Maija pārdomas ar maratona piesitienu

Ar 24 diennakts stundām nereti par maz. Un vispār - tik ātri, kā pēdējā pusgadā, laiks agrāk nav skrējis. Cik daudz dzīvē var mainīt darba maiņa! Pozitīvisma piepildīti 6 mēneši! Šobrīd gan sāku pagurt, laikam pavasara nogurums notvēris mani. Jāpadomā arī pie ikdienas fiziskajām aktivitātēm, jo trakās brīvdienu aktivitātes piedod ilgu pēcgaršu netrenētajos muskuļos. Maija pēdējo nedēļu veltīšu treniņplāna izstrādei un tad no jūnija - aidā!
Man vienmēr liekas tik dīvaini, ka cilvēks saslimst silto gadalaiku mēnešos, bet tas ir tik viegli, jo, uzpūšot pirmajam siltajam vējiņam, gribas izlīst no ziemas jakas vai arī laikapstākļi izmainās dažās stundās. Arī kondicionieri un caurvēji veikalos, darbavietās, transportā... Un citi klepotāji, puņķotāji... Es arī pamanījos apaukstēties. Bet maratonā bija jāpiedalās!

Man tas bija kopīgs pasākums gan ar kolektīvu, gan ģimeni. Brīnišķīgs laiks!
Palielīties nav ar ko, jo šādas medaļas tur dod visiem finišētājiem (iespējams, kāds nekaunīgāks var dabūt arī bez tā) un es, es tikai - piedalījos... Man joprojām bija jutīgas kājas pēc tiem 25 nesenā pagātnē... Tagad viss manī brēc: tā turpināt nedrīkst, ir jātrenējas, lai reiz varētu noskriet 10km!