Medībās

VisLatvijas vīruss glūnēja no visām pusēm, tāpēc pirms nedēļas, ieraugot "Mežaparka durvju medību" pieteikumu, sākumā nesapratu, kā vispareizāk rīkoties, tomēr svētdien ģērbos un āvos, un raitā solī pēc pusstundas jau biju nokļuvusi pie Rīgas Zoo. Rindas uz zvēru dārzu nemitējās, tāpat kā pozētāji pie koka lāča, toties man jau sāka kļūt skumīgi, jo plānotajā laikā itin nekas neliecināja, ka tepat notiek pulcēšanās durvju medībām... Tā negribējās uzreiz mērot ceļu atpakaļ. Vēl dažas minūtes un dzinks! jauna ziņa pasākuma lapā: tūlīt, tūlīt būsim! Un tad jau arī redzams skūterotāju bariņš, kas spiedz, cenšoties izvairīties no gājējiem. Ātra iepazīšanās un priecīgi satraucošā ziņa, ja reiz esam tik maz, katrs tiksim uz medību laiku pie elektriskā skrejriteņa. Tāpēc ievads nav par durvīm, bet par jaunu braukšanas pieredzi, un balti skaudīgiem skatieniem no ceļā sastaptajiem bērniem. Protams, ievēroja mūs ne tikai viņi. Godīgi sakot, aizmirsu, kāpēc esmu ieradusies. 😀
Pēc testa braucieniem sadalījāmies divās grupās un cerīgi uzsākām ekspedīciju, tomēr mūs panāca lietus. Slēpāmies zem koka un manas pirmās bildes sanāca ļoti krāsainas, bet bez durvīm.

 Diemžēl, lietus mūs piespieda braukt uz Mežaparka kafejnīcu. Lai arī galamērķi sasniedzām ātri, visi bijām izmirkuši. Pēc karsta dzēriena lēnas malkošanas, lietus mitējās, negribīgi vilku atpakaļ mitro jaku, un dubls nr.2 - devāmies meklēt interesantas durvis. Kaut kāds vadātājs mūs gan veda atkal un atkal tajās pat ielās. Bildēju ar telefonu, jāsaka, šoreiz attālumi par lielu, lai bildes uzskatītu par veiksmīgām, tāpēc visu saliku vienā kolāžā.

Man patīk arhitektūra, jo īpaši jūgendstila ēkas, tāpēc manos arhīvos netrūkst bilžu ar mājām, tomēr man nekad nav bijis mērķis bildēt tieši durvis (jā, ir rokturi bijuši gan, bet bieži bildēti bez kopskata) Mājās, caurskatot agrākos bildējumus, tomēr atklāju, ka varu dot arī savu pienesumu šim projektam, jo kaut kas kadros iekļuvis gan. Oktobrī esot plānota izstāde. 

Fināla kopbilde (fotogrāfe Olga)

Lai arī bildē, kā 99% no foto, kur jāpozē, esmu nopietnāka par nopietnu, patiesībā man vēderā taureņi dejoja. 🦋 🦋 🦋 Biju pozitīvi uzlādēta, priecīga par iespējām, kopīgajiem mērķiem un Mežaparkā nobrauktajām stundām. Gāju mājās, bet ilgi nepazuda tā sajūta, ka esmu uz skrejriteņa. Un vakarā mana balss bija ciet... Mans biežākais šīsnedēļas saldums ir bijis medus ar kurkumu, citreiz plus ķiploku vai sīpolu.