Sanpaulijas

Sanpauliju izstādes Latvijā ir vēl sākumposmā un šogad mazo puķīšu parāde gandrīz vai izpalika vīrusa dēļ. Prieks, ka maija vietā vismaz septembrī. Rīt pēdējā dieniņa, kad var pagūt tās skatīt klātienē.

Vairāk foto un informācijas "Facebook" grupā "Sanpaulijas zied" - https://www.facebook.com/groups/197117507545771.

Roze no (Ķīnas) Sēlijas

Hibiscus rosa sinensis. Ķīnieši šo dēvē par laimes puķi.

Savējo izloloju pati no maza zariņa. Pa ceļam bija dažādi šķēršļi, tāpat kā "mammai", kuru savulaik ieaudzēja mana mīļā vecmāmiņa.

Tur, Sēlijā, Ķīnas rozei klājās labi. Arī tad, kad vecmammas vairs nebija. Likstas sākās pārceļoties un pēc tam. Vectēvs līdz pat gandrīz deviņdesmit gadu vecumam turpināja ne tikai dzīvot viens, bet arī aprūpēt puķes un lopus, apstrādāt zemi ar zirgu, bet vienā rudenī pēkšņi viss sašķobījās un "ģimenes konsīlijs" izlēma, ka vectēvam ar visu iedzīvi jāpārceļas.

Ķīnas roze, mērojusi ap 70 km atklātā kravas kastē, bija bēdīgi apdriskātām lapām. Pavasarī vairs nebija gluži kailiem zariem, bet tā vieta, kaut arī pie dienvidu puses loga, bija augļu koku aizēnota. Šķiet, ka pa tiem gadiem Ķīnas roze neuzziedēja ne reizi, toties vienā ziemā piedzīvoja peles (vai peļu) uzbrukumu, kas atkal atstāja bez lapām. Kad aizsaulē bija aizgājis arī vectēvs, pēc dažiem gadiem aizsākās pārvākšanās no vecās mājas uz dzīvokli. Tēvs bija uzmeistarojis koka podu, jo īstenībā lielā puķe jau sen ilgojās pēc pārstādīšanas. Tā vienlaicīgi tika gan pie svaigas zemes, gan jauniem apartamentiem. Protams, atspirga un vasarās priecē ar nemitīgu ziedēšanu.

Pie manis spraudenis it kā ieaugās, bet it kā sastinga, beigās sāka dzeltēt un krist apakšējās lapas. Tobrīd daudz rakstīja par banānmizu uzlējumu puķu piebarošanai. Es to sataisīju, lai pirmām kārtām paeksperimentētu, kā tas patiks manām sanpaulijām, bet tās nenovērtēja, toties Ķīnas rozes un epifītkaktusa spraudeņi ieguva "otro elpu". Lai arī Ķīnas roze čakli stiepās garumā, galotņot neuzdrošinājos. Šopavasar uzliku uz vissaulainākās palodzes. Pēc nedēļas sāka dzeltēt apakšējās lapas. Pirmā doma bija par kaitēkļiem, tāpēc aiznesu uz dušu, tomēr pēc tās noliku uz grīdas. Laikam gan vaina bijusi saulē. Kad lapkritis apstājās, biju gatava apgriezt, bet... pamanīju pumpuru. Nācās atlikt. Pēc tam pamanīju vēl vienu pumpuru, bet tas aizvien ir niecība, jo puķe visus spēkus veltīja pirmajam. Pumpurs brieda, brieda, pavērās un gandrīz nedēļu tā. Man bija tik svarīgi, lai uzzied. Vakar laistot vēlreiz appētīju, likās, ka laikam pietrūkst kādu vitamīnu, ka ziediņš izveidojies kropls, nepilnīgs, tāpēc līdz galam neatvērsies, bet...skat, šodien pārsteigums ir klāt! Ķīnas rozes zieds tik smuks būs vien pāris dienas, bet esmu tik priecīga, ka "projekts" izdevies! Tas man nav vienkārši zieds. Tās ir atmiņas par bērnības vasarām Sēlijā.

Skaistums glābs pasauli... 1. daļa

... tāpēc glābsim skaistumu. 💚

Tukšie griķu, tualetes papīra un ziepju plaukti pret pilnajiem puķu plauktiem. Spriežu pēc tā, ko redzu sociālo tīklu bildēs. Lasīju, puķes metīs vienkārši laukā, jo tās nevienu tagad neinteresē. Ceturtdienas pēcpusdienā daudzi, kuri to nebija plānojuši, skrēja uz lielveikaliem. Es pie tā mazākuma, kas izlēma tos apiet un aizvien iztieku bez pārtikas uzkrājumiem. Iespējams, saņēmu "signālu", jo patestēju e-veikala piedāvājumus, saliku pārtikas preces un tualetes papīru virtuālajā grozā, lai uzzinātu, cik būs jāmaksā par piegādi. Kaut tā arī nesapratu, kāpēc pat ar minimālo summu gatavi atvest bez maksas. Vai tāpēc, ka jauns klients vai tāpēc, ka šobrīd pakalpojumam ir līdz šim nepiedzīvots pieprasījums. Bet ārkārtas situācija bija uzreiz pēc mana testa. Un pagāja vien pāris dienas, kad nolēmu pasūtīt pa īstam. Vien "bilde" jau cita. Mans "grozs" nebija iztukšots, toties atzīmēts, kas vairs nav dabūjams. Kopumā ļoti sarucis saldētās pārtikas sortiments. Vieni saka, panikai nav pamata, bet interesanti, ka tualetes papīrs arī šeit izbeidzies. Pasūtījumu saņemšu pēc četrām dienām (todien, kad tikai testēju, piegāde būtu bijusi pēc dažām stundām). Eksistenciāli svarīgie kartupeļi, maize un piens, un pagaidām viss cits arī, tik papīru neesmu skatījusies, pieejams bez rindām, tikai nedaudz dārgāk, mazajos pārtikas veikaliņos. 

Iesāku ar šo ievadatkāpi tikai tāpēc, ka bija skumji lasīt par puķēm. Ticu, ka tirdzniecībā tām šobrīd pienākuši grūti laiki, bet tāpēc rūpēsimies par to, kas ir. Šis ieraksts būs par puķēm - sanpaulijām.  Konkrētāk, par to slimībām. Tulkojums ar atsaucēm uz pirmavotiem.  Dots brīdis, kad var piekārtot arī grāmatzīmes datorā. Es šodien būtu bijusi kur citur, ja ne šī situācija, kad labāk palikt mājās. 🏠

Miltrasa

To provocē:

• putekļi uz auga lapām;
• nepietiekams apgaismojums;
• pārāk vēsa telpa;
• paaugstināts gaisa mitrums telpā;
• sastāvējies ūdens, ko izmanto laistīšanai;
• nesen nopirkti slimi augi, kuri nav pabijuši 14 dienas karantīnā;
• ļoti blīvi salikti augi (īpaši, ja "kaimiņi" slimi);
• agrāk inficēta augsne.

Sanpauliju imunitāti stiprinās fosforu un kāliju saturoši mēslojumi.
Augu atbrīvo no tā slimajām daļām. Auga atveseļošanai izmanto fungicīdus, piemēram, "Topāzu",  "Fitosporīnu", "Fundazolu" Par tautas metodēm var izlasīt te.

https://sadovod.expert/komnatnyye/fialki-senpolii/uhod/bolezni-i-lechenie.html
http://proklumbu.com/komnatnue/fialka/bolezni-i-vrediteli.html
http://proklumbu.com/komnatnue/fialka/lechenie-muchnistoi-rosy.html
https://agronomu.com/bok/3888-kak-izbavitsya-ot-muchnistoy-rosy-na-listyah-fialki.html
https://www.youtube.com/watch?v=mG9G7LlP_aY
https://www.youtube.com/watch?v=C3u9tvlNfTg

Rūsa

 

 

To provocē:

• pārāk mitra augsne (bieži tā gadoties, ja audzējot uz ūdens rezervuāra, īpaši bīstams periods,  kad vēss un nav apkures);
• paaugstināts gaisa mitrums telpā;
• neatbilstoši pielietots mēslojums;  

Auga atveseļošana. Uzmanīgi atbrīvot augu no slimajām lapām. Inficēto augu izolēt no veselajiem. Ja augs likts uz ūdens rezervuāra, to noņem no tā un kādu laiku mitrina, izmantojot laistīšanu no augšas vai laistīšanu paliktnī. Rūsai visbiežāk pakļauti sanpauliju mazuļi un miniatūrās šķirnes. Jaunās sanpaulijas ieteicams izaudzēt pietiekami lielas un tikai tad atkal mēģināt likt uz rezervuāra. Citos gadījumos izmanto fungicīdus vai apstrādā ar vieglu bordo šķīdumu. Smagākos gadījumos glābšanas pasākumi nelīdzēs, augs būs jāizmet ar visu podiņu.

https://sadovod.expert/komnatnyye/fialki-senpolii/uhod/bolezni-i-lechenie.html 
https://ok.ru/fialkidzer/topic/66155483701257 
http://belochka77.ru/bolezni-fialok-s-fotografiyami-i-ih-lechenie.html 
https://zen.yandex.ru/media/cvetovodstvo/rjavchina-na-fialkah-i-sposoby-lecheniia-bolezni--5bc6d816c6f3c100ad47b7ea 
https://www.youtube.com/watch?v=p8wAP8z1Gsc 

Sakņu un stublāju puve

 

To provocē: 

• pārāk mitra augsne;
• zems skābuma līmenis augsnē;
• kļūdas, kas pieļautas pārstādot vai atdalot mazuļus (augs pārāk daudz traumēts; augu laista par daudz, kamēr tas nav adaptējies jaunajos apstākļos; tā kā sanpaulija visu enerģiju velta, lai ieaugtos, to līdz pūšanai var novest arī kaitēkļu uzbrukums);
• kļūdas, kas pieļautas, paņemot lapu spraudenim (griezta ar nedezinficētu instrumentu; griezuma vieta nav apstrādāta ar pretsēnīšu līdzekļiem (var izmantot ogli, kanēli);

Šāda sanpaulija ar visu augsni steigšus jāizmet, jo slimība izplatās ļoti ātri. Var gan mēģināt apsakņot slimības neskartās lapas, pirms tam tās apstrādājot ar kādu no fungicīdiem.  

https://sadovod.expert/komnatnyye/fialki-senpolii/uhod/bolezni-i-lechenie.html 

https://flowersadvice.ru/komnatnye-rasteniya/dekorativnocvetushhie/bolezni-fialok.html 

http://fialka-viola.ru/bolezni-fialok/kornevye-gnili.html 

Brūnā puve

To provocē:

• pārāk liels pods;
• nepiemērota augsne;
• pārāk mitra augsne. 

Šī slimība visvairāk skar spraudeņus un tikko atdalītus sanpauliju "bērnus". Pastāv pilnīgi pretēji uzskati. Vieni domā, ka sanpaulijas glābšana ir neiespējama, citi aicina auga virszemes daļas apstrādāt ar fungicīdiem, augsni sajaukt ar "Trihodermīnu" un uztaisīt laistīšanas grafiku (regulāri, bet mazās devās). Lai sanpaulijas nepiemeklētu brūnā puve, tās iesaka ar fungicīdiem apstrādāt profilaktiski. 

https://mrdachnik.com/bolezni-fialok 

https://flowersadvice.ru/komnatnye-rasteniya/dekorativnocvetushhie/bolezni-fialok.html 

https://buton.info/fialki/bolezni-fialok-i-ih-lechenie 

Pelēkā puve

To provocē:

• ausne ar pelēkās puves sporām (jo sevišķi, ja augsne tiek izmantota atkārtoti);
• paaugstināts gaisa mitrums telpā; 
• mazgāšana, ja pēc tam augs atradīsies vēsā telpā;
• pārāk mitra augsne;
• ūdens nokļūšana uz lapām (ļoti svarīgi, lai mitrums neuzkrātos augšanas centrā);
• ļoti blīvi salikti augi;
• kondensāts, ja tiek izmantota "siltumnīca".

Lai glābtu sanpauliju, steidzami noņem slimās lapas, jo slimībā īsā laikā var pārņemt visu augu un tad to glābt vairs nav iespējams. Var dezinficēt augsni, piemēram, sasaldējot, bet vieglāk, protams, izvēlēties svaigu augsni. Pašu augu apstrādā ar fungicīdiem. Profilaktiski iesaka vienreiz līdz divreiz gadā pārstādīt, kā arī gada aukstākajos mēnešos laistīt saprātīgi.  

https://mrdachnik.com/bolezni-fialok

https://buton.info/fialki/bolezni-fialok-i-ih-lechenie

https://flowersadvice.ru/komnatnye-rasteniya/dekorativnocvetushhie/bolezni-fialok.html

http://fialka-viola.ru/bolezni-fialok/seraya-gnil.html

Fungicīdi 

 

 

Pēcjāņu prieks

Pagājušajā gadā "Maximā" nopirku zantedešijas gumiņu. Dārza nav, tāpēc audzēju podiņā. Izauga, uzziedēja (kaut ne ar solītās krāsas ziediem, bet vienalga skaistiem). Kad lapas rudenī nokalta, nolēmu gumu pārziemināt bez zemes. Pagāja ne pārāk ilgs laiks, jau zaļš asniņš, liku atkal podiņā. Izlīda vēl daži zaļie, bet visi sastinga tādā kā zīmuļgala lielumā. Viens mēnesis, divi, trīs... vairs jau ne uz ko necerēju. Izlasīju par "Vitmīnu". Tāda kā pēdējā cerība bija, pacēlu gumu, pakaisīju zem tā "Vitmīnu". Vēl mēnesis bez izmaiņām. Bet nu izbraucu no mājām uz vairākām dienām un zantedešija ir pamodusies! Pirmais asns atskrullējies kroplā lapiņā un pārējie asni arī tiecas pretī gaismai! Aizsnaudusies kā tāda pasaku princese, kuru pamodinājis princis "Vitmīns".

Vijolīšu sērga

Reiz viss sākās ar dažām, bet nu jau pāri pussimtam. Pirms gada pavasarī ar sociālo tīklu palīdzību meklēju jebkādas, šogad kolekcijai klāt nāk vien šķirnīgās. Diezgan likumsakarīgi, ka, plānojot braucienu uz Tallinu, pieskaņoju to sanpauliju izstādei. Kaimiņiem tāda šogad jau desmitā, Rīgā 23. maijā būs vien otrā.

Sanpaulijas ir tik dažādas! Kā vienkrāsainiem un raibiem ziediem, tā arī lapām. Ir pieticīgākas un ir kaprīzākas. Ir "normāla" lieluma un arī tādas, ko paņemt plaukstā. Mini sanpaulijas pati šogad iegādājos pirmoreiz un ir diezgan liels satraukums, vai izdosies saglabāt, īpaši jau brīžos, kad dzīvoklī ļoti vēss.

Daudz nepļāpājot, dažas bildes no Tallinas botāniskā dārza Palmu mājas:

Vienkārši - atvaļinājums

Atvaļinājumus var pavadīt dažādi. Katram galvā savas ilūzijas par to, kādam tam būt. Bet dažkārt ir tā, ka sapņi ir sapņi un dzīve ir dzīve.

Šogad ieguvu pilnīgi jaunu pieredzi, piedaloties grāmatu lasīšanas stafetē, par ko liecina iepriekšējie ieraksti blogā. Pierastāk par literatūru līdz šim bijusi traukšanās prom no Rīgas uz dziļiem laukiem, pilnībā atslābinot redzi no ekrāniem un papīriem. Šogad tās pārmaiņas, pateicoties daudzajām puķēm, karstumam un unikālajai iespējai (dalībnieku vecākus iesaistīja pirmo gadu un nākamgad mēs vairs nevaram piedalīties). Man patīk lasīt un man patīk rakstīt, tomēr šis bija kā darbs. Sajutos kā skolniece, kurai šķiet, ka laika vēl gana, bet pēdējā nedēļā termiņi spiež lasīt dienām un naktīm. Modos, taisīju kafiju un "piekodu" klāt grāmatu. Stafetei pieslēdzos mēnesi pēc starta, un izredzes dabūt kādu no nedaudzajām balvām ir diezgan nekādas, jo manā kontā tikai vienpadsmit grāmatas (zinu, ka ir vismaz viena mamma, kurai ir 7 - 8 reizes vairāk 😏). Tomēr pats svarīgākais, ka beidzot piereģistrējos tuvākajā bibliotēkā un ceru tur puslīdz čakli piestaigāt līdz septembrim. Centos vairāk lasīt bērniem, pusaudžiem paredzēto literatūru, jo tas ir svētīgi manam darbam. Mans rajons šovasar ļoti lasošs (kāda kundze pagalmā ik dienu izstiepjas uz soliņa ar grāmatu; kāds velotūrists bija iekārtojies pret tuneļa sienu; cits, tā diezgan tradicionāli, uz deķīša parkā...), tāpēc man iepatikās šī Facebook bilde: 

Savā ziņā gaidīju Dziesmu svētku beigas, jo Mežaparks aicināt aicināja. 9. jūlijā tur bija lielā notikuma pēcgarša, kaut vai vainadziņos, kuri rotāja zarus un koka skulptūras.

Garšīgs bija arī Laimas muzeja apciemojums Šokolādes dienā:

Kas attiecas uz puķēm, es ar tām nerunājos, bet mums ir domu apmaiņa. 

Jā, bet sākumā tā bija tikai ar sanpaulijām. Katrs podiņš tiek paņemts, pagrozīts, aplūkots, vai kāds pumpurs nespraucas caur lapām, ielikts ūdens traukā padzerties... Sākumā grāmatas bieži izkonkurēja dažnedažādas grupas un blogi, un... - kur rakstīts par šīm, jo no janvāra mums ir sava grupa arī Facebookā. Rezultātā ziedēja sanpaulijas vien, ne kaktusi, ne pelargonija, ne kalanhojas... Sapratu savu kļūdu un sāku domāt par pelargoniju arī. Uzziedēja!

Manas kāpņu telpas puķes ir tik smuki saaugušas (lieliskā rīta saule tur spīd) un kolekciju papildina arī kaimiņi. Piemēram, vakar bija izlikts milzīgs naudas koks, svaigi pārstādīts jaunā podā, bet šorīt pazudis. 😢 

Šogad izdevās izaudzēt gurķi. Uz palodzes. Pilnīgs brīnums, ka baltblusiņas nebija klāt jau uz pirmajām lapām. Pariecājos un viss, jo pēc pirmās ražas viņas uzradās.

Druscītis lauku man arī tika, kurā viens īpaši agrais rīts pie ūdens, rasas pērles ķerot (un ne tikai tās, jo līdzpaņemtā grāmata palika uz akmens, bet es iekritu makšķerēšanas azartā, jo kādas divas stundas zivis bija gatavas ķerties pat uz plika āķa).

Esmu jau saņēmusi un izbaudījusi vārda dienas dāvanu no mammas (dažas bildes no tās pieturzīmēm):

Bruknas dārzs - tas ir kaut kas unikāls!

Bruknas muižas dārzs ir mākslas darbs. Tas ir veidots, lai neizskatītos pēc nevainojama, pārāk perfekta mākslas darba. Dārzs ir dzīvs un elpojošs. Tikai Bruknā var redzēt Eiropas dārzu pirmsākuma versiju – Renesanses dārzu. Tajā nav puķu un ziedošu krūmu, jo ar zemu dzīvžogu norobežotajos bosketos aug kāposti, bietes, burkāni un garšaugi. (avots)

Bet atvaļinājuma noslēgums atkal Rīgā. Ir sākušās tropiskās naktis. Logi nepārtraukti vaļā. Iekšā nāk putekļi, dūmi un sodrēji... Spēj tik pucēt. Esmu mājsaimniece. 😉

Kā sajutu decembri (no 25.11. līdz 2.12.)

Ir tikai 2. decembris, bet savu plāniņu aizsāku tieši pirms nedēļas, tāpēc šodien atskaitīšos, kas man izdevies, kas ne, un esmu sarakstam pievienojusi vēl vienu punktiņu.

👉 apmeklēt vienu ar Ziemassvētkiem nesaistītu pasākumu. Šorīt gida pavadībā izstaigāju Meža kapus. Pēcsajūtas: bija interesanti, bet beigās nosala kājas;
👉 divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus. Divas reizes biju http://www.pratnieks.lv/, lietoju to testa režīmā. Pēcsajūtas: šoks, ka krustvārdu mīklas nav tik ilgi risinātas un spēju atrisināt katrā vien kādus 5%, tāpēc vairāk pievērsos ierudītu uzdevumiem;
👉 izgatavot vienu jaunu atklātni. Izgatavoju divas atklātnes un vienu šokolādes kastīti. Tikai, ak, ak, ak! - Ziemassvētku tematika, taču nolēmu šeit atstāt izņēmumu, liekot akcentus uz jauniem papīrizgriezumiem. Pēcsajūtas: lieliskas, jo atkal griezu! Bet, protams, arī sāpes klāt;
👉 apgūt divas jaunas rokdarbu tehnikas;
👉 kaut ko salabot. Pielaboju divus ziemas sezonas apģērba gabalus. Pēcsajūtas: labs darbiņš, kas padarīts;
👉 izmēģināt jaunu recepti. Svētdien tapa svaigēdāju "siers" - daļa no kūkas receptes. Kaut ko tādu gatavoju pirmoreiz un man nebija priekšstata, ko sagaidīt.Pēcsajūtas: man ļoti garšoja. Sapildīju burciņā un lietoju kā šokolādi vakaru labsajūtai;
👉 izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izpildīta 1/3 no šī punkta. Pēcsajūtas: atcerējos tikai vakar, ka bija arī šāda apņemšanās;
👉 atklāt nedēļas lielāko prieku. Protams, es "kūstu", iepeldot piparkūku smaržas mākonī ik dienu pa ceļam no darba, bet tie - tie atkal Ziemassvētki. Un priecājos, ka vēl neesmu tikusi gultas režīmā, jo vīrusi ir cieši blakus. Taču visvisvislielākais prieks man par mūsmāju kāpņu telpas zaļumiem. Ir apņemšanās, ko rosina blogi. Tā arī es sev teicu: kad izremontēs kāpņu telpu, nolikšu kādu puķi. Vasarā to izdarīju. Baidījos gan, ka varbūt nesapratīs, darīs tai pāri vai paņems sev, bet ne - kāds cits noziedoja šķīvīti, kaut podiņam nav cauruma, un aplaistīt es nepagūstu nekad. Nesen mūsu hlorofīts uzziedēja un tieši pirms nedēļas kāds viņam piešķīra draudzeni. Laikam vienlaikus zaudējām vienīgās zaļās palodzes statusu mūsu kāpņu telpā, jo nu arī stāvu augstāk ir puķe. Pēcsajūtas: gandarījums, ka mana ideja turpinās.

Oranžērija un šis tas jauns mājās

Nupat vēl prātoju, vai man ir vai nav kāds telpaugs, kuru es gribētu par katru cenu? Ir man ziedošas un neziedošas puķes. Ir čieptas lapas un pašieaudzētas, ir pirktas, ir iemainītas. Falenopši tikpat kā nozaudēti, paplašināta sanpauliju kolekcija... Jā, lai cik interesanti nebūtu, šoreiz mani uz Salaspili aizveda tieši sanpaulijas. ⚘ Virtuāli sekoju šo augu faniem no Ukrainas un ik pa laikam redzu tādas skaistules! Pieņemu, ka aktīvisti mainās ar augiem un pasūta tos pasaules mērogā, bet es nolēmu tā pieticīgi tepat Latvijā pameklēt. Pagaidām tikai virtuāli un bez lielām sekmēm, taču tā es nonācu līdz Nacionālajam Botāniskajam dārzam, kura Oranžērijas augu nodaļa arī piedāvā dažādus telpaugus (tikai gadatirgos). Sanpaulijas gan ne, bet tas nemainīja vēlmi braukt izlūkos. 

Laikam pilsētas svētkiem par godu šoreiz ieeja gan dārzā, gan oranžērijā, gan tirgū bez maksas, bet, izrādās, ka arī šogad ikdienā ir iespēja saņemt atlaidi, ja esi ieradies ar vilcienu.

Bija prātā, ka nupat kaut kāds brīnums ziedēja, bet tā arī to tur, uz vietas esot, neizdevās atcerēties. Mierīgs tagad prāts, jo to jau nemaz parasts cilvēks ieraudzīt nevarēja! 😀 Bet vismaz kaut ko no karalienes "radiem" esmu piefiksējusi:

Skatos, ka sanācis sarkano ziedētāju bilžu pārsvars:

Un  tad vēl tādi, radniecīgos toņos:

 

 

Pirmoreiz sanāca te ieraudzīt ne tikai zaļus citronus:

Tā kā cilvēku vairāk kā ierasts un bildēja arī kādu jauno pāri, izlavierēju pa visām zālēm diezgan ātri. Tas, kas sabildēts, laikam ir īpaši uzrunājis mani. 😉

Un vēl te daži neziedošie:

Salaspils Botānisko dārzu pēdējos gados esmu apmeklējusi tik bieži (pat ziemā), ka ārā neko īpašu nepamanīju. Īrisi sāk ziedēt, jā...

Tad vēl nolēmu aiziet līdz tulpjukokam. Tas zied tā ap manu dzimšanas dienu, taču šogad dabā viss iekavējies. Manīju vien dažus pumpurus. Tāds sanīcis rādījās. Iespējams, sals apskādējis. Bet vismaz pēcāk taka mani aizveda pie kāda cita brīnuma - rozā kastaņas:

Esot jau Rīgā pat aleja ar tādām, tik man nav gadījies tur būt. Vismaz, kad kastaņas zied. 😀

Pirkumi mani arī visi tādi uz sarkanā pusi, bet kūstu ēst dēļ šīs balzamīnes! Tāda apņurcīta, saulē izvītusi, cerams, dzīvos! 

Nu jā, varbūt nav konkrēta telpauga bez kura es nevarētu, bet man būtu grūti nenopirkt rožu līdzinieces. Lūk, balzamīnei ziedi kā rozei. Zinu, ir arī tādas pelargonijas, sanpaulijas... Mini rozīte, kas paredzēta telpām, gan pie manis neizdzīvoja, iespējams, ka bija ar kādu kaitēkli no tirgotavas atnākusi... Tāpēc ar pašām rozēm pagaidām neaizraujos. Nesen uzzināju, ka peonijas sauc par svētajām rozēm. Skaisti!