Manā pēdējā darba pusstunda pagāja lietusgāzes zīmē. Taču gribot negribot man bija jānokārto dažas lietas centrā. Galu galā izstaigājos pat sausām kājām. Un - uz mājām!
Nopīkstināju savu braucientalonu, aiz tramvaja loga pastiprinājās lietus un es biju tik neizsakāmi laimīga, ka man ir pusstunda laika rāmam braucienam :)
Nobraucām vienu pieturu. Tramvajā nedaudz pakāpās kāda sieviete:
- Vai jūs tiešām brauksiet līdz galam? (atbildi nesadzirdēju) Mūs izsēdināja. Visa iela tur pludojot! Nē, nē, es labāk braukšu ar taksi.
Mēs turpinājām braucienu. Pie sevis apsvēru, ka ja jau nebrauktu līdz galapunktam, tad brīdinātu. Un plūdi... Vai tad vienreiz Rīgā nevarētu rīkoties operatīvi un visu ātri sasūknēt? Un vispār - negāza taču tā, lai būtu plūdi!
Nobraucām divas pieturas. Cilvēki kā parasti - ne vairāk, ne mazāk.
Nobraucām trīs pieturas. Priekšā RS avārijas auto. Un vadītājas paziņojums, ka tramvajs tālāk nebrauc. Aizgāju paņēmu pārsēšanās biļeti un iefiltrējos cilvēku straumē, kura sākumā plūda vienā virzienā. Man, protams, būtu bijis daudz ērtāk sagaidīt brīdinājumu, iekāpjot tramvajā vai vismaz otrajā pieturā, taču nu jau nekas neatlika, kā soļot puskilometru uz autobusa pieturu, gājēju pāreju šķērsojot caur upi :)
Pietura pārpildīta... Pienākošais autobuss arī...
Nobraucām vienu pieturu. Vēl drusciņ un stop! Bet pasažieri bija diezgan pacietīgi. Pagāja vairāk kā piecas minūtes, kad kāds iekliedzās, ko stāvam??? Pēc pāris minūtēm atvēra durvis un daudzi izkāpa. Tajā brīdī likās: un ko tagad? kur tagad ir tuvākā pietura??? Pusstundu priekšā esošā transporta rinda nekustējās ne no vietas. Un tad beidzot, lēnām, kur autobuss vairs nebija autobuss, bet kuģis... Kreisajā pusē varēja manīt automašīnas līdz pusei ūdenī...
Viss ir laimīgi beidzies, taču mani izbrīna, ka Rīgas satiksmes lapā ne vārda par šodienas likstām. Jaunumu sadaļā...
Parasti tramvajs mani atvizina pusstundā, šodien mājupceļā pavadīju pusotru stundu :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru