Dārzeņu vafelītes

Sazin kamdēļ ceļš pie sāļā varianta locījās līkloču līkločiem, bet tā garša mutē (sajūtās) vēl bija. 😊 Šorīt skatos un brīnos, nu ir - ir tak pilns internets arī ar sāļo vafeļu receptēm! Palasīju, sastiķēju savējo, aizskrēju uz veikalu pēc dažiem niekiem un ķēros pie mīklas taisīšanas un cepšanas. Cik noprotu, der jebkura vafeļu panna.

Nepieciešamās izejvielas:

• 140 g milti (nepilna glāze);
• 100 g sviests;
• 100 ml piens;
• 100 g siers (tāds, kurš kūst);
• 2 olas;
• 1 vidējs sīpols;
• 1/2 burkāns;
• garšvielas.

Gatavošana: 

Nomizo sīpolu. Notīra un uz smalkās rīves sarīvē burkānu. Sarīvē sieru (sakritības pēc, "Talsu ritulis ar zaļumiem" - ikdienā nepērku, bet ēdienu dažādošanai atkal un atkal sanāk nopirkt šo). Izkausē sviestu (katram sava metode. Man arī nu jau iegājies paņemt mazo katliņu, ieliet nedaudz ūdeni un "uzsēdināt" uz tās bļodiņu ar jebko, ko vajag izkausēt).

Miltus iesijā bļodā, pakāpeniski pievieno sviestu, sieru, dārzeņus, pienu, olas. Ja vēlme pēc lielāka sāļuma par siera piešķirto, tad pievieno sāli. Garšas bagātināšanai var pievienot jebkuru garšvielu, kas iet pie sirds. Jo īpaši labi te iederas ķimenes. Mīkla ir pabieza krējuma konsistencē.

Uzkarsē vafeļpannu, ar karoti liek mīklu uz pannas un cep.

Garneļu un vīnogu draudzība

Turpināju variēt vīnogu-siera-pistāciju tēmu. 

Te ņemts ir viss tas pats (izņemot "Talsu rituli") + gatavās saldētās garneles.

Ņemšanās un saņemšanās

 

Pēc aizdomīgām brīvdienām ne tik senā pirmdienā biju pozitīvi noskaņota doties darba pārgājienā. Ziema, mazi mīnusiņi, bet saule, saule, saule un prieks! Nevienā brīdī nedomāju, ka šis ir kaut kāds ārprāts (pēc tām aizdomīgajām brīvdienām 😀). 

Bet drīzumā sākās... sākās kaut kas nepieredzēts, jo tā pēkšņi gluži vai visi vienlaikus darbā dabūjām pirmās e-slimības lapas savā mūžā.

Mājās notika tieši tas pats. Saslimām visi. Tā nebija gripa, bet kaut kāds bubulēns - vīruss ar aizliktiem deguniem un kasīgu klepu. Un temperatūriņu, kura, šķiet, nemaz nedomā likt man mieru. Un tādu nespēku, ka sēžot nespēj sevi noturēt.

Izlasīju kādas desmit grāmatas. Teorētiski jau šis cipars varēja būt lielāks, bet beigās jau sāka ņirbēt gar acīm. 

Daudz dzērām tējas, daudz runājāmies, reiz pat līdz trijiem naktī, jo galu galā no rīta nav jāpagūst itin nekur. Brīžiem pat dzīvojām pēc Phjončhanas (tā arī neesmu iemācījusies šo nosaukumu izrunāt, mēlei nesamežģoties) laika...

Uz nenoteiktu laiku atlikām ģimenes svētkus un arī 14. februāri atzīmējām pavisam pieticīgi:

Un nākamajā dienā (pēc Latvijas laika) sākās Suņa gads:

Šis gads visiem apzinīgajiem, centīgajiem sola patīkamas pārmaiņas bankas kontos. Bez tam radošumu sevī spēs atrast pat tie, kuri neprot ne adīt, ne šūt... Lielisks gads kāzām un bērnu dzemdēšanai, kā arī ceļošanai. Šo visu izlasot, ir vērts saņemties un rīt atkal doties uz darbu.

Sajust janvāri (no 22.01. līdz 31.01.)

👉apmeklēt vienu pasākumu. Neizpildīts, jo visas idejas grozījās ap svētdienu, taču pēc boksa cīņām un vēl dažu grāmatas lappušu izlašīšanas pēdējā pagājušās nedēļas naktī, izlēmu slinkot.
👉divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus. Aizvien "Vārdu kaujas", kā arī "Logo quiz".

👉izgatavot vienu jaunu atklātni. Atkal drusku krāpjos, jo ir tikai detaļgriezumi. Roku gan biju iepriekš samocījusi, sāpēja visu nedēļu, atklātnes taisīt būtu vieglāk, bet ir starp materiāliem iejukusi viena svarīga lieta, kuru, kā likums, tagad vajag tur, tur un tur. Mācos pauzēt un netaisīt to, uz ko šobrīd nav iedvesmas.
👉izmēģināt jaunu recepti. Pirmdien bija lielā cepšanas diena. Un starp piparkūkām un zivju kotletēm cepu iekrāsotus austiņcepumus.
👉izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izdzēsu vismaz piecus, bet nopublicēju ierakstu par papīra zivīm. Tapa arī divi jauni vēstījumi.
👉dažus vakarus veltīt grāmatu lasīšanai. Tas notiek diezgan čakli, jo šobrīd ir grūtāks periods darbā, pēc kā pārrodos paēst un iekrist gultā. Viena grāmata pabeigta, nākamā jau iesākta.

👉mājās pavingrot kādas trīs, četras reizes. Ārsta vizīte tikai nākamnedēļ, tāpēc šeit es pauzēju. Pēc rtg spriežu, ka varbūt nāksies iet uz kādu ārstniecisko vingrošanu.
👉noskatīties filmu kopā ar kādu mīļu cilvēku. Pilnīgi neplānoti man, bet naktī no sestdienas uz svētdienu skatījāmies Maira Brieža cīņu. Man tā tiešām bija kā spriedzes filma. Pēdējos raundos iekrampējos otram rokā. Ak, un vēl tie tuvplāni ar vates kociņu urķēšanos pa asiņojošu degunu... brrrrrrrrrrrrrr... 😖
👉ar acīm "nofotografēt" rīta debesis vismaz divreiz nedēļā (no Akmens tilta uz Austrumu pusi).22.01. - tumši, tumši zilas augšā un oranžsārtas tieši vienā līmenī ar TV torņa kāju sākumu. 24.01. - ne miņas no rītausmas; viss vienmērīgi apmācies. 26.01. - pilnīgi tas pats, kas trešdien. Tādi rīti tik izceļ skaisto Dzelzceļa tilta.
👉atklāt nedēļas lielāko prieku. Siltuma atgriešanās.

Pilnīgu esmu izkritusi janvāra kopplānā. 😒
👉apgūt kādu jaunu rokdarbu tehniku;
👉kaut ko salabot;
👉atgriezties pie tēju krikuma;
👉pamācīties angļu valodu;
👉apmeklēt bezmaksas izstādi vai muzeju.

Šodien februāra pirmā diena, jaunais plāns vēl nav vārdos noformulēts, bet mērķis visur viens - mīlēt sevi, darīt sievišķīgas lietas, ko ikdienā nedaru.

Oi, jā, un gandrīz aizmirsu atrādīt A4 griezuma turpinājumu. Nu jau bez mīklām, vai ne?

Sajust janvāri (no 15.01. līdz 21.01.)

Šobrīd aiz loga viegli pārslo sniedziņš, bet pa dienu, ķerot saules mirkļus, izprintēju vairākas griežamās lapas un padevos papīrdarbiem. Vai paguvu laikus apstāties? To jutīšu rīt, bet šajā A4 formāta darbā izgriezu tik, cik šobrīd redzams, un negribīgi noliku skalpeli malā. Nez, vai kāds var uzminēt, kas te top? 😉

Nedēļa pagāja ātri, ar viegluma un gandarījuma sajūtu, īpaši nepiedomājot, kā virzās plāniņa lietas.

👉apmeklēt vienu pasākumu. Kaut arī nedēļa bija visādi citādi jauka, darbā es biju nosalusi, tāpēc kaut kur doties pēc tam nebija prātā.
👉divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus. Tik smadzenes kustinoša nedēļa sen nebija bijusi. Pildīju gan intelektuālos testus, gan gluži vai katru dienu izspēlēju dažas "Vārdu kauju" partijas.
👉izgatavot vienu jaunu atklātni. Atklātnes vēl nav, taču ieskaitu šo punktu, jo šodien izgriezu vismaz septiņas papīrlietiņas.
👉izmēģināt jaunu recepti. Salātu eksperimenti. Pamatbāzē salātu mix paka vai, kā es smejos, "Maximas" akciju iespējas. Pa pusei apzināti, pa pusei nejauši, bet gadījās iepirkt kā wild salātu paku, tā konservētu kukurūzu, tomātus un vēl šo to, pēc tam veiksmīgi apvienojot vienā bļodā. Vēl pa nedēļu tika ātri uztaisīts lavašs. Bez tiem zaļumiem nevaru, un ja citu nav, ņemu un beru kādu no "Absolūds ēd" zaļajiem pulveriem.
👉izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izpildītas 2/3 šī punkta, jo beidzot padalījos ar vērtīgu gramatikas kursa atkārtošanu, kura pierakstus jāieplāno vēlreiz pārskatīt. Un beidzot nospiedu pogu iedvesmai, pati nesaprotot, kāpēc šis ieraksts bija noslēpies melnrakstos.
👉dažus vakarus veltīt grāmatu lasīšanai. Trīs vakarus liku sev blakus grāmatu, tomēr gadījās, kas interesantāks par lasīšanu. Bet nu jau esmu sākusi lasīt "Māra Rīgā".
👉mājās pavingrot kādas trīs, četras reizes. Nav, jo esmu nedaudz apjukusi, ko drīkstu, ko nē. Nepieciešama ārsta konsultācija.
👉noskatīties filmu kopā ar kādu mīļu cilvēku. Centos, bet filma bija tik murgaina un baisa, ka līdz galam nenoskatījāmies.
👉ar acīm "nofotografēt" rīta debesis vismaz divreiz nedēļā (no Akmens tilta uz Austrumu pusi). Vienmēr atcerējos par vēlu😀, bet tad domāju, laikam atkal bija apmācies, apmācies, apmācies.
👉atklāt nedēļas lielāko prieku. Šlumbergeras pumpurošanās.

Augu krāsu testēšana: "Riekstiņi"

Kopš nokļūšanas vēģetāro ēdienu meistarklasē, ticu Ditas Lases solījumiem, tāpēc nopirku augu krāsu komplektu. Tobrīd gan nemanīju iespēju iegādāties pa vienai paciņai, tāpēc ir man draudzīgi kopā visas divpadsmit.

Pirmais tests: krāsainie "Riekstiņi":

Klasiska smilšu mīklas pagatavošana. Varbūt krāsas, pievienojot kausētam sviestam, labāk sajauktos? Nezinu. Gribēju visu darīt vienkārši, nepieķēpājot daudz trauku, tāpēc pulverīti bēru "uz aci" un iemīcīju gatavajā mīklā. Sāku ar gaišāko, tāpēc katru jaunu mīklas porciju taisīju tajā pat bļodiņā, lai gan mīkla ir tik kompakta, ka nepaliek nekas no iepriekšējās.
Izvēloties beramo pulveri, redzēju tikai krāsas 😀, tāpēc vispār nedomāju, kā tas garšos savienojumā ar mīklu. Rezultātā "Riekstiņu" testā izmantoju septiņas: rozā, lillā, dzeltenu, brūnu, oranžu, gaiši zaļu un tumši zaļu.

Rozā. Dzērveņu sulas pulveris. Samīcot ar smilšu mīklas masu, viendabīga krāsa neveidojās. Izcepoties krāsu var manīt daļēji, bet ir ļoti simpātiska saldskābā garša.

Lillā. Melleņu sulas pulveris. Samīcot ar smilšu mīklas masu, viendabīga krāsa neveidojās. Izcepoties krāsa kļūst pavisam blāva. Nejūtu arī īpašas garšas nianses.

Dzeltens. Kurkumas pulveris. Samīcot ar smilšu mīklas masu, krāsa viendabīga un koša. Izcepoties krāsa saglabājas. Izteikta kurkumas garša.

Brūns. Kakao pulveris. Samīcot ar smilšu mīklas masu, krāsa viendabīga un izteikta. Izcepoties krāsa saglabājas. Patīkama šokolādes cepumu garša.

Oranžs. Annato sēklu pulveris. Nezināju, kas tās ir, Google man īpaši nelīdzēja, jo atstāja neziņā, vai annato krāsviela, ko pievieno sieriem, ir tā pati, kas top no annato sēklām?  Samīcot ar smilšu mīklas masu, krāsa viendabīga un koša. Izcepoties krāsa ieguva nedaudz tumšāku toni. Garšas un veselības izmaiņas nejutu.

Gaiši zaļš. Spinātu pulveris. Samīcot ar smilšu mīklas masu, krāsa nav pilnībā viendabīga, bet izcepoties aizvien nojaušama. Garšas izmaiņas minimālas.

Tumši zaļš. Hlorellas pulveris. Kas tas ir, uzzināju no kolēģēm. Samīcot ar smilšu mīklas masu, krāsa viendabīga, izteikta. Pildot formiņās, šķiet, ka slikti smaržo. Izcepoties krāsa saglabājas. Izteikti specifiska garša, kas man nepatīk, bet nav arī tā, ka nevarētu apēst.    

Kā sajutu decembri (no 3.12. līdz 9.12.)

Vēl viena nedēļa zibenīgi aizšāvusies garām. Neesmu pat paguvusi apkopot domas, piedomāt, vai vispār izpildās kāds no punktiem.

👉 apmeklēt vienu ar Ziemassvētkiem nesaistītu pasākumu. Vakar bija vairāku stundu mierpilns relaksācijas baudījums vienā no Rīgas Spa;
👉 divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus;
👉 izgatavot vienu jaunu atklātni;
👉 apgūt divas jaunas rokdarbu tehnikas;
👉 kaut ko salabot;
👉 izmēģināt jaunu recepti. Nebūs līdz galam godīgi, jo riekstiņus cepu vismaz reizi ceturto, tomēr pirmoreiz krāsainus, izmantojot svaigi iegādātus pulverus. Vakar pietika iedvesmas pirmajai cepiena daļai, paguvu notestēt rozā, oranžo un lillā pulveri, šodien bija turpinājums, bet atskaite ir par periodu līdz sestdienai;
👉 izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izdzēsu vienu, publicēju vienu un pie viena aizvakar nosēdēju līdz 2 naktī - tik ļoti esmu pārņemta ar to tēmu, ka nevaru un nevaru pabeigt;
👉 atklāt nedēļas lielāko prieku. Laikapstākļi dienā, kad ikmēneša darba pārgājiens dabā - pirms tam bija aukts, vējains, pēc tam slapji sniegains, taču pa vidu gadījās tā īstā diena, kad bija silts, un zemi klāja balts sniedziņš.

Par daudz rutīnas, jo nav domāts ne par Ziemassvētkiem, ne par šo projektu, bet viss ir bijis pakārtots darba lietām. Ja atklātnēs ir šis tas paknibināts, tikai tās neviena nav uztaisīta līdz galam, tad ar jaunu tehniku apgūšanu aizvien nekas uz priekšu nepavirzās...

Kā sajutu decembri (no 25.11. līdz 2.12.)

Ir tikai 2. decembris, bet savu plāniņu aizsāku tieši pirms nedēļas, tāpēc šodien atskaitīšos, kas man izdevies, kas ne, un esmu sarakstam pievienojusi vēl vienu punktiņu.

👉 apmeklēt vienu ar Ziemassvētkiem nesaistītu pasākumu. Šorīt gida pavadībā izstaigāju Meža kapus. Pēcsajūtas: bija interesanti, bet beigās nosala kājas;
👉 divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus. Divas reizes biju http://www.pratnieks.lv/, lietoju to testa režīmā. Pēcsajūtas: šoks, ka krustvārdu mīklas nav tik ilgi risinātas un spēju atrisināt katrā vien kādus 5%, tāpēc vairāk pievērsos ierudītu uzdevumiem;
👉 izgatavot vienu jaunu atklātni. Izgatavoju divas atklātnes un vienu šokolādes kastīti. Tikai, ak, ak, ak! - Ziemassvētku tematika, taču nolēmu šeit atstāt izņēmumu, liekot akcentus uz jauniem papīrizgriezumiem. Pēcsajūtas: lieliskas, jo atkal griezu! Bet, protams, arī sāpes klāt;
👉 apgūt divas jaunas rokdarbu tehnikas;
👉 kaut ko salabot. Pielaboju divus ziemas sezonas apģērba gabalus. Pēcsajūtas: labs darbiņš, kas padarīts;
👉 izmēģināt jaunu recepti. Svētdien tapa svaigēdāju "siers" - daļa no kūkas receptes. Kaut ko tādu gatavoju pirmoreiz un man nebija priekšstata, ko sagaidīt.Pēcsajūtas: man ļoti garšoja. Sapildīju burciņā un lietoju kā šokolādi vakaru labsajūtai;
👉 izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izpildīta 1/3 no šī punkta. Pēcsajūtas: atcerējos tikai vakar, ka bija arī šāda apņemšanās;
👉 atklāt nedēļas lielāko prieku. Protams, es "kūstu", iepeldot piparkūku smaržas mākonī ik dienu pa ceļam no darba, bet tie - tie atkal Ziemassvētki. Un priecājos, ka vēl neesmu tikusi gultas režīmā, jo vīrusi ir cieši blakus. Taču visvisvislielākais prieks man par mūsmāju kāpņu telpas zaļumiem. Ir apņemšanās, ko rosina blogi. Tā arī es sev teicu: kad izremontēs kāpņu telpu, nolikšu kādu puķi. Vasarā to izdarīju. Baidījos gan, ka varbūt nesapratīs, darīs tai pāri vai paņems sev, bet ne - kāds cits noziedoja šķīvīti, kaut podiņam nav cauruma, un aplaistīt es nepagūstu nekad. Nesen mūsu hlorofīts uzziedēja un tieši pirms nedēļas kāds viņam piešķīra draudzeni. Laikam vienlaikus zaudējām vienīgās zaļās palodzes statusu mūsu kāpņu telpā, jo nu arī stāvu augstāk ir puķe. Pēcsajūtas: gandarījums, ka mana ideja turpinās.

Kā reiz Latviju... apēdu

Sīpolu zupa

Noteikti ne tā, kas franču, bet tā, kas ilgi domās nēsāta un beidzot piesardzīgi maz pagatavota.

Nepieciešamās izejvielas:

• 4 lieli sīpoli;
• 1 ķiploka daiviņa;
• 1 tējkarote ābolu etiķis;
• 2 - 3 vistas buljona kubiņi;
• 1 kārbiņa kausētais siers "Dzintars";
• 2 litri ūdens;
• eļļa cepšanai;
• sāls, pipari, timiāns pēc garša, 
• grauzdēta baltmaize.

Gatavošana:
Nomizo sīpolus un ķiplokus. Uzliek vārīties ūdeni.

Sīpolu sagriež 4 daļās un katru daļu sagriež šķēlītēs. Liek cepties uzkarsētā eļļā uz lēnas uguns, pa laikam apmaisot. Cep aptuveni 15 minūtes, tā lai ir tikpat kā mīksti. Beigās pievieno etiķi, samaisa, uzkarsē.

Uzvāra ūdeni un izšķīdina tajā buljona kubiņus. Sīpolus ieber buljonā, pievieno kausēto sieru, maisa, lai tas izkūst, pievieno garšvielas un iespiež ķiploku. Zupa ir gatava, tiklīdz sāk burbuļot.

Pasniedz ar grauzdētu baltmaizi.

Rabarberu biezpienkūka (bez miltiem)

 

(attēls no Pinterest) 

Padalīšos ar izmēģinātu recepti. Cepu divas reizes, bet nobildēt tā arī nepaspēju. Un tā kā ar saldumiem pārāk neaizraujos, nav garantijas, ka šīs rabarberu sezonas (līdz Jāņiem) laikā vēl cepšu... Bet izskatās, ka rabarberu vietā var ņemt arī ko citu, piemēram, zemenes, mellenes, avenes... Tāpat kā, ja sagribas krāsaināku rabarberu kūku, var paeksperimentēt ar kādu no Absolūts ēd pulveriem, piemēram, biešu vai upeņu. 😉

Nepieciešamās izejvielas:

• 2 - 3 gari rabarberu kāti;
• cukurs rabarberu saldināšanai pēc gaumes;
• 300 g biezpiena;
• paciņa vanilīna cukura;
• 4 olas;
• 2 ēdamkarotes mannas;
• nedaudz sāls;
• 1 tējkarote cepamā pulvera;
• pūdercukurs kūkas pārkaisīšanai.

Gatavošana:

Rabarberus nomizo, sagriež nelielos gabaliņos, ieber tilpumam atbilstošā bļodā, pieber cukuru, visu samaisa un atstāj atsuloties.

Palielā bļodā ieliek biezpienu (ja ar lieliem gabaliem, vēlams, izmalt caur gaļas mašīnu vai kārtīgi izspaidīt ar karoti). To sajauc ar vanilīna cukuru.

Atdzesētām (no ledusskapja) olām atdala baltumus no dzeltenumiem. Baltumus liek putojamā traukā, dzeltenumus - pie biezpiena maisījuma. Baltumiem pieber šķipsniņu sāls, saputo tā, ka apgāžot trauku nekas nekrīt ārā.

Biezpiena - vanilīna cukura masā pievieno un iemaisa (secīgi) olu dzeltenumus, cepamo pulveri, mannu un rabarberus (ar visu sulu). Beigās viegli iecilā olu baltumus. Masa ir krējuma konsistencē. To lej ietaukotā veidnē un liek cepties uzkarsētā cepeškrāsnī 200 grādos 50 minūtes. 

Gatavas kūkas virspuse ir gaiši brūnā krāsā. Neizņemot no veidnes, pārkaisa ar pūdercukuru. Karsta kūka ir ļoti mīksta, noteikti nevajag steigties ar tās izņemšanu. Pieņemu, ka ar atdzisušu nebūs problēmu (pati cepu keramiskajā veidnē un nepārliku nekur, dalīju ar silikona lāpstiņu). 

Sirsnīgs ieteikums neēst kūku uzreiz. Protams, var nogaršot, lai salīdzinātu, bet visgardākā tā būs, kad pēc cepšanas rabarberi ar biezpienu vēl būs padraudzējušies. Es abas reizes cepu vakarā, atdzesēju un un uz nakti liku ledusskapī, no rīta, brokastīs, vienkārši super! 🍰

P. S. Pēc Ritas komentāra atcerējos, ka šodien "Pinterestā" pamanīju interesantu rabarberu kūkas noformējumu:

 

https://www.pinterest.com/pin/289919294752398221/ 

Apelsīnīgs vakara pārsteigums

Manam tīnim šogad jubileja iekrita darbdienā un jau mēnesi iepriekš zināju, ka tajā dienā ne cepšu, ne vārīšu, bet pasūtīšu sāļo kliņģeri "Ciemakukulī". Kopš pirmās degustācijas esmu sajūsmā par tā garšas kompozīciju!

Lai arī cik viss gardi, īstiem svētkiem man pietrūkst, ja nekas nav ielikts no sevis, par naudu to īpašo sajūtu notvert nemāku. ;) Šoreiz man bija savi iemesli neko skaļi nesolīt. Varbūt pat ne velti, jo piektdien mani pārņēma diezgan vīrusainas sajūtas un smagu galvu devos gulēt, cerot, ka rīts būs labāks par vakaru.

Bija ar! Bez tam viss lieliski sagadījās, jo bērns aizbrauca "šopingā". Viņam ne prātā nenāca, ka mājās gaidīs svētku galds. 

Sanāca pilnīgs eksperimentu izgājiens, bet apelsīni - "vakara nagla".

Man ir visparastākā rokas citrusaugļu sulu spiede. Griezu apelsīnus uz pusēm, spiedu sulu. Iegribēju caurspīdīgas glāzes. Parastu nav, vīna ir (nopirku, kad pārvācāmies, bet tā kā vīnu nedzeru, galda debija tik tagad!):

Sula tapa ļoti likumsakarīgi, jo desertam vajadzēja apelsīnu mizu "trauciņus". Tie lieliski aizvieto kēksa veidnītes + bonusā apelsīna garša ar'! Uzglabāšana mizās nav vēlama, jo tad cepiens kļūst rūgtens. Pirmo reizi cepu kēksus ar biezpienu, bez miltiem un piedomājot, cik un kā saldināt mīklu, taču der pilnīgi jebkura kēksu recepte.

Nepieciešamās izejvielas:

• 100 g biezpiena;
• 1 banāns;
• 2 olas;
• 1 ēdamkarote vaniļas cukura;
• nedaudz kanēļa;
• 2 ēdamkarotes augu eļļas;
• 5 ēdamkarotes skābā krējuma;
• 5 ēdamkarotes mannas.

Gatavošana:

Banānu sagriež kubiņos, liek traukā, kurā ieber arī biezpienu, pievieno olas, vaniļas cukuru, kurš sajaukts ar kanēli. Šo masu sablendē. Mīklai pievieno eļļu, krējumu un mannu. To visu kārtīgi samaisa un atstāj uz kādu laiku, lai manna uzbriest.

Mīklu salej apelsīnu pusītēs. Cep uzkarsētā cepeškrāsnī 180°, līdz kēksu virspuse kļūst brūngana.

Cepta forele vīnogu tējā

Blogā ir ap trīsdesmit ierakstu, kas veltīti virtuves krikumiem. Varētu jau teikt, ka es nekad nebiju domājusi, ka rakstīšu arī par to, jo gatavošana un pat ēšana nav mana sfēra, tomēr jūtu, kā aizvien vairāk mani iedvesmo bildes, kurās es redzu kaut ko ne tik ierastu un pierastu. Drīzāk ir problēma, ka daudzas no redzētā ir saldas, miltainas un citādi ne pārāk labas lietas.

Šoreiz būs par foreli. Zivis jāēd, zivis ir ok, taču nepelnīti reti tās gatavoju. Jā, vēl varu piebilst, ka arī pavārgrāmatas nepērku. Visas, kas man ir, saņemtas dāvanās. Un foreles sakarā varu pieminēt slaveno Džeimiju Oliveru un "15 minūtes virtuvē". Grāmata netika zibenīgi nolikta plauktā, jo biju dzirdējusi šur tur labas atsauksmes par šo pavāru. Pienāca tāds vakars, kad apsēdos, lai nesteidzīgi to pārlapotu, bet siekalas nesaskrēja ne mutē, ne acīs. :D Un grāmata nonāca pie citām līdzīgām. Bet... laikam jau mana redzes atmiņa sāka mani dīdīt un es to atkal paņēmu, lai uzmeklētu 138. lappusi. Kaut kas cits, kaut kas pa savam, tāpēc arī ir iemesls uzrakstīt te. :)

Nepieciešamās izejvielas:

• foreles fileja ar ādu;
• "Festive grape" vairāki maisiņi;
• taukvielas cepšanai.

Ja tomēr labāk garšo lasis, tad mierīgi izvēlas to. Ja labāk garšo cita tēja, lūdzu! Es izvēlējos "Festive grape", jo tā ir skābena un ja jau šīm zivīm piestāv citrons, tad... :) Interesanti būtu izmēģināt arī ar Ilzes rabarberu pulveri. Ja nekādi nespēj iedomāties ceptu zivi bez sāls vai pipariem, var pievienot tos tējai, taču labāk jau mācīties izbaudīt pēc iespējas tīrākas garšas.

Gatavošana:

Sagriež foreles fileju cepšanai paredzētos gabalos. Tējas maisiņus pārplēš, izber lēzenā traukā. Ar šo maisījumu ieberzē vai tajā apviļā zivs gabalus un atstāj uz 30 minūtēm vēsā vietā. Tad uzkarsē taukvielas un liek zivi ar ādu uz pannas. Pēc tam apgroza tā, lai zivs no visām pusēm iegūtu zeltainu brūnumu.

Vīnogas siera kažociņā

Ideju biju redzējusi internetā. Identiski atkārtot nevēlējos, bet arī līdz savai versijai netiku tik ātri, jo izejvielas apēdās tāpat. :)

Nepieciešamās izejvielas:

• vīnogas bez kauliņiem;
• kausētais siers "Dzintars";
• siers "Talsu ritulis";
• pistācijas.

Kādas garšas sieru izvēlēties, atkarīgs no iztēles, kas varētu patikt individuāli katra garšas kārpiņām.
Produktu daudzums atkarīgs no tā, cik daudz šī garduma gribēsies apēst. :)

Gatavošana:

Sarīvē uz smalkās vai pavisam smalko skaidiņu rīves "Talsu rituli".
Izlobītas pistācijas sasmalcina (sablendē vai samaļ).
Tīras, sausas vīnogas apziež ar istabas temperatūrā sasilušu kausēto sieru (es izvēlējos Klasisko, bet noteikti netraucēs kāds ar garšu. Galvenais ir saspēle ar Talsu rituļa garšu un pašu vīnogu!).
Šādi sagatavotās vīnogas apviļā vispirms sarīvētajā sierā, tad pistācijās.

Gatavs!

Vitamīnošanās

Kaut kā agri šogad podā tika ietupināts sīpols. Izauga loki. Apēdās loki. Un viss - vairāk nekārojas.
Februāra izskaņā atkal rindoju podiņus, pārskatīju sēklas. Šoreiz zemē nonāca sarkano lapu redīsi, salāti, dilles, tomāti, paprikas un zirņu bariņš. Pēc nedēļas pēdējie tika pie frizēšanas:) Dillēm gribētos vairāk gaismas. No tomātiem izdīguši tikai divi, bet paprikas vēl jāgaida.
Zirņu bildes - no pirmajiem dīgstiem līdz dažiem neapēstajiem:)

 

Zaļā virtuvē zaļa dzīve:) :) :)

Nedēļa ar tortēm

Nr.1 - kādam 9. februārī bija dzimšanas diena:) Ja vasarā taisīju torti ar īstām zemenēm, tad ziemā citas zemenes - no Haribo klāsta:)

Nr.2 - 14. februāris - bez komentāriem:) Valentīndienas torte sirsnīgai ik nedēļas dienai - septiņas sirdis: lielākā no granātābola, mazās no Skrīveru saldumiem:)

Kūka burbuļplēvē

Mans šodienas atradums: kreatīva pieeja kūkas dekorēšanā: http://www.patv.me/video-iespaidigi-kadel-burbulpleve-jaliek-ap-kuku/

Zemeņu sapnis

Kādā jūlija naktī nosapņoju, ka cepu torti. Putukrējums, zemenes... mmm:) Un ciemos pie manis atnāca Mildiņa no "Ugunsgrēka" un vēl dažas dāmas cienījamos gados... Mildiņa tā slavēja iznākumu:)
Jā, bet ko tas nozīmē, redzēt zemeņu torti sapnī??? Cept to... Sapņu tulks man ieteic atteikties no iesāktā, jo tas varot atnest nelaimi...Taču zemenēs slēpjas kaut kas starp skūpstiem, mīlestību, vēlmju piepildījumu, labiem jaunumiem... Par putukrējumu man ziņu nav:)
Man sanāca tā - paziņoju lieliskus jaunumus, ka ar mīlestību ļaušu rasties zemeņu tortei savā virtuvē:)

 

Tik neticami nu jau šķiet, ka skolas gados vēlme bij', bet tortes, kūkas nepadevās, pareizāk, biskvīts... Iespējams, cepeškrāsns vaina:( Sekoja daudzi gadi, kad eksperimenti nebija prātā, līdz 2013. gada 31. augustā mūsos bija tik liela apņēmība, ka centāmies ļoti... mums pat elektriskā miksera nebija... Taisnību sakot, otrreiz uz ko tādu vairs nebiju gatava parakstīties, bet, cepot nu jau trešo torti, tāpat nācu blogā pārlasīt knifus, lai nebūtu jābaidās par galarezultātu. Nu jau tās vairs nav roku mocības un arī laika ekonomija ievērojama:) Jāpiebilst, ka tagad visu daru pareizāk, arī mīklu jaucu katrai kārtai. Biju plānojusi trīs, bet biskvīts tā pacēlās (izdevās arī tik smuki porains:) ), ka sapratu, pietiks ar divām kārtām. 

Vai skaitlim 31 ir kaut kāds maģisks spēks? Zemeņu torti arī cepu 31-ajā datumā - savā vārda dienā:) Oi, pirms tam gandrīz "aplauzos", bez maz jau nelaimīgi tirdziņā skatījos te uz ķiršiem, te mellenēm, līdz pie viena galda sastapos ar nosapņotajām ogām (tā patiešām bija vienīgā vieta, kur tās tomēr bija!)

Un tad jau mājas, virtuve un rosība! Biju muļķīgi iedomājusies, ka sablendēšu zemenes un uzziedīšu uz biskvīta. Pārāk šķidra tā masa... Toties nedaudz to pieliku putukrējumam.

 

Zemenes izkārtoju sagrieztā veidā: gan pa vidu, gan virsū uz tortes:

Zemeņojoties sakārojās arī piena kokteili:)

Dzer!

 

attēls no http://wall.alphacoders.com/big.php?i=409769

Reižu pa reizei skatoties TV3 raidījumu "Ievas pārvērtības", kurš bija saistīts ar svara zaudēšanu, veselīgu dzīvesveidu, kurā "tā - starp citu" parasti iekļāvās arī viedtālruņu aplikācija WaterBalance:)
Kamēr man kaut ko modernu neiesaka radi, draugi, paziņas, reklāmpiedāvājumus ignorēju, tomēr par pietiekoša šķidruma uzņemšanu sāku domāt aizvien biežāk, jo īpaši, kad šopavasar slimības laikā daktere lika izdzert 3l dienā. Nopirku 2 "Mangaļu" pudeles, izvērtējoši paskatījos  un sapratu, ka es to nespēju!
Problēma apjausta vairākus gadus, kad aizdomājos, cik maz dzeru darbā. Tā ir krūzīte zāļu tējas no rīta, pusglāze sulas pusdienās un glāze kaut kā (sula, piens vai jogurts) launagā. Laikam jau tā bērnības akas ūdens garša ir tā iekodēta, ka tādu neatrast ne krānā, ne piegādātāju lielajos bunduļos:( Pieejamais "Eden" ūdens man šķiet pretīgs, lai cik izslāpusi būtu... Varētu uzlabot ūdens garšu ar citronu, kādu piparmētru, taču, lietojot no dienas dienā, ātri nonākšu pie tā, ka negribēšu redzēt tādas kombinācijas vairs nekad mūžā. Un man tā ir problēma, ka NAV ko dzert:(
Versijas par to, cik un ko dzert, atšķiras. Viennozīmīgi, alkohols, kafija, melnā tēja, krāsainās limonādes "labajā" sarakstā neiederas. Tāpat arī šķidrie piena produkti ne, jo kuņģī tie sarec, kļūst kā biezpiens... Ūdens ir pats, pats ideālākais, jo tas tonizē bez blakusefektiem, nesatur kalorijas, taukus, cukuru, uzlabo vielmaiņu. Izdzerot kaut ko "sliktu", tikpat daudz jāizdzer ūdens. Un tomēr pat ūdens dzeršanā jābūt mēra sajūtai, citādi organismā var rasties disbalanss, kas negatīvi ietekmēs smadzenes, sirdi un nieres. Zāļu tējām ir ārstējoša iedarbība, tāpēc jāpēta, kādam nolūkam paredzētas, lai nenodarītu sev pāri. "Visdrošāk'' lietot piparmētru un kumelīšu tējas. Pavasarī nevajadzētu laist garām kļavu un bērzu sulas, kas lieliski izvada no organisma visas sliktās vielas, taču uzrūgušas tās var stimulēt dažādus iekaisumus organismā, tāpēc tās dzer vai nu svaigas, vai - pēc noraudzēšanas, vasarā. Augļu un dārzeņu sulas jādzer uzreiz, jo citādi tajās sākas rūgšanas procesi, taču ja ļoti, ļoti vajag uzglabāt dažas stundiņas ledusskapī, jāpievieno dabīgais konservētājs citrons. Izņēmums ir biešu sula, jo tai "jānostāvas" 2 - 3 h, lai izgarotu organismam nevēlamie gaistošie savienojumi. Toties āboliem pirms sulas spiešanas jāļauj oksidēties, jo tikai tā mēs no šīs sulas gūsim vērtīgo dzelzi. Dažas organiskās skābes bojā zobus, tāpēc sulas jādzer lēni, ar salmiņu, un pēc tam jāizskalo mute. Apelsīnu sula ir vispopulārākā pasaulē, bet Latvijā ļoti iecienīta ir burkānu sula.
Vēl - kad un kā dzert? Sākt rītu ar glāzi ūdens, - tik klasisks teiciens, diemžēl personīgi nezinu nevienu, kam rīta sākumā nesmaržotu krūze kafijas:( Ūdeni vajadzētu lietot atsevišķi, ne "piedzert", "uzdzert"... Tātad - pusstundu pirms un pusstundu pēc ēšanas, lai šķidrums neatšķaidītu kuņģa sulas un neapgrūtinātu gremošanu. Sievietēm iesaka dzert stundu pirms treniņiem (tik ilgs laiks paiet līdz izdzertais nonāk muskuļos), sportojot sievietes zaudējot vairāk šķidruma, nekā vīrieši. Ja vien cilvēks nav izslāpis, pietiek ar glāzi ūdens, tikai tādām jābūt 6 - 8 dienā. Pēc peldēšanās bieži vien dzeršana nav prātā, taču arī šī nodarbe krietni samazina šķidruma daudzumu organismā.
Diētas bieži vien sastāv no pamatīgiem ierobežojumiem un lielāka šķidruma patēriņa. Lai mazāk apēstu, svarīgi ātri gūt sāta sajūtu, un to sniedz zupas, augļu un dārzeņu sulas, tomāti, gurķi, arbūzi...

Mums ir savas mīļās krāsas apģērbā un sava gaume, veidojot interjeru. Izrādās, ka arī kuņģis ''jūt'' krāsas:)
Sarkanās sulas (tomātu, biešu, dzērveņu, ķiršu, vīnogu) silda, uzmundrina, uzlabo gremošanu un vielmaiņu, novērš sirds un asinsvadu problēmas. Oranžās sulas (burkānu, ķirbju, apelsīnu, smiltsērkšķu) spēcina, noņem sāpes, uzlabo atmiņu, aizsargā šūnas. Dzeltenās sulas (citronu, ananāsu, greipfrūtu) nomierina, uzlabo noskaņojumu, uzlabo atmiņu. Violetās un zilās sulas (sarkano kāpostu, melleņu, upeņu, plūmju) stiprina kaulus, dziedē brūces, uzlabo redzi un dzirdi. Zaļās krāsas sulas (spinātu, brokoļu, gurķu, kivi) mazina ļaundabīgo audzēju risku. Baltās sulas (puķkāpostu, kolrābju, sīpolu) aizkavē novecošanos, stiprina imunitāti.

Nogurušas mammas kēksiņi:)

Sākšu ar nelielu ievadu. Šobrīd rit kampaņa "Mammu! Tu esi vajadzīga!". Gribas nocitēt A. Kincas teikto jaunākajā "Ievā": "Trauki taču var palikt nemazgāti, ja tu esi nogurusi. Varbūt biešu zupas vietā vari ātri izvārīt makaronus. Tu esi pelnījusi tasi tējas, pacelt kājas gaisā un 15 minūtes nedarīt neko. Varbūt labs sejas krēms mammai ir svarīgāks pirkums par kārtējo mantu, kuru tev dīc mazais diedelnieks."
Par sevi varu teikt, ka lai kā ēstgatavošana nav mana sirdslieta, es to daru gandrīz katru dienu un reizēm man pat "atveras čakras" un es virtuvē pavadu ļoti daudz laika. :D Toties svešās virtuvēs gatavošana man nevedas... Citādi ir ar tīrīšanu. Man patīk to darīt visur, bet jau sen neaizraujos ar sterilitāti un man "nemetas pumpas" no kaut kur pamestas netīras krūzītes. Jā, nepatīk, ka tā sanāk, taču arī es vakar atļāvos, nenomazgājot traukus, ieritināties gultā un palasīt žurnālus:) Biju tik nogurusi...
Neskatoties uz to, biju iecerējusi piektdienas pēcpusdienā pagatavot ko gardu. Bez neikdienišķām vakariņām tapa arī kēksiņi.

Izejvielas:
400g vai 450g sausā kēksa maisījuma (lūk, tieši tāpēc šoreiz šī ir nogurušas mammas recepte:) citkārt, protams, gatavotu pati:) );
paciņa magoņu sēkliņu;
nedaudz taukvielu mīklai;
1 neliels burkāns;
valrieksti (ne pārāk daudz);
formiņas cepšanai.

Pamatmasu sagatavo, kā norādīts uz maisījuma paciņas. Tai pievieno magones un mazās skaidiņās sarīvētu burkānu. Pēc tam uz pannas izvieto formiņas (man mīkla pietika 16 kēksiņiem) un piepilda ar maisījumu nedaudz pāri pusei. Ļoti ērti to darīt ar konditorejas maisiņu, taču var iztikt ar visparastāko ēdamkaroti:) Pēc tam katrā ieliek vairākus valriekstu gabaliņus (drupinātus). Cep 200 grādu temperatūrā aptuveni 15 - 20 minūtes.