Sestdienas krāsu prieki

Tīrās nejaušības pēc vai arī pateicoties pilsētas satiksmes lietotnei telefonā, sapratu, ka es taču varu - arī es šogad varu aizbraukt līdz Brīvdabas muzejam! Rīga šur tur lietu pieredzējusi, bet daudzi, tāpat kā es, vēl ilgojas pēc tā, jo visur putekļi, bezgaiss... Jā, nu tad šodien jau drusku citas izjūtas - vējš diezgan stiprs. Ejot pa centrālo ceļu uz muzeju, ūūū, kā pūta, taču citur sanāca aizvējš un nebija vēl jāvīkstās jakā (kuras gan man pat nebija)...

Lūk, arī draudzenes pieminētie tautastērpi! Jāatzīst, pilnīgi esmu izkritusi no aktualitātēm, neko par šo nezināju līdz pat piektdienai...

Te pārdeva pat ērzeli, kuru mēģināju bildēt reizes piecas vismaz, bet, tautai kustoties, neiespējami. Šis tad galu galā uzskatāmākais variants, tikai nedaudz zaudējis galvu un asti, toties ērzelība tikpat kā centrā :)

Skatoties uz šiem milžiem, atliek vien pabrīnīties, kā tie šeit nokļuvuši? Gan lieli, gan smagi, gan dārgi... Vai tiešām tika/-s pie saimnieka?

 Jā, nu tas superīgākais, ko redzēt nezinātājiem - kā vērpj, kā kaļ...

 Citviet manīju arī audējas, adītājas...

  

Beidzot es redzu krāsas!!! Man tā to pietrūka latviešu keramikā, kopš biju Lietuvā! 

 

Taču formu un rakstu ziņā aizvien vissimpātiskākās ir latgaliešu vāzes!

Kad parādījās šāda tipa darbi, man ļoti patika, šis un tas tika iepirkts, bet tagad - tagad neitrāla attieksme, jo tagad sajūsminos par krāsām :)

Sākot bildēt keramiku, mazliet aizrāvos :) Īstenībā - man radās gandrīz lieka stunda un tad es devos bez jebkāda mērķa. Sapratu, ka pa lielam keramikas galdus biju izlaidusi, nu tad kā sāku ar krāsām, tā turpināju ar to, cik māla darbi var būt atšķirīgi :)

Tik mīļi, ka arī šāda galva izrotāta :)

Un šis ezis atsauca atmiņā internetā redzētos darbus no skrūvēm, atsperēm, pulksteņu zobratiņiem... Jā, bet vismaz pirmais manām acīm tāds, kur dzelži + māls.

Mani šīsdienas iepirkumi nekādi diženie :) Tas, kas ļoti iepatikās, neatbilda manām līdzpaņemtajām finansēm un laikam pirmoreiz dzīvē izgāju uz ātri gaistošām lietām - gardu maizi, gardu sieru, interesantu tēju (ķiploks + ingvers), krējuma pagali, kura, pieļauju, šeit maksāja pārspīlēti dārgi, bet, ko man darīt, ja siekalu pilna mute no tā brīža, kad uzzināju, ka Skrīveros to atsāk ražot. Ja nav uzņēmības aprikšot tās nedaudzās vietas Rīgā, kur tā var būt un arī nebūt, tad atliek neskopoties ar naudu :) Vai tiešām garša tā pati, kas manā bērnībā? Maz ticams, ka tas pat ir iespējams, jo visam tak jāatbilst mūsdienu normām! Nesanāca no manis nekāda lielā saldumdegustētāja, par ko nemaz nebrīnos, jo mājās kaudzē šokolādes stāv :D Man kaut kā vairāk uz tiem ķiplociņiem šodien vilka :)