzēt Cēsīs, bet "Jautro atraitni" - Rēzeknē... Vai būs vēlāk Rīgā? Pirms gada bija... :) 

Maijs:

Ziedēšana! :) 

• šis laiks vairs nav iedomājams bez cilvēku mudžēšanas Uzvaras parkā. :D 
• 2016. gada atklājums - Rīgas tulpes! Tās pildītās, peonīgās man ļoti patika! :) 
• kurš telpaugs pārņem manas palodzes? ;)
• drusku skumji, ka "Dauderos" ziedi, ziedēšana baudāma tik ar rododendriem vien... Bet tad gan šķiet, ka pats piesūcies pārpilns ar to smaržu! Itin nemaz nav jūtams nekas riebīgs no dzelzceļiem, rūpnīcām, kas ir tepat, tepat...
• laimīgie ceriņi. :)

Jūnijs:
Zinot, cik gadus man nojuka tulpjukoka lūkošanas brauciens... :)

• mēnesi sāku ar radošuma meklējumiem internetā. Iedvesmai taureņu atklātnes zili baltos toņos.
• un atkal siekalas skrien mutē, lasot šo! :) Un ir vēl sakāmais par krējuma pagali. Trīs gadus esmu daļēji dzīvojusies pa Skrīveriem. Kad Pārtikas kombināts virzījās uz gala pusi tolaik... Šo to varēja vēl dabūt ("Gotiņas" man negaršo...), bet slavenā krējuma pagale bija tikai bērnības atmiņās. Jūnijā es padomjgadu garšu nesajutu, lai kā viņi paši uz to pastāv... :D Tagad iepirkos pie konkurentiem, arī skrīveriešiem, bet nosaukums, iepakojums nedaudz atšķiras, un garša arī! Es pat nepiesaukšu vairs bērnību, bet Skrīveru saldumu produkcija mani uzrunā vairāk par Pārtikas kombināta vienīgo patiesību... :)
• kas lēni nāk, tas labi nāk? Noteikti! Tikpat kā dzimšanas dienā uzdāvāju savām acīm tulpjukoka ziedus! :)
• laisks ieraksts par kaķi ar pilsētnieka dzīvesveidu. Šobrīd viņam atkal mājas režīms. Vismaz putniņu kinozāle pieejama. :D Un, ai, cik labi, ka istabā parādījās eglīte - lielisks slēpnis, nepamanītam tupēt un vērot, vērot, vērot! :) 

Jūlijs:
Kad modernās tehnoloģijas izkonkurē daba... :)

• viedās spēles... Ja gribas kaut ko spēlēt, tad labāk tā, lai kustinās smadzenes! :) Viedtālrunis bīstams varbūt kļūst tiem, kuros slēpjas atkarības, taču es vasarā savilku savā telefonā šīs vietnes, dažas reizes paspēlēju un atgriezos tikai nesen - Ziemassvētku brīvdienās. Un zināšanās atkal robi, jo treniņu nav. :D 
• Rīgas botāniskā apmeklējums iedvesmojis fotostāstiem par rozēm un taureņiem...
• īstiem lauciniekiem rīts sākas tā ap pulksten 4, man gana agrs - ap 6. :D 
• ja nemaldos, pirms gadiem man bija jau tāds palielāks taureņu sakopojums papīrdarbos. Varētu teikt - atgriešanās! 
• izrādās, Rīgas puķudobes mēdz būt mīklainas. Kaut šī mani mistiski piesaistīja, es tikai no Ušakova ieraksta sociālajos tīklos sapratu, ka neko nebiju sapratusi! :D 

Augusts:
Bija divi ceļojumi, bet Anīkšči aizņēma tik daudz vietas, ka par otro tā arī neko neuzrakstīju.

• ieraksts par sīpolpuķu pārstādīšanu ir varbūt pat skatītākais no visiem pērnā gada publicējumiem. Tas noteikti man noderēs arī pašai. Kad tas dārziņš būs. :)
• viendienas ceļojums uz Anīkščiem (kopā kādi ieraksti četri...)
• kopumā vasara likās nekāda, jo sen nebija iegadījusies tik ļoti lietaina, taču sēnes auga griezdamās! 

Septembris:
Lūkošanās mēnesis. :)

• kad ieinteresētība par taureņiem pāriet rokdarbu robežas...
• pirmā reize, kad tieši dālijas braucu lūkot. :) 
• jā, leļļu festivāls jau ir tradīcija! Pabūts visos, kopš Ināra Liepa tos rīko. :) 

Oktobris:
Sevis pilnveidošana roku kustībās.

• viens riktīgi nomarinēts ieraksts - par paper cut lapām un mēneša nogalē kaut kas pilnīgi svaigs. :)
• papīrdarbu sērija: balts uz balta.
• izaicinājums pašai sev - dejošana! 1. daļa publicēta, 2. daļa vēl čuč melnrakstos... ;)

Novembris:
Vecās labās grāmatas un jaunie piegājieni rokdarbos. :)

• mans atklājums - Jānis Lapsa. :) Pirms dažām dienām secināju, ka laukos ir vēl pārs viņa grāmatas.
• kā pirmo šeikeri taisīju...

Decembris:
Ak, šis īpašais Ziemassvētku laiks! :)

• Spožas un ne tik spožas zvaigznes... Jaunā gada izaicinājums varētu būt citādi izlocītās atklātnes.
• 10. decembris - dāvanas sarūpētas, naudas koks uzziedējis, vārdu sakot, Ziemassvētki var startēt! Man tie parasti pienāk ātri - ar saviem pasākumiem un laicīgu izbraukšanu no Rīgas. :) 
• konkursiņš. :) Man patīk cilvēkiem sagādāt prieku, bet izlozēs nepatīk tas moments, kad kāds paliek aiz strīpas... :( Nebiju gaidījusi, ka atsauksies tikai viens cilvēks - Rita, taču esmu pārlaimīga, ka Rita ieguva to, ko vēlējās! :) 

Konkursiņš

Cik zvaigžņu tēma mani iedvesmoja, tik krūzes atliktas citai reizei. Šovakar vēl jāpieķeras simegrāfijai, tā ka darbs dzen darbu. :)

Bet kā jau vakar solīju, ātrais konkurss bloga sekotājiem. Skatos, tāda sakritība! - 2014. gada dāvanas dāvināšanai ir izspēlētas līdz 14. decembrim, kā, papētot kalendāru, izlēmu šogad. Nu labi, lai paliek arī tās reizes laiks - plkst. 18.00. Vienīgā atšķirība no tās reizes - vari izvēlēties arī kā dāvanu sev (tad parakstīšu Tev šo kartīti personīgi).
Ideja ir tāda pati: apskati un komentārā ieraksti atklātnes kārtas numuriņu (ja gribi to sev, tad piemini arī to). Tās pašas dienas vakarā (laikposmā līdz 21-iem) salozēju, noskaidroju adresi un 15. decembrī ar Latvijas Pastu tās izceļo Tavā virzienā. :)

1.  

   

   Melnbalta. Paper cut sniegpārsla. Mazas, baltas puspērles. Izmērs: 11x11

   
   
2. 
   

   

   Sarkana. Balts brieža siluets. Maza, balta puspērle. Sudraba sniegpārslu uzlīmes. Izmērs: 10,5x9,5

3. 
   

   

   Tumši zila. Taurenis no nošu lapas. Sniegpārsliņa. Gaišzila straza. Uzraksts rakstīts ar roku. Izmērs: 10,4x5,6

Ja vēlies piedalīties, komentāros ieraksti atklātnes numuru :)

Vēl viena zvaigzne

Vakardienas zvaigžņu pulkam pievienojās vēl viena. :)

 

 

Tas atkal maratonam. Grūti gan iedabūt bildē patieso krāsu, spīdumu, jo zibspuldzē rodas citi akcenti, bet bez zibspuldzes vispār nekas nesanāk un nākamā dienasgaisma sanāktu tikai pēc nedēļas... Šī spozme nepārblīvēta, ļaujot mirdzēt pamatkartonam un sudraba sniegpārslām. :)

Ar un par zvaigznēm

Šodien man ir absolūti radošā diena! 6 stundas esmu ņēmusies ar griešanām, mērīšanām, līmēšanām, zīmogošanām... domāšanām...
Starp citiem Ziemassvētku apsveikumiem ir tapušas arī divas zvaigznes, kā http://www.scrapbooking.lv/lv/maratons/ 2. kārtas pretendentes. Ir vēl viena iecere, bet tad jau redzēs, vai iznāks tai laiks. :) Tik daudz spīguļu nekad neesmu līmējusi, bet... uzdevums tāds. :D