Ika, tika

(kāda Vecrīgas nama siena...)

Ika, tika, gramatika,
Tā tiem bērniem nepatika... 😉

Šo ierakstu sāku vasarā, bet tas nudien nav īstais gadalaiks mācībām. Par melnrakstu atcerējos tad, kad, šķiet, lektori redzēju veikalā. Un pat ja tā nebija viņa, tad tas bija vistiešākais mājiens pārlasīt jau te uzrakstīto.

Stāsts par to, kas mums ikvienam mācīts latviešu valodas stundās. Dažas lietas arī gramatikā mēdz mainīties. Man nav ne jausmas, kā latvietis parastais var izsekot līdzi visām izmaiņām, kas skar mūsu valodu, ja viņš nav latviešu valodas pasniedzējs, korektors vai kas tamlīdzīgs... Prakse pierāda, ka nevar ticēt ne tikai visam, ko internetā raksta, bet pat tam, ko kurā katrā grāmatā nopublicē. 😏
Man arī nav tās pareizās grāmatas. Reizēm ir apjukums, neziņa, diskusijas ar draudzeni, kolēģēm... Piepildās tas: jo vairāk zini, jo vairāk nezini. 😂 Jūtu, kur var paklupt, bet mēdz būt arī tā, jo ilgāk prātoju par to, vai būs tā, vai būs šitā, jo lielāka garantija kļūdīties. Šad tad lietoju sociālo tīklu slengu un saīsinājumus, vairāk piedomāju, ja rakstu ziņas blogam vai vēstuli e-pastā. Protams, es tagad nedomāju, ka līdz ar to neatradīsies neviena kļūdiņa.
Ir tādas situācijas, kad parasta gramatikas grāmata ieved strupceļā un trūkst tā viedā valodnieka, kurš izvilks no iestigšanas dziļāk. 😀 Varbūt viena no iespējām ir apjautāties konsultacija@valoda.lv? Lai nebūtu tukša runāšana, es šonedēļ to pārbaudīju. Viss darbojas. 😊 Un reizē tas mani nomierināja, jo biju uzdevusi jautājumus, kuros šaubas par gramatisku piederību šim vai tam ir pamatotas. Reizēm secinu, ka, lūk, bijis kādam ļoti svarīgi likt studentiem iezubrīt valodu saimju koku, bet būtiskākas lietas palaistas vieglāk... 😉
Šā vai tā, bet tieši laikā "Facebook(ā)" šovasar pazibēja reklāma, kura aicināja uz atkārtotu korektores Gunas Kalniņas lekciju kursu. Tur jau tā lieta, ka es biju par to dzirdējusi, bet izpalika laiks mierīgi piesēst un noklausīties. Liels prieks, ka beidzot izdevās, jo tiešām vērtīgi. 😊
Kamēr pārlapoju izdrukāto lekciju materiālu (atkārtoju; tas notika vairākas dienas pirms gala pārbaudījuma), izrakstīju atziņas par dzirdēto.

1. lekcija. Patiks kulinārēm. 🍥
2. lekcija. Laikam viena no vērtīgākajām lekcijām, jo daudz kļūdu šo vārdu lietošanā. Pastāvīgs vai patstāvīgs? Efektīgs vai efektīvs? Cilvēcīgs vai cilvēcisks? Dabīgs vai dabisks? Personīgs vai personisks? Kopīgs vai kopējs? Papildu vai papildus? Jutīgs vai jūtīgs? Es nemaz īsti nebiju aizdomājusies, kā sākam laicīgi kaut ko darīt: ātrāk vai agrāk. 😊 Šajā lekcijā arī par kļūdu, ko sadzirdu un ieraugu visbiežāk: piemēram, gaidam... Šeit: "Gaidam Jūs uz sporta nodarbībām!"  Te: "Aicinam darbā apkopēju Valmieras ceptuvē". Vērtīga atkāpe par vienkāršo vienskaitli (o, jā...). Taču par sāli es samulsu, jo skolā jau labu laiku māca, ka sāls, arī tas, ko pievieno ēdienam, ir 2. deklinācijas lietvārds. Man, protams, mācīja citādi, kaut dzīvē (uz paciņām) biežāk tolaik varēja izlasīt: vārāmais sāls. 😏 
3. lekcija. Viltīgie nosaukumi, kuros jāzina, kurš lielais, kurš mazais burts. Ak, ja visiem būtu viens likums...
4. lekcija. Secināju, ka līdz 4. lekcijai es nezināju, ko nozīmē "jebšu"... Neparko un ne par ko, palaikam un laiku pa laikam lietojums, pareizrakstība. Patika joks par sieviešu ilgdzīvi. Pakavējos atmiņās par daudzajiem treniņiem "lūzt" sakarā... Sapratu, kāpēc man visu laiku gribas zina vietā lietot zin... 😊
5. lekcija. Vērtīgākā man bija informācija par domuzīmju (ne-)atdalīšanu ar atstarpi. Parasti esmu aizdomājusies arī, kur likt vai nelikt atstarpi (36,6°C vai 36,6 °C?). Bet vienmēr jau ir izeja 😀, piemēram, simbolu aizstāt ar vārdu. Intereses pēc ieskatījos laika ziņu un veselības tēmu vietnēs. Kļūdu daudz...
6. lekcija. Laba atkāpe par komata nelikšanu, kad līdzās divi apzīmētāji vai divi darbības vārdi. Tāpat arī par "un", "vai" ļoti līdzīgos teikumos. Noderīgs atkārtojums par to, ko savrupina un ko ne (pieņemu, ka pulksteņa laiks aiz dienas vai datuma mēdz radīt kļūdas ne vienam vien). Pati esmu ik reizi piebremzējusi pie iespraudumiem, īpaši pie "manuprāt" un "galvenokārt", kuri man šķiet radniecīgi, bet, daudzreiz pie tiem atgriežoties, zinu, ka tā nav, tikai aizvien apjūku, kuru no šiem ielikt komatos, kuru ne. 😀
7. lekcija. Latviskotie nelatviešu uzvārdi, vietvārdi u. tml. Tēma, par kuru sanācis tā pavairāk lasīt ziņu portālos, bet kura nav man aktuāla, tāpēc nepacietīgi gaidīju video beigas. Aizķērās gan tādi vārdi kā Pekina, Luhanska, Gruzija, kā arī paradoksālā uzvārdu atveide Freidu dzimtā. Noslēgumā par Islandi / Īslandi. 😊 
8. lekcija.Uzrunas un adreses, un citas svarīgas lietas. 

Lai pārbaudītu savas zināšanas, internetā var uzmeklēt dažādus pareizrakstības testus. Mans atradums - 35 testi vienkopus! Pēdējais, kur ieskatījos gan nebija tests, bet salīdzināju, ko minēja tiešsaites lekcijās, ko ne.