Beidzot tas ir noticis!

Urā! Manu pēdējo gadu vēlme beidzot piepildījusies!

Tulpjukoks bija pa kādam ziedam man arī pietaupījis.

 

(šis attēls no http://www.stevesnedeker.com/7099/kentuckys-state-tree-liriodendron-tulipifera.html)

Nenoliegšu, klusa cerība bija, ka varbūt laimēsies, taču pašu koku atrast ne tik viegli, kaut man bija nojausma, kuros kvadrātmetros meklējams. Ziedošie brīnumiņi bija augšējos zaros, tāpēc mana tālruņa kamera ar to netika galā :(

Bet tas viss bija īsi pirms Botāniskā dārza apmeklējuma finiša. Pirms tam bija jāuzmeklē peoniju dobes un jāapmeklē oranžērija.

Bet nevaru nekad paiet garām raibajām dobēm:

Un arī rozēm, protams, kuras tā smaržoja!!!

Beidzot tiku arī līdz peonijām :) Pirmoreiz dzīvē redzēju dzeltenās (bildēs bija skatītas):

Peonijām ir īpaša vieta manā dzīvē, jo ir bijis tik daudz dzimšanas dienu, kad man pasniedz tieši tās :) Bieži vien ar rasas vai lietus lāsēm. Un tā smarža! Tikai šogad uzzināju, ka tomēr ne visas peonijas smaržo. Šodien pārliecinājos, ka tā ir taisnība.

Tāpat kā peoniju, arī īrisu laiks pagājis, vairs vien pa kādam ziedam. Lilijas un ķeizarkroņi vēl briedina pumpurus, tāpēc lielākā skaistuma sasmelšanās notika oranžērijā :) Kad pēdējoreiz biju Salaspilī, tad šī būve vēl nebija gatava. Bet oranžēriju atrādīšu nākamajā ierakstā, jo mūsdienās lasītāji ātri pagurst :)