+ 12 stundas. 1. daļa

(attēls no Pinterest)

Ievads:
Bija 2015. gada maijs, kad viena no Rīgas deju skolām rīkoja Latino deju dienu, kurā varēja aiziet uz nodarbību, lai saprastu, vai tas patīk un vai gribam iemācīties. Biju uzsākusi saraksti e-pastā un saņēmusi rēķinu, taču saslimu, līdz ar to neko nesamaksāju un nekur nedevos... Ja man kaut kas nesanāk, cenšos nepārdzīvot, jo uzskatu, ka tātad tobrīd es varēju iztikt bez tā. :)
Taču kopš tā laika (ne mokoši bieži) es saņēmu ziņas, ja tika organizēts kas jauns vai kāds vebinārs. Un tā pienāca šī gada augusts, kad "pastkastītē" bija iekritis kāds finansiāli vilinošāks aicinājums un šoreiz - šoreiz viss notika! Un notiek!
Tomēr stāsts nav parasts, jo iemācīt mani dejot... khm... Gribu domāt, ka ar ritma izjūtu man vismaz viss ir ok, bet soļu atmiņas man nav, tāpat kā nereālas šķiet spējas darīt dažādas kustības vienlaikus - kreisā rokā tā, labā šitā, kreisā kāja vēl tā un labā - vēl kaut kā... Un vēl jau ne tik sen bez panikas iemaldījos kādās ballēs... Taču pēkšņi atnāca apziņa, ka es neprotu dejot! Ka esmu tik stīva palikusi kā vēl nekad, jebkad... Tagad pilnīgi nereāla šķiet tā uzdrīkstēšanās (bet vai man toreiz bija izvēle???) vienā pasākumā rādīt viduslaiku dejas :D Tā bija improvizāciju improvizācija, bet laikam es to darīju ar tik lielu pārliecību, ka man pēc tam jautāja, kur esmu to mācījusies? :D
Deju kursi - tas ir neierasts solis man. Un ne jau tikai par dejām konkrēti, bet vispār, jo grūti vairākumam no mums ir saņemties kaut kam tādam, kas nepadodas vai kaut kam tādam, kas būtu labi veselībai, tomēr... Vai arī saņemties, kad nogurums ir tāds, ka gribas vien mājās...
Trešajā nodarbību reizē es sapratu, ka manas izjūtas ir tik mainīgas. Es reanimēju, kā jutos pirmajā reizē, otrajā... Un kopš tā brīža es pierakstu ik nedēļu, ko esmu domājusi, izdarījusi saistībā ar kursiem. :)

1. nodarbība:

Pirms. Neliels satraukums. Par to, cik veiksmīgi atradīšu kursu vietu. Par to, vai nenokavēšu? Par to, vai būšu atbilstoši saģērbusies?

Tobrīd. Esmu mierīga, pat pārāk... Tas, kamdēļ šeit esmu, attaisnosies (par to esmu 100% pārliecināta!), bet vai es iemācīšos šīs dejas??? Diezin... Jo grūtības man ar tamlīdzīgām lietām...

Pēc. Re, re, negāja nemaz tik slikti! Pasniedzēja teica, ka var manīt, ka sen senos laikos esmu dejojusi Ča-ča-ča. Bet... īstenībā tās pārējās dejas tak vēl nemaz līdz Latvijai nebija atnākušas. ;) 

2. nodarbība:

Pirms. Cik ātri tā nedēļa paskrējusi!!! Ne es vairs ko atceros, ne arī manī prieks, ka šovakar atkal jādejo... 

Tobrīd. Jādomā tikai par rokām? Ok. :D Man laikam nav riktīgās kājas līdzi, jo viņas soļus nezina, tiklīdz es 100% pievēršos rokām. :D 

Pēc. Būs mājās jāizmēģina tās roku kustības... 

3. nodarbība:

Pirms. Visa mana apņēmība "mājas darbā" kapitulēja, jo neko neatcerējos. Meklēju You Tubē video. Vispār galvu tik sajaucu! Starp citu, mums tur noteikums ierasties svārkos, kleitās, bet video vairums dejo legingos...
Tad slēdzu MTV un kustos pa savam - kustos, lai kustētos. :) 

Tobrīd. Brīnumi notiek! - reizēm tiešām kājas strādā bez smadzenēm! :) 

Pēc. Ja tā padomā, visas nedēļas aktivitātes man sabāztas vienā dienā: virsstundas darbā ar pamatīgu fizisko piesitienu. Tad gājiens uz dejām - no "Origo" rajona līdz Ziedoņdārzam. Tad pašas dejas. Un tad gājiens atpakaļ. Un viss tempā, tempā, tempā... :)

4. nodarbība:

Pirms. Ne tā labākā diena darbā, ne tā veiksmīgākā arī virsstundās - esmu noskrējusies mēli izkārusi un es gribu mājās!!!

Tobrīd. Jauna viela. Atkal nojūku. Savā ziņā jūtos līdzīgi kā pirmajā nodarbībā, kaut vispār (vismaz pati uzskatu) pamatsoļos labi spēju attīstīt tempu. :) 

Pēc. Laikam ne tā veiksmīgākā diena manā dzīvē... 

5. nodarbība.

Pirms. Pēdējie rīti sagaida ar dzestrumu, baltu zāli, baltām mašīnām. Dienas ir skaisti saulainas. Bet vakarā, ak, vakarā atkal būs pastaigas aukstumā. Būs tikai 5. nodarbība. Tikai. :) Bet nākamnedēļ jau būsim pusē!!!

Tobrīd. Pasniedzēja mums māca skaistas roku kustības: nu neduriet, neduriet! Ooo, jā, protams, varu! Kamēr pa soļiem. :) Tiklīdz sākas tempā, es pat nezinu, duru es, vai nē, es nepaspēju sevi iekadrēt spogulī. :D 

Pēc. Jā, šī man bija citāda ceturtdiena. Beidzās manas fiziskās mokas darbā un virsstundu vietā man parādījās savs laiks. :) :) :) Tas ir brīnišķīgi!!! Tik brīnišķīgi, ka "Otrajā elpā" paņēmu vairākas grāmatas. Sev. Ja nepatiks, ienesīšu atpakaļ. Un arī ja patiks, aiznesīšu atpakaļ, lai citi arī var paņemt. :)
Un tiešām grūtākais ir saņemties aiziet uz dejām, jo pēc dejām noguruma nav. Iespējams, ka varētu kalnus gāzt, ja vien manī netupētu apziņa, ka, ja kaut ko darīšu un nosēdēšu līdz pusnaktij, tad nākamajā rītā būs ļoti grūti celties... Un es dzenu sevi gulēt. :) 

6. nodarbība.

Pirms. Tūlīt, tūlīt būs puse! Lai gan pēc tās sāksies jauns etaps, līdzās tām, kam sanāk labāk...
Tobrīd. Hmm, pārsteigums! Esam divas! Tikai. Un ar mums atstrādā mūsu klupšanas akmeņus. Jaunas vielas nav, bet man kaut kur mugurā sāp...
Pēc. Man sāp ne tikai mugura, bet smeldz arī ribas. Varbūt tas ir dēļ tā, ka brīvdienās biju slima, viena diena bija tikai gultā, bet pēc tam, nespēka dēļ, biežāk piesēdu???
Kolēģe ielikusi video, kas mani uzjautrina. Uzjautrina, jo tur ir kaut kas no manām dejām, bet to jau var saprast tikai savējie - savējie no dejām. :D