Slimošana - tie nav joki...

Slimošana - tie nav joki.
Skaties, sevi nepārmoki! 

(rindas no dzejoļa, kuras autoru man neizdevās atrast)

Janvārī atjaunojām vitamīnu krājumus, kas noveda pie neplānotas internetaptieku testēšanas. Līdz šim bija viena, kurā  veicu pasūtījumus vairākkārt, bet šoreiz ieskatījos arī citu atlaidēs, tāpēc beigās man pienāca četras paciņas: no menessaptieka.lv/, benu.lv/, internetaptieka.lv/ un azeta.lv/.

(attēls no pixabay.com)

Aicinu kopā aplūkot, ko saistošu tās piedāvā šomēnes. Tālāk tekstā, uzspiežot uz adreses, atvērsies konkrētais produkts. Katrai aptiekai savi īpašie mēneša piedāvājumi, bet nejauši acīs iekrita D vitamīns. Kā zināms, Latvijā to rekomendē papildus lietot visu gadu, jo saules mums par maz, bet šī vitamīna trūkums diezgan nelabvēlīgi ietekmē mūsu veselību. Noteikti iesaku nodot asins analīzes. Pati esmu piedzīvojusi situāciju, kad analīžu rezultāti uzrādīja ļoti drūmu ainu D vitamīna ailītē, tad lietoju recepšu medikamentu. Kuri bezrecepšu ir vislabākie, nezinu. Mans ģimenes ārsts ieteica "Nateo", bet ir dzirdēts, ka ārstiem liek reklamēt kādu konkrētu zīmolu, tāpēc - bez komentāriem, kaut internetaptieku apskatā iesprauksies gan "Nateo", gan "Livol" tikai tāpēc, ka, pētot februāra akcijas, šie abi ir pamanāmākie. 

Nateo D3 vitamīns 4000, 60 kapsulas. Trijās no četrām pieminētajām aptiekām šobrīd šim vitamīnam ir atlaide. Visizdevīgāk (­­€ 10.00) šobrīd iegādāties Azeta.lv. Bezatlaižu apstākļos vislētākā cena šim produktam ir internetaptieka.lv.

Livol Extra D vitamīns 2000, 120 gb. Un, lai būtu vasarīgāk, paņemsim to, kas ar upeņu garšu. Līdzīgi, kā ar "Nateo", arī šim tikai vienā nav atlaides. Visizdevīgāk (€ 11.39) šobrīd iegādāties benu.lv. Bezatlaižu apstākļos lētākā cena ir Azeta.lv.

Organismam svarīgs ir arī magnijs. Pētot akcijas, iekrīt acīs "Magvit".

Magvit Plus, 42 tabletes. Arī šeit trīs aptiekās ir atlaides, vispatīkamākā (tikai € 7.69) - Azeta.lv. Šajā internetaptiekā arī bez atlaides būtu vislētākā cena.

Vēl palūkojos, cik maksā gremošanas sistēmas glābējas - "oglītes", šoreiz gan 20 gb. kapsulu formātā. Jāsaka, te visās nav pieejami vieni un tie paši medikamenti. Piemēram, Jonax aktivētās ogles kapsulas ir tikai menessaptieka.lv. Šobrīd tām ir atlaide (€ 4.07). Sorbex granulētās ogles kapsulas ir benu.lv un Azeta.lv (šeit šobrīd 5% atlaidīte - € 4.74). Šāda tipa produkta lētākā cena ir internetaptieka.lv, kur 300mg aktivētās ogles kapsulas maksā € 3.59.

Noslēgumā vēl "pabūros" plāksteru piedāvājumā, Piemēram, "Urgo". Katrā no aptiekām ir padsmit piedāvājumu. Šobrīd menessaptieka.lv ir 30% atlaide jebkuram no šo plāksteru veidiem. Pamanu arī "Compeed" plāksterus. Tādi mani ir glābuši, kad papēži noberzti līdz asinīm, taču jāvelk augstpapēžu kurpes. Arī tiem šajā internetaptiekā ir 30% atlaide. Īpaši pagodināti Compeed plāksteri aukstumpumpām, jo tiem ir atlaides arī divās citās aptiekās, līdz ar to lētākā cena tiem ir Azeta.lv - tikai € 11.19.

Pasūtījumus no "Mēness aptiekas" un "Benu aptiekas" izņēmu aptiekās. Pasūtījuma apstrādes un piegādes laiks bija identisks, vienīgi "Benu aptieka" bija daudz ekonomiskāk iepakojusi, kamēr "Mēness aptiekai" viss šļūkāja pa kasti. Visātrāk pirkums (nu jau pirkumi, jo februāra sākumā bija vēl viens pasūtījums) pienāk no "Internetaptiekas.lv" - viendien pasūti, nākošajā saņem. 

Bezmaksas piegādes no pirmā centa ir tad, ja pakaļ pirkumam dosies pats uz "Mēness aptieku", "Benu" un  "Internetaptieku", kā arī pasūtījumiem uz "Smartpost Itella" no "Mēness aptiekas" vai "Internetaptiekas". Diezgan līdzīgi bija ar "Azetu".

Visiem labu veselību!

Medībās

VisLatvijas vīruss glūnēja no visām pusēm, tāpēc pirms nedēļas, ieraugot "Mežaparka durvju medību" pieteikumu, sākumā nesapratu, kā vispareizāk rīkoties, tomēr svētdien ģērbos un āvos, un raitā solī pēc pusstundas jau biju nokļuvusi pie Rīgas Zoo. Rindas uz zvēru dārzu nemitējās, tāpat kā pozētāji pie koka lāča, toties man jau sāka kļūt skumīgi, jo plānotajā laikā itin nekas neliecināja, ka tepat notiek pulcēšanās durvju medībām... Tā negribējās uzreiz mērot ceļu atpakaļ. Vēl dažas minūtes un dzinks! jauna ziņa pasākuma lapā: tūlīt, tūlīt būsim! Un tad jau arī redzams skūterotāju bariņš, kas spiedz, cenšoties izvairīties no gājējiem. Ātra iepazīšanās un priecīgi satraucošā ziņa, ja reiz esam tik maz, katrs tiksim uz medību laiku pie elektriskā skrejriteņa. Tāpēc ievads nav par durvīm, bet par jaunu braukšanas pieredzi, un balti skaudīgiem skatieniem no ceļā sastaptajiem bērniem. Protams, ievēroja mūs ne tikai viņi. Godīgi sakot, aizmirsu, kāpēc esmu ieradusies. 😀
Pēc testa braucieniem sadalījāmies divās grupās un cerīgi uzsākām ekspedīciju, tomēr mūs panāca lietus. Slēpāmies zem koka un manas pirmās bildes sanāca ļoti krāsainas, bet bez durvīm.

 Diemžēl, lietus mūs piespieda braukt uz Mežaparka kafejnīcu. Lai arī galamērķi sasniedzām ātri, visi bijām izmirkuši. Pēc karsta dzēriena lēnas malkošanas, lietus mitējās, negribīgi vilku atpakaļ mitro jaku, un dubls nr.2 - devāmies meklēt interesantas durvis. Kaut kāds vadātājs mūs gan veda atkal un atkal tajās pat ielās. Bildēju ar telefonu, jāsaka, šoreiz attālumi par lielu, lai bildes uzskatītu par veiksmīgām, tāpēc visu saliku vienā kolāžā.

Man patīk arhitektūra, jo īpaši jūgendstila ēkas, tāpēc manos arhīvos netrūkst bilžu ar mājām, tomēr man nekad nav bijis mērķis bildēt tieši durvis (jā, ir rokturi bijuši gan, bet bieži bildēti bez kopskata) Mājās, caurskatot agrākos bildējumus, tomēr atklāju, ka varu dot arī savu pienesumu šim projektam, jo kaut kas kadros iekļuvis gan. Oktobrī esot plānota izstāde. 

Fināla kopbilde (fotogrāfe Olga)

Lai arī bildē, kā 99% no foto, kur jāpozē, esmu nopietnāka par nopietnu, patiesībā man vēderā taureņi dejoja. 🦋 🦋 🦋 Biju pozitīvi uzlādēta, priecīga par iespējām, kopīgajiem mērķiem un Mežaparkā nobrauktajām stundām. Gāju mājās, bet ilgi nepazuda tā sajūta, ka esmu uz skrejriteņa. Un vakarā mana balss bija ciet... Mans biežākais šīsnedēļas saldums ir bijis medus ar kurkumu, citreiz plus ķiploku vai sīpolu.

Kā sajutu decembri (no 3.12. līdz 9.12.)

Vēl viena nedēļa zibenīgi aizšāvusies garām. Neesmu pat paguvusi apkopot domas, piedomāt, vai vispār izpildās kāds no punktiem.

👉 apmeklēt vienu ar Ziemassvētkiem nesaistītu pasākumu. Vakar bija vairāku stundu mierpilns relaksācijas baudījums vienā no Rīgas Spa;
👉 divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus;
👉 izgatavot vienu jaunu atklātni;
👉 apgūt divas jaunas rokdarbu tehnikas;
👉 kaut ko salabot;
👉 izmēģināt jaunu recepti. Nebūs līdz galam godīgi, jo riekstiņus cepu vismaz reizi ceturto, tomēr pirmoreiz krāsainus, izmantojot svaigi iegādātus pulverus. Vakar pietika iedvesmas pirmajai cepiena daļai, paguvu notestēt rozā, oranžo un lillā pulveri, šodien bija turpinājums, bet atskaite ir par periodu līdz sestdienai;
👉 izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izdzēsu vienu, publicēju vienu un pie viena aizvakar nosēdēju līdz 2 naktī - tik ļoti esmu pārņemta ar to tēmu, ka nevaru un nevaru pabeigt;
👉 atklāt nedēļas lielāko prieku. Laikapstākļi dienā, kad ikmēneša darba pārgājiens dabā - pirms tam bija aukts, vējains, pēc tam slapji sniegains, taču pa vidu gadījās tā īstā diena, kad bija silts, un zemi klāja balts sniedziņš.

Par daudz rutīnas, jo nav domāts ne par Ziemassvētkiem, ne par šo projektu, bet viss ir bijis pakārtots darba lietām. Ja atklātnēs ir šis tas paknibināts, tikai tās neviena nav uztaisīta līdz galam, tad ar jaunu tehniku apgūšanu aizvien nekas uz priekšu nepavirzās...

+ 12 stundas. 1. daļa

(attēls no Pinterest)

Ievads:
Bija 2015. gada maijs, kad viena no Rīgas deju skolām rīkoja Latino deju dienu, kurā varēja aiziet uz nodarbību, lai saprastu, vai tas patīk un vai gribam iemācīties. Biju uzsākusi saraksti e-pastā un saņēmusi rēķinu, taču saslimu, līdz ar to neko nesamaksāju un nekur nedevos... Ja man kaut kas nesanāk, cenšos nepārdzīvot, jo uzskatu, ka tātad tobrīd es varēju iztikt bez tā. :)
Taču kopš tā laika (ne mokoši bieži) es saņēmu ziņas, ja tika organizēts kas jauns vai kāds vebinārs. Un tā pienāca šī gada augusts, kad "pastkastītē" bija iekritis kāds finansiāli vilinošāks aicinājums un šoreiz - šoreiz viss notika! Un notiek!
Tomēr stāsts nav parasts, jo iemācīt mani dejot... khm... Gribu domāt, ka ar ritma izjūtu man vismaz viss ir ok, bet soļu atmiņas man nav, tāpat kā nereālas šķiet spējas darīt dažādas kustības vienlaikus - kreisā rokā tā, labā šitā, kreisā kāja vēl tā un labā - vēl kaut kā... Un vēl jau ne tik sen bez panikas iemaldījos kādās ballēs... Taču pēkšņi atnāca apziņa, ka es neprotu dejot! Ka esmu tik stīva palikusi kā vēl nekad, jebkad... Tagad pilnīgi nereāla šķiet tā uzdrīkstēšanās (bet vai man toreiz bija izvēle???) vienā pasākumā rādīt viduslaiku dejas :D Tā bija improvizāciju improvizācija, bet laikam es to darīju ar tik lielu pārliecību, ka man pēc tam jautāja, kur esmu to mācījusies? :D
Deju kursi - tas ir neierasts solis man. Un ne jau tikai par dejām konkrēti, bet vispār, jo grūti vairākumam no mums ir saņemties kaut kam tādam, kas nepadodas vai kaut kam tādam, kas būtu labi veselībai, tomēr... Vai arī saņemties, kad nogurums ir tāds, ka gribas vien mājās...
Trešajā nodarbību reizē es sapratu, ka manas izjūtas ir tik mainīgas. Es reanimēju, kā jutos pirmajā reizē, otrajā... Un kopš tā brīža es pierakstu ik nedēļu, ko esmu domājusi, izdarījusi saistībā ar kursiem. :)

1. nodarbība:

Pirms. Neliels satraukums. Par to, cik veiksmīgi atradīšu kursu vietu. Par to, vai nenokavēšu? Par to, vai būšu atbilstoši saģērbusies?

Tobrīd. Esmu mierīga, pat pārāk... Tas, kamdēļ šeit esmu, attaisnosies (par to esmu 100% pārliecināta!), bet vai es iemācīšos šīs dejas??? Diezin... Jo grūtības man ar tamlīdzīgām lietām...

Pēc. Re, re, negāja nemaz tik slikti! Pasniedzēja teica, ka var manīt, ka sen senos laikos esmu dejojusi Ča-ča-ča. Bet... īstenībā tās pārējās dejas tak vēl nemaz līdz Latvijai nebija atnākušas. ;) 

2. nodarbība:

Pirms. Cik ātri tā nedēļa paskrējusi!!! Ne es vairs ko atceros, ne arī manī prieks, ka šovakar atkal jādejo... 

Tobrīd. Jādomā tikai par rokām? Ok. :D Man laikam nav riktīgās kājas līdzi, jo viņas soļus nezina, tiklīdz es 100% pievēršos rokām. :D 

Pēc. Būs mājās jāizmēģina tās roku kustības... 

3. nodarbība:

Pirms. Visa mana apņēmība "mājas darbā" kapitulēja, jo neko neatcerējos. Meklēju You Tubē video. Vispār galvu tik sajaucu! Starp citu, mums tur noteikums ierasties svārkos, kleitās, bet video vairums dejo legingos...
Tad slēdzu MTV un kustos pa savam - kustos, lai kustētos. :) 

Tobrīd. Brīnumi notiek! - reizēm tiešām kājas strādā bez smadzenēm! :) 

Pēc. Ja tā padomā, visas nedēļas aktivitātes man sabāztas vienā dienā: virsstundas darbā ar pamatīgu fizisko piesitienu. Tad gājiens uz dejām - no "Origo" rajona līdz Ziedoņdārzam. Tad pašas dejas. Un tad gājiens atpakaļ. Un viss tempā, tempā, tempā... :)

4. nodarbība:

Pirms. Ne tā labākā diena darbā, ne tā veiksmīgākā arī virsstundās - esmu noskrējusies mēli izkārusi un es gribu mājās!!!

Tobrīd. Jauna viela. Atkal nojūku. Savā ziņā jūtos līdzīgi kā pirmajā nodarbībā, kaut vispār (vismaz pati uzskatu) pamatsoļos labi spēju attīstīt tempu. :) 

Pēc. Laikam ne tā veiksmīgākā diena manā dzīvē... 

5. nodarbība.

Pirms. Pēdējie rīti sagaida ar dzestrumu, baltu zāli, baltām mašīnām. Dienas ir skaisti saulainas. Bet vakarā, ak, vakarā atkal būs pastaigas aukstumā. Būs tikai 5. nodarbība. Tikai. :) Bet nākamnedēļ jau būsim pusē!!!

Tobrīd. Pasniedzēja mums māca skaistas roku kustības: nu neduriet, neduriet! Ooo, jā, protams, varu! Kamēr pa soļiem. :) Tiklīdz sākas tempā, es pat nezinu, duru es, vai nē, es nepaspēju sevi iekadrēt spogulī. :D 

Pēc. Jā, šī man bija citāda ceturtdiena. Beidzās manas fiziskās mokas darbā un virsstundu vietā man parādījās savs laiks. :) :) :) Tas ir brīnišķīgi!!! Tik brīnišķīgi, ka "Otrajā elpā" paņēmu vairākas grāmatas. Sev. Ja nepatiks, ienesīšu atpakaļ. Un arī ja patiks, aiznesīšu atpakaļ, lai citi arī var paņemt. :)
Un tiešām grūtākais ir saņemties aiziet uz dejām, jo pēc dejām noguruma nav. Iespējams, ka varētu kalnus gāzt, ja vien manī netupētu apziņa, ka, ja kaut ko darīšu un nosēdēšu līdz pusnaktij, tad nākamajā rītā būs ļoti grūti celties... Un es dzenu sevi gulēt. :) 

6. nodarbība.

Pirms. Tūlīt, tūlīt būs puse! Lai gan pēc tās sāksies jauns etaps, līdzās tām, kam sanāk labāk...
Tobrīd. Hmm, pārsteigums! Esam divas! Tikai. Un ar mums atstrādā mūsu klupšanas akmeņus. Jaunas vielas nav, bet man kaut kur mugurā sāp...
Pēc. Man sāp ne tikai mugura, bet smeldz arī ribas. Varbūt tas ir dēļ tā, ka brīvdienās biju slima, viena diena bija tikai gultā, bet pēc tam, nespēka dēļ, biežāk piesēdu???
Kolēģe ielikusi video, kas mani uzjautrina. Uzjautrina, jo tur ir kaut kas no manām dejām, bet to jau var saprast tikai savējie - savējie no dejām. :D 

Dzer!

 

attēls no http://wall.alphacoders.com/big.php?i=409769

Reižu pa reizei skatoties TV3 raidījumu "Ievas pārvērtības", kurš bija saistīts ar svara zaudēšanu, veselīgu dzīvesveidu, kurā "tā - starp citu" parasti iekļāvās arī viedtālruņu aplikācija WaterBalance:)
Kamēr man kaut ko modernu neiesaka radi, draugi, paziņas, reklāmpiedāvājumus ignorēju, tomēr par pietiekoša šķidruma uzņemšanu sāku domāt aizvien biežāk, jo īpaši, kad šopavasar slimības laikā daktere lika izdzert 3l dienā. Nopirku 2 "Mangaļu" pudeles, izvērtējoši paskatījos  un sapratu, ka es to nespēju!
Problēma apjausta vairākus gadus, kad aizdomājos, cik maz dzeru darbā. Tā ir krūzīte zāļu tējas no rīta, pusglāze sulas pusdienās un glāze kaut kā (sula, piens vai jogurts) launagā. Laikam jau tā bērnības akas ūdens garša ir tā iekodēta, ka tādu neatrast ne krānā, ne piegādātāju lielajos bunduļos:( Pieejamais "Eden" ūdens man šķiet pretīgs, lai cik izslāpusi būtu... Varētu uzlabot ūdens garšu ar citronu, kādu piparmētru, taču, lietojot no dienas dienā, ātri nonākšu pie tā, ka negribēšu redzēt tādas kombinācijas vairs nekad mūžā. Un man tā ir problēma, ka NAV ko dzert:(
Versijas par to, cik un ko dzert, atšķiras. Viennozīmīgi, alkohols, kafija, melnā tēja, krāsainās limonādes "labajā" sarakstā neiederas. Tāpat arī šķidrie piena produkti ne, jo kuņģī tie sarec, kļūst kā biezpiens... Ūdens ir pats, pats ideālākais, jo tas tonizē bez blakusefektiem, nesatur kalorijas, taukus, cukuru, uzlabo vielmaiņu. Izdzerot kaut ko "sliktu", tikpat daudz jāizdzer ūdens. Un tomēr pat ūdens dzeršanā jābūt mēra sajūtai, citādi organismā var rasties disbalanss, kas negatīvi ietekmēs smadzenes, sirdi un nieres. Zāļu tējām ir ārstējoša iedarbība, tāpēc jāpēta, kādam nolūkam paredzētas, lai nenodarītu sev pāri. "Visdrošāk'' lietot piparmētru un kumelīšu tējas. Pavasarī nevajadzētu laist garām kļavu un bērzu sulas, kas lieliski izvada no organisma visas sliktās vielas, taču uzrūgušas tās var stimulēt dažādus iekaisumus organismā, tāpēc tās dzer vai nu svaigas, vai - pēc noraudzēšanas, vasarā. Augļu un dārzeņu sulas jādzer uzreiz, jo citādi tajās sākas rūgšanas procesi, taču ja ļoti, ļoti vajag uzglabāt dažas stundiņas ledusskapī, jāpievieno dabīgais konservētājs citrons. Izņēmums ir biešu sula, jo tai "jānostāvas" 2 - 3 h, lai izgarotu organismam nevēlamie gaistošie savienojumi. Toties āboliem pirms sulas spiešanas jāļauj oksidēties, jo tikai tā mēs no šīs sulas gūsim vērtīgo dzelzi. Dažas organiskās skābes bojā zobus, tāpēc sulas jādzer lēni, ar salmiņu, un pēc tam jāizskalo mute. Apelsīnu sula ir vispopulārākā pasaulē, bet Latvijā ļoti iecienīta ir burkānu sula.
Vēl - kad un kā dzert? Sākt rītu ar glāzi ūdens, - tik klasisks teiciens, diemžēl personīgi nezinu nevienu, kam rīta sākumā nesmaržotu krūze kafijas:( Ūdeni vajadzētu lietot atsevišķi, ne "piedzert", "uzdzert"... Tātad - pusstundu pirms un pusstundu pēc ēšanas, lai šķidrums neatšķaidītu kuņģa sulas un neapgrūtinātu gremošanu. Sievietēm iesaka dzert stundu pirms treniņiem (tik ilgs laiks paiet līdz izdzertais nonāk muskuļos), sportojot sievietes zaudējot vairāk šķidruma, nekā vīrieši. Ja vien cilvēks nav izslāpis, pietiek ar glāzi ūdens, tikai tādām jābūt 6 - 8 dienā. Pēc peldēšanās bieži vien dzeršana nav prātā, taču arī šī nodarbe krietni samazina šķidruma daudzumu organismā.
Diētas bieži vien sastāv no pamatīgiem ierobežojumiem un lielāka šķidruma patēriņa. Lai mazāk apēstu, svarīgi ātri gūt sāta sajūtu, un to sniedz zupas, augļu un dārzeņu sulas, tomāti, gurķi, arbūzi...

Mums ir savas mīļās krāsas apģērbā un sava gaume, veidojot interjeru. Izrādās, ka arī kuņģis ''jūt'' krāsas:)
Sarkanās sulas (tomātu, biešu, dzērveņu, ķiršu, vīnogu) silda, uzmundrina, uzlabo gremošanu un vielmaiņu, novērš sirds un asinsvadu problēmas. Oranžās sulas (burkānu, ķirbju, apelsīnu, smiltsērkšķu) spēcina, noņem sāpes, uzlabo atmiņu, aizsargā šūnas. Dzeltenās sulas (citronu, ananāsu, greipfrūtu) nomierina, uzlabo noskaņojumu, uzlabo atmiņu. Violetās un zilās sulas (sarkano kāpostu, melleņu, upeņu, plūmju) stiprina kaulus, dziedē brūces, uzlabo redzi un dzirdi. Zaļās krāsas sulas (spinātu, brokoļu, gurķu, kivi) mazina ļaundabīgo audzēju risku. Baltās sulas (puķkāpostu, kolrābju, sīpolu) aizkavē novecošanos, stiprina imunitāti.

Matu lietas

Zinām, ka gandrīz ikvienai sievietei ir par ko pažēloties:D Vai tas ir augums, drēbes, mati, vīrs... vienalga:) Ko tādu pateikt par matiem??? Diezgan nepakļāvīgi tie ir... (hi-hi! - laikam kā es pati!) Citādi jau cenšos viņus mīlēt, kādi ir:) Un saudzēt, kaut varbūt muļķīgi tā uzskatīt, ja reiz mati tiek krāsoti, balināti, bet ārpus frizētavas, - tiešām cenšos aizvien vairāk:) Veselu matu pamatā ir mitrums tajos, tāpēc ikdienā ir virkne vietu un lietu, kas tos apdraud, sausina - saule, fēnošana, apkure, sauna, solārijs, baseina ūdens...
Nemāku precīzi pateikt, cik gadus man ir friziere Karīna, kurai uzticos pilnībā:) Kad sāku pie viņas iet, pati mājās krāsoju matus, bet viņa mani nekad necentās "pārvilkt" pie sevis šajā nodarbē, tikai ieteica, kuras krāsas viņa augstu vērtē (no saudzības viedokļa, kā zināms, salona krāsas nav tik stipras, kā veikalā pirktās). Hmm, jā, bet tagad es vairs neko par krāsošanu neatceros, tā ir pagātne, sāku ataudzēt dabīgo toni un tas man izdevās!!! Lai kā gribas būt blondīnēm vai liktenīgajām tumšmatēm, vislabāk tomēr piestāvot savējais dabiskais:) Atteicos arī no "čolkas". Nevaru apgalvot, ka man vienmēr visi tapušie griezumi patikuši. Nereti izmaiņas ir bijušas palielas, kurām vajadzīgs laiks, lai pierastu, reizēm tas man neizdodas:) Tipiskākā bēgšana - savākt matus astē vai "mudžeklītī", īpaši tad, ja mati gari, vasara...
Matu garums laikam vienmēr bijis tas, kurā man nav "mugurkaula":D. Bižainie skolas gadi nebija mana, bet mammas izvēle. Nepatika jau man arī īsmatainās klasesbiedreņu frizūras, bet "baltā skaudība" bija klāt, kad viena ieradās ar pakāpenisko griezumu pāri pleciem... Gan izlaisti smuki, gan astē... Es par to nevarēju pat sapņot, jo tiklīdz manus matus "palaida brīvībā", kaut vai astē, vairs nebija skaidrs, kā tos izķemmēt:D Kad jau vairākus gadus biju domās par bizes nogriešanu, īsi pirms 11. klases tas notika!!! Dīvainākais, ka mati pēc tam nepinkojās:) Ja es to būtu agrāk zinājusi...:)
Man ir ērti, ja mati līdz pleciem un neaizklāj seju, bet... Jā, "bet" rodas, kad sadomā izpatikt vīriešiem:) Tēvs uzskatīja, ka sievietes matus krāso=bojā vīriešu dēļ; nu tā man gan nebija, es pat neatceros, vai kādam vīrietim patika, kad sarkanus nokrāsoju, vien bērns pa gabalu pamanīja, kad mamma nāk:D Taču ar garumu parādās "vīriešu dēļ":) Tāpēc tagad ļauju griezt tikai galus (nez, varbūt cik ataug, tik arī sanāk nogriezt, jo mājās tāpat dzirdu: "Atkal esi matus nogriezusi!!!", bet es jau neko, pati tak šķēres rokā neņēmu:D) Tādējādi es nezinu, vai sasniegšu ideālo matu garumu, kas esot līdz krūšu galiņiem (tā lasīju vienā blogā):D
Matu kopšanā izmantoju "Fructis" produkciju, jo citi nomāc vēlamo "pēcsajūtu". Pagājušajā gadā internetā bija parādījusies informācija, ka kondicionieris jālieto pirms šampūna; izmēģināju, nepatika... Turpinu pieturēties pie ierastās secības, "nekondicionēju" matu saknes, jo tad ātri taukojas. Katru dienu nemazgāju, ļauju izveidoties matu dabīgajam aizsargslānim. Piekrītu, ja mazgās katru dienu, arī mati paši to pieprasīs, ja šo intervālu palielina, mati spēj iztikt bez mazgāšanas 4-5 dienas. Ideālā variantā man patīk procedūru veikt no rīta, bet tā notiek vien brīvdienās, pārējā laikā tāda īpaša brīža nav. Cenšos neķemmēt mitrus matus, jo tas nodara viņiem pāri. Un lielākoties nefēnoju, ļauju izžūt dabiski. Veidošana - tas vispār ir ārkārtīgi rets notikums, un tas ir ne tikai matu, bet arī nervu saudzēšanas dēļ:D Un ja reiz esmu kādam svarīgam pasākumam par godu  iegādājusies laku vai putas, tās parasti tiek lietotas vienu reizi, pārējo - vienkārši aizņem plauktā vietu, līdz pienāk izmešanas laiks. Nesen internetā redzēju, ka meitene piedāvā savu "ielietoto" kosmētiku, nez', vai kāda pieteicās, bet ideja pati par sevi laba, kamēr es metu laukā tikpat kā pilnus flakonus:)
Līdz pērnajam augustam frizētavā iegriezos ne pārāk bieži. Mazāk pāridarījumu, jo griež (ķemmē līdz ar to) mitrus matus, fēno, pūš viskautko... Vasaras beigās samazināju dabīgumu, sāku piemaskēt pigmentu zaudējušos indivīdus, atkal pēc "čolkas" sailgojos... Pārvērtību katalizators bija bērni, ar kuriem ikdienā darbojos, bija daudzi "kur dabūju?", "kāpēc tev tagad zelta mati?", bet divi pusi dienas klāt nenāca, jo es neesot es!:)
Bet tās nav visas izmaiņas, jo novembrī sāku iet uz citu salonu. Pieņemu, ka tā var justies, kad piekrāpj mīļoto... Bet notikās viss iekš tā, ka neprotu plānot laiku tālu uz priekšu. Man jārēķinās, ka pie savas frizieres netikšu šonedēļ, labākajā gadījumā sarunāšu pēc mēneša, bet vēl reālākā - pēc diviem... Varbūt atkal "baltā skaudība", ka citām apkārt tā nav, un nolēmu aiziet tur, kur mazāk jāgaida. Sākumā it kā gribējās pie tā svešā salona vadītājas, bet ātrāk varēja cita un piekritu. Pa šo laiku biju diezgan nomocījusies ar nesekmīgu "čolkas" iemīlēšanu, pajautāju, vai nevar kaut ko darīt, lai no tās "izietu". Nūūū, es būtu pieradusi dzirdēt variantus a), b), c), taču friziere bija lielā neziņā, ko ar mani darīt? Aizdomājos, ka tas ir risks kaut ko izlemt cita vietā, bet es tā esmu pieradusi uzticēties profesionālim, ka nevienu reizi neesmu pārmetusi savai frizierei, ka viņa vainīga, ka man nepatika. Nu nepieradu, neatkārtojam, bet viņa drīkst atkal izdomāt, kā man varētu piestāvēt:) Varbūt gribu par daudz, varbūt tas ir arī stilists, ne vien frizieris? Lai vai kā, jaunajā vietā balināšana un griešana aizņēma vairāk kā 3h, neatceros, kad vēl tik ilgi būtu sēdējusi krēslā. Tas bija nogurdinoši.  Nākamajā reizē frizējos pie vadītājas. Viņa gan strādāja daudz veiklāk, biju brīva pēc pusotras stundas, taču paralēli nespēja ignorēt ne sava mobilā zvanus, ne sms. Pirmajā apmeklējumā viņas darbiniecei arī nācās atbildēt uz kādu zvanu, bet frizierīte pirms tam atvainojās... Vārdu sakot, pie vadītājas man ne pa visam nepatika, dažbrīd darbībām pietrūka maiguma un nevienu brīdi neradās sajūta, ka viņa gribētu, lai nāku vēl un vēl:) Samaksāju vairāk, bet varbūt tas tikai jauna gada cenu kāpums. Vēl jāpiebilst, ka šajā salonā nav sanācis izbalināt šķipsnas vienā piegājienā, vienmēr kāda daļa tiek attīta, izskalota, bet ar daļu jāsēž neērtā pozā (ar atgāztu galvu vēl kādas 10 minūtes; varbūt derētu ekrānu pie griestiem pielikt:) )... Un pietrūkst arī čubināšanās, ilgas masāžas...
Protams, ka centīšos atgriezties pie savas Karīnas, jo tā ir vērtība:)

P.S. Man bija saglabāts šis links: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/29428/ezoteriki-iesaka-ka-izvelies-vispiemerotako-dienu-matu-griesanai/ 
- tas no sērijas: gribi - tici, negribi - netici:) , pārbaudījusi neesmu:)
Pieļauju, ka daudz vairāk var uzticēties astroloģiskajām prognozēm, kuras izstrādātas 2015. gadam. Parasti jau matus griež un krāso vienā reizē, no tā sanāk, ka 16. februāris ir vienīgā ideālā diena šomēnes, lai tiktos ar frizieri:) 

Vasaras sākumā

Kur mums tā solītā karstā vasara??? Atkal ne tikai vēss un lietains, šodien pat pabira krusas graudi! Taču teorētiski - vasara, strauji tuvojas gada īsākā nakts... Labi, ka dienas tik garas, jo jūnijs ik gadu izvēršas dažādiem darbiem un pienākumiem pārpildīts, kā arī netrūkst pasākumu un citu svinīgu brīžu:) - daži aiz muguras, vairāki - priekšā!

Krīzīgais periods gan vēl nav uzveikts, tikai saprasts - jā, es vēl gribēšu griezt! Zivju projekts, kurš aizsākās aprīļa beigās, beidzot tika pabeigts:) To realizējot tad arī uztvēru sajūtu, ka būs, būs jauni darbi:)

Bija domāts "piekarināt" paper cut zivis un paper cut gliemežvākus, bet man ļoti pietrūka iedvesmas otrajiem, taču, kā saka, rīts gudrāks par vakaru - pamodos un papīra gliemežvāku vietā ieraudzīju īstos!
Šo vaļasprieku no hobiju listes izsvītrot neļauj arī dāvanas, ko saņēmu dzimšanas dienā. Ir papildinājusies mana dekoratīvo caurumotāju kolekcija ar jauniem eksemplāriem, saņemta dāvanu karte no ArtDizain, kā arī "mājiens" kam piemirstam - starta materiāls dekupāžai. Hmm... kopš pagājušās vasaras nav nekas tāds darīts, kaut arī viens ķeblis "lūdzas", lai to "uzfrišinu". Ceru, ka man būs kā Irēnai, - nepaies ne gads pēc pārvākšanās, kad tiks viņš pie jauna tērpa:) Starp citu, rīt došos uz vienu no saviem iemīļotākajiem hobijpreču veikaliem, kurā patlaban ir -20% atlaides, jo veikals nedēļu rekonstruēsies.
Dienas ir dažādas. Reizēm ir slikti, grūti, tad jāmeklē kaut kas relaksējošs. Griešana palīdz (-ēja!) ideāli, bet, ja skalpelītis neņemas rokā, jārisina problēmas citādi. Iespējams, ka jūs nekad vairs manā blogā neredzēsiet tādas bildes, ar kādām turpināšu:)

Vissvarīgākā, visīpašākā no šī piecnieka man ir Weledas eļļiņa. Nopirku izmēģināšanai, bet tagad zinu, ka atgriezīšos, lai iegādātos lielāka tilpuma pudelīti, jo ikreiz pēc lietošanas jūtos harmonizēta:)

Košas krāsas un akcenti garderobē, kaut nav itin nekā no šī gada "Radiant Orchid", jo vēl neuzrunā:) Saku "vēl", jo bija laiki, kad kategoriski teicu "nē" ziliem un dzelteniem apģērbiem, bet tomēr gaume mainās:)
Un vēl noteikti palīdz neprāts:) Zinu, ne vienmēr un visi pēc kāzām un/vai bērnu piedzimšanas "piezemējas", bet tomēr... un tad neprāts ir tāds drusciņ ekskluzīvais:) Ļoti pacīnījos sevī, lai parakstītos kam tādam, kā rezultātu un izjūtas prognozēju. Nepatiks, nepatiks, nepatiks... bet patikās un pat ļoti! ka pat pierast bail! "Neprāts" gan palika ārpus kadra:) Pēc tā visa gan dabūju auksta ūdens šalti sejā, bet... arī kontrastduša ir laba lieta:) Jau minētā eļļiņa palīdzēja "savākties" un viss ir o.k.!!!

Skolotāju diena

 

Sveiciens Skolotāju dienā visām un visiem, kas strādā izglītības iestādēs, vada kursus, radošās nodarbības u.t.t.!!!

Šajā drēgnajā dienā, kad (bez centrālās apkures un sildītājiem) labi jūtos vien zem segas (un labi justies gribu, jo vieglas saaukstēšanās pazīmes apkārt tinas kopš piektdienas), biju priecīga nejauši uziet tieši šīs bildes ar saulespuķēm, kuras izaudzēju (precīzāk, iestādīju un epizodiski paravēju) pirms trim gadiem.
Vēl šodien izdzerts daudz lauku tējas (iedāvinātas), kurā arī dažnedažādi ziediņi: kliņģerītes, gaiļbiksītes, liepziedi...

 

Par ziediem, ar ziediem, uz ziediem! Rīts pagāja radošā rosībā, sagatavojot dāvaniņas tām skolotājām, ko satikšu tuvākajās dienās:

Pēc tam sagatavoju nedaudz īpašākas svētku pusdienas un pēc tam atkal zem segām, spaidot tv pulti (ja ņem vērā, ka biežāk es tikai maksāju par tv:) ), bez saprašanas, ko rāda, jo info bija krietni atpalicis no grafika...

(Tagad jāsaņemās aiziet līdz veikalam, lai tur izlemtu, kas tad mums īsti būs vakariņās šodien un rīt?:) )

Magnijs ēdienkartē

Tā kā aizvien biežāk saskāros ar krampjiem, sāku meklēt to cēloņus un nonācu līdz magnija trūkumam. Tablešu veidā jau biju agrāk lietojusi, bet vasaras plāns - meklēt produktos!

350 mg magnija - tāda ir nepieciešamā dienas deva. Ja tiek lietoti ārstnieciskie līdzekļi vai dzērieni (kafija, alkohols), kas pastiprina urinēšanas daudzumu, magnijs nepaspēj uzsūkties. Tāpat magniju nevar lietot ar zālēm un produktiem, kas satur kalciju.

Trūkums izraisa nogurumu, bezmiegu, muskuļu sāpes, spazmas, krampjus, paaugstinātu asinsspiedienu, izmaiņas sirdsdarbībā un kaulu blīvumā, atmiņas pasliktināšanos,


Daudz magnija satur:

• zaļumi (īpaši - spināti);
• rieksti;
• ķirbju, saulespuķu sēkliņas;
• pākšaugi;
• jūras produkti: zivis, garneles;
• gaļa;
• aknas;
• žāvēti augļi;
• kakao;
• banāni;

Raksts , kur sniegta informācija, cik mg magnija ir atsevišķos produktos, jāpiebilst, ka piens un biezpiens tomēr nebūtu vēlami, jo satur arī kalciju. Vēl plašāks produktu klāsts.

It kā, paskatoties uz produktu izlasi, man nevajadzētu būt problēmām, jo garšo šīs lietas, tikai vairāk jākontrolē satikšanās ar kalciju un kafiju:)

Atvaļinājuma pieraksti - pirmā nedēļa

5. 07. Beidzot esmu tikusi "netā" (2 vakarus vienkārši nespēju sagaidīt savu "rindu", aizmigu:)). Šī šobrīd viena no divām saiknēm (otrā - "mobilais") ar ārpasauli. Bet nosacīti, jo parasti "saiknes" no manis ar distanci:) Esmu ārpus galvaspilsētas, ārpus Dziesmu svētkiem, ārpus rutīnas, bet tepat LV:)
Vakar aizlienētais ritenis, kurš mēnesi pie manis nostāvējies dīkā, dabūja trūkties! Un es pati ar'! Un pat mans nenogurdināmais dēls:) Jau no rīta 1 km vietā nolēmām izbraukt 3. Bez asfalta, pa akmeņiem... Noteikti tas ir kaut kāds pirmās reizes maksimālisms, ka pēcpusdienā, svelmē, nobraucām vēl kādus 10 km, neplānoti, bez ūdens, ar izjūtām, ka tā arī paliksim kaut kur, kādus 4 km pirms finiša:) Pēc tā visa varēju tikai stāvēt vai gulēt, jo manam ritenim ir superciets sēdeklis. Joprojām sāp.
Un vēl ir dekupāža. Rīgā izmēģināju "uzprišināt" vecu pakaramo. It kā sanāca, bet visu laiku tāda nepārliecinātība, bailes visu sabojāt. "Klikšķa" nav :( , bet mērķi lieli... bija... ir... Jā, varbūt kādam, kurš vēl tikai domā par dekupāžu, uztaisīšu nelielu atkāpīti:)
Ja gribi dekupēt, tad... Vispareizākais ir apmeklēt kādus no kursiem, bet, ja ir uzņēmība, var apgūt arī pašmācības ceļā. Ak, man šis otrais variants neko naski uz priekšu negāja, visādi linki bija iekrāti, bet caurskatīt nevarēju vien uzsākt... Un tad vēl bija jākonstatē, ka vienas un tās pašas meistarklases dažādās vietnēs. Pašā pēdējā brīdī tiku apdāvināta ar pāris grāmatām par dekupāžu un absolūti pēdējā brīdī, pirms došanās uz veikalu, man bija pagara konsultācija ar kolēģi, kura ir beigusi kursus. Galu galā arī veikalā konsultējos, konsultējos un vēlreiz konsultējos! Biju lasījusi, ka sākumkomplekts izmaksā ap 20 Ls, un, līdzi nerēķinot, es tiešām iekļāvos šajā summā! Jā, nebija man laiks skraidīt pa būvmateriālu veikaliem, kur arī var nopirkt akrila krāsas vai jahtu laku. Neriskēju izmantot arī PVA līmi, jo it kā pēcāk dzeltējot... Tā kā mērķēju uz plaisu tehniku, tad manā sākuma komplektā ietilpa: 2 otas (platāka krāsošanai, lakošanai, mazāka - pielīmēšanai), 2 akrila krāsas (apakšējam - plaisu - slānim un baltā), kraklē laka (meklēju viensoļa, jo, kā kaut kur lasīju, ar to vienmēr sanākot), smukas salvetes, dekupāžas salvešu līme, laka (kolēģe ieteica pusmatēto).
Tātad, apkrāvusies ar materiāliem, devos pie sava lielā mērķa - vecajiem krēsliem. Tie tiešām labi, stabili, vien pamatīgi apdiluši. Viens ir sācis pārveidoties, bet negludumu daudz, sākot ar to, ka krāsa nemaz negribēja klāties, kaut ar smilšpapīru izdevās tik labi dabūt nost veco lakojumu... Šobrīd nav laika nodoties tikai dekupēšanai, taču viss bīdās uz priekšu... Aizvien ceru, ka varbūt varēs paslēpt vislielākos negludumus...
Lietus. Šovakar lasu ziņu pēc ziņas par šodienas plūdiem Rīgā. Kad dienā man paziņoja par lietusgāzi Siguldā, laukos nekas neliecināja par līšanu. Pēcpusdienā situācija izmainījās, draudīgi tuvojās divi pērkoni, katrs no savas puses. Baisi. Jā, man ir baisi, tāpēc, ka vecmāmiņai bija baisi, un mammai... Atceros, kā abas ar vecmammu aiz skapja tupējām. Viņu mājās agrāk bija zibens iespēris, sašķaidījis virtuves durvis sīkās skaidās, tāpēc arī es jūtos neomulīgi negaisa laikā. Varbūt pat lieki teikt, bet, kamēr tepat blakām gāž, zibeņo, vieni melnie mākoņi aizskrēja pa Rietumu pusi, otrie, uzmezdami man divas piles, aizducināja pa Austrumu pusi! Atkal bez lietus! Atkal vakarā bija jānēsā lejkannas...

7. 07. Brīvdienās uznācis kaut kāds tīrīšanas bums:) Bez ierastā minimuma, "dušoju" puķes, nomazgāju logus kopīgajā kāpņu telpā, spodrināju galda piederumus... Pirmā (un varbūt pēdējā?) krēsla dekupēšana arī tikpat kā pabeigta un beidzot viena no virsmām mani puslīdz priecē:) Vēl viena atziņa: virsmai (pie apstrādes) jābūt horizontāli!

Konfektes ar žāvētiem augļiem

Žāvētie augļi esot jāēd ziemā, vairojot siltumu... Šī fotosesija tapa sniegotajā pavasarī un ne savās mājās:)
Lai pagatavotu konfektes, nepieciešami:

• žāvētie augļi (izmantoju, kas bija: aprikozes un dateles);
• citrons (sulai);
• neliela šokolādes tāfelīte;
• ierīce augļu sasmalcināšanai (blenderis vai gaļasmašīna);
• rīve (šokolādei).

Proporcijas izvēlējos brīvi. Sanāca neliela bļodiņa ar samaltiem žāvētiem augļiem.

 Pievienoju 1 citrona sulu, kas kopā ar augļiem veido īpašu garšas buķeti.

 Sarīvēju šokolādi.

 No augļu masas veidoju bumbiņas, kuras apviļāju šokolādē.

Konfektes gatavas!

• Našķis būs vēl veselīgāks, ja apviļāšanai izvēlēsies sasmalcinātas saulespuķu sēkliņas, sezamu vai sauso brokastu pārslas:)

Varu piebilst, ka dateles man negaršo, bet šajā salikumā es to garšu neizjutu.

Pie jūras

Kārtējā karstā diena. Pie Daugavpils nolijusi puse no mēneša normas, draudīgi melni mākoņi bija manāmi arī Pierīgā, tāpēc vispirms pabaidījos, līdz tomēr devos ārpus mājām. Bet varbūt tas ir mans laiks, kad tiek peldināti zirgi un pie horizonta parādās...

 ..."Tallink", kurš šoreiz atstāja Daugavu ar skaļiem disko ritmiem.
No milzu karstuma šeit ne miņas, līdzpaķertā jaciņa noder. Viļņi ar baltām putām spēcīgi sitās pret krastu - troksnis liels.
Piekraste pilna ar maijvaboļu simtiem...

...un kolorado vaboļu desmitiem. Dažas vārnas ņemas ar to izknābāšanu.

Bet visam tam pāri - slodze kāju muskuļiem: 45 minūtes raitā solī pa ūdeni un tikpat kā stunda ne tik raitā solī pa smiltīm:)

Thalgo acu masāža

 

attēls no interneta 

Šodien biju uz masāžu. Uzticos klasiskām vai vismaz pārbaudītām lietām, bet šoreiz tas bija "kaķis maisā" - izvēlējos tādu, par ko zinu maz: Thalgo acu masāža. Protams, netiek masētas tikai acis, bet arī seja, kakls, dekoltē zona...

Šī masāža noderīga, ja ir acu pietūkums, tumšie loki. Tiek izlīdzinātas sīkas grumbiņas, nostiprināta āda ap acīm.

Thalgo produkti, kuru kosmētikas pamatā jūras bagātības, atceļo pie mums no Francijas. No maija sākuma līdz pat 21. jūnijam varam baudīt Thalgo pavasari; šajā gadījumā acu masāža būs kā dāvana:)

Protams, pirms doties uz masāžu, palasījos, ko gaidīt:

• pseroterapiju jeb limfodrenāžu, kas piešķir ādai tvirtumu, elastīgumu, noņem pietūkumu, ceļ imunitātes līmeni organismā, piešķir viegluma sajūtu;
• vibro - masāžu - visinteresantāko šī pasākuma daļu, kad uz acīm tiek uzliktas speciālas gēla brillītes, viss pieslēgts pie speciāla aparāta, kurš sniedz iespēju izjust uz savām acīm jēdzienu "acu masāža". Vibrosajūtas var iztēloties, uzliekot pa mobilajam vibrēšanas režīmā uz katras acs:) Vibro - masāža ilga vairākas minūtes; ja līdz tam man bija miegainums, šīs masāžas laikā pieplūda enerģija un pozitīvas emocijas:) Svarīgākais uzdevums - nostiprināt acu ādu, noņemt nogurumu, atslābināt muskuļus;
• akupresūru - sejas punktu masāžu ar pirkstiem. Ādai tiek piešķirts tonuss, bet galvenais tajā, ka katrs punkts atbild par kādu iekšējo orgānu, līdz ar to punkta masāža uzlabo, atveseļo konkrētā orgāna darbību. Man likās, ka visvairāk man tika izmasēti punkti uzacīs; tas nozīmē, ka ieguvējos ir spranda, urīnpūslis, ka uzacīs esošo punktu masāža palīdz pie dažādām redzes problēmām, galvas un zobu sāpēm, reiboņiem. Vairāk par akupresūru var izlasīt šeit.
• muzikālo terapiju. Masāžas laikā skanēja mierīga, neuzbāzīga mūzika, kuras mērķis relaksēt;
• termālo difūziju. Poētiski runājot, tā piešķir mirdzumu acīm! Termālā difūzija veicina dabisko drenāžu. 

Ieteicams 10x kurss, bet efekts ir jūtams arī pēc reizes!

Coca - Cola. Netradicionālie pielietojumi

Attēls no interneta

Veselībai:

• Coca - Cola izgudrotājs bija farmaceits Džons Pembertons, kurš radīja līdzekli pret galvassāpēm, nogurumu, vēdergraizēm, atkarību no morfīna un impotenci;
• Tā apstādina vemšanu un caureju, uzlabo pašsajūtu Rota u. c. vīrusu laikā (esmu pārbaudījusi un iesaku citiem!);
• Ir dakteri, kuri iesaka dzert Coca - Cola grūtniecēm. Un daudzas (arī es savulaik), kurām pārējā laikā pret šo dzērienu ir antipātijas, gaidot mazo, nespēj pretoties kārdinājumam izdzert kādu glāzi. Izrādās, Coca - Cola mazinot grūtniecības toksikozi (par patiesumu spriest nevaru, jo nebija toksikozes kā tādas);
• Šis dzēriens spējot acumirklīgi atbrīvot no žagām;
• Tā kā radniecīga kafijai, ieteicama, ja zems asinsspiediens;
• Derot arī pret kakla sāpēm;
• Palīdzot pret insektu (man uzreiz prātā odi!) kodumu radīto reakciju - niezi un apsārtumu. Man tikai nav ne jausmas, vai jālieto iekšķīgi vai ārīgi?
• Līdzot pārciest paģiras;
• Ir, kas iesaka lietot pa ēdamkarotei 3x dienā labsajūtas nodrošināšanai:)

Skaistumam:

• Lietot kondicioniera vietā pēc matu mazgāšanas;

Sadzīvē:

• Ja matos ieķepusi košļājamā gumija, tai jāuzlejot Coca -Cola, būšot viegli izņemt;
• Atbrīvo aizdambējušās caurules virtuvē vai vannasistabā;
• Varot tīrīt tāfeles, spīdēšot kā jaunas;
• Izņemot tauku un asins traipus no drēbēm (jāuzlej un jāpatur dažas minūtes, pēc tam jāmazgā kā parasti); 
• Noņem piedegumu, kur netiek galā soda (jāielej un jāuzvāra);
• Noņem kaļķakmeni (ielej un atstāj uz vairākām stundām vai uzvāra);
• Noņem apsūbējumu no virtuves piederumiem, rotaslietām, naudas (jāpatur dzērienā, pēc tam jāpaberzē);
• Var lietot WC tīrāmā līdzekļa vietā, ielejot zem poda apmales un atstājot uz stundu, pēc tam noberžot;
• Piedodot spīdumu stiklam;
• Noņemot rūsu no motociklu, automašīnu, traktoru akumulatoriem (uzklāj samitrinātu lupatiņu, pēc tam noberž).

Vaļaspriekos:

• Dārzkopim palīdzot aizbaidīt dažādus kaitēkļus (smecerniekus, laputis, kolorādo vaboles, tīklērces; skudras) no puķēm un kartupeļiem (augi jāapsmidzina ar Coca - Cola);
• Dārzkopis varot arī reizi nedēļā ieliet dzērienu komposta tvertnē;
• Pavāram Coca - Cola noderēs kokteiļu un marināžu sastāvā;
• Mednieks šo dzērienu var izmantot šaujamieroču tīrīšanai.

Tāpat nenoliedzami iedarbojas arī citi, līdzīga sastāva dzērieni.

Eksperiments ar zobu.
(Interneta un pašas pieredzes apkopojums)

Nordea maratons 2013

Pārlasīju pagājušā gada ierakstu. Es tāpat kā Diāna (tikai pirms gada) nogāju tos 5km, iekļāvos nepilnā stundā. Kauns, kauns... neesmu neko trenējusies, vispār fiziskās aktivitātes(minimālas) atsākušās vien tagad. Un tomēr šodien jūtos kā pati noskrējusies... Maratona noskaņās dzīvoju kopš piektdienas vakara, kad pēc garās darba dienas, nogurusi, tomēr iegriezos pakaļ visiem maratona pričendāļiem, jo izsniegšanas vieta diezgan tuvu darbam.
Ja šovakar TV nebūtu dzirdējusi organizētāju uzsišanu sev uz pleca, paklusētu, bet man nepatika vismaz 3 lietas:

• greizie starta laiki pēdējo norādījumu lapā, kā dēļ man gandrīz pēdējā mirklī sākās panika;
• saņemtās somas kvalitāte (pirms gada bija labāks materiāls, bet šai pat kniedes nebija vietās!);
• datu noplūde (man tika iemainīta sveša izprintētā vēstule, bet es to pamanīju tikai mājās, un tad es tā pa īstam novērtēju tur norādīto beigu soli - iespēju pārbaudīt, vai saņemts īstais numurs!)

Ļoti patika, ka pie numura saņemšanas nebija rindas, vismaz piektdienas vakarā ap 7. Nedaudz uzkavējos, lai atrastu savējā skrējēja vārdu lielajā plakātā:

Un iemūžinātu šo BMW:

Vakar pārlapoju žurnālu "Maratons", kura dēļ tapa viens no ierakstiem blogā. 

Šodien devos uz krastmalu kā līdzjutēja. No starta brīža ir sliktas kvalitātes video, bet es to atļaušos ielikt, lai saprastu, cik daudz cilvēku skrien 5km! Starta signāls jau dots, bet pūļa vidū kustība vēl nenotiek...

Nezinu par citām atvēsināšanās iespējām karstajā dienas vidū, bet iespaidīgi pa gabalu izskatījās 2 Brīvostas atsūtītās brīvdabas dušas:

Mans skrējējs gan bijis tik aizrāvies ar tiešo uzdevumu, ka neko tādu nav manījis:) Rezultātā finišēja par minūti agrāk nekā pērn. Man liekas, ka sākumskolniekam 5km šādā karstumā ir ekstrēms pasākums, bet tieši šī vecuma puikās pie finiša redzēju patiesu degsmi! 

Jā, un kam gan nepatīk medaļas. Mums šī šķiet smukāka par pērno!

P. S. Lai vienuviet, pievienoju bildes no maratona rīkotāja: