5. 07. Beidzot esmu tikusi "netā" (2 vakarus vienkārši nespēju sagaidīt savu "rindu", aizmigu:)). Šī šobrīd viena no divām saiknēm (otrā - "mobilais") ar ārpasauli. Bet nosacīti, jo parasti "saiknes" no manis ar distanci:) Esmu ārpus galvaspilsētas, ārpus Dziesmu svētkiem, ārpus rutīnas, bet tepat LV:)
Vakar aizlienētais ritenis, kurš mēnesi pie manis nostāvējies dīkā, dabūja trūkties! Un es pati ar'! Un pat mans nenogurdināmais dēls:) Jau no rīta 1 km vietā nolēmām izbraukt 3. Bez asfalta, pa akmeņiem... Noteikti tas ir kaut kāds pirmās reizes maksimālisms, ka pēcpusdienā, svelmē, nobraucām vēl kādus 10 km, neplānoti, bez ūdens, ar izjūtām, ka tā arī paliksim kaut kur, kādus 4 km pirms finiša:) Pēc tā visa varēju tikai stāvēt vai gulēt, jo manam ritenim ir superciets sēdeklis. Joprojām sāp.
Un vēl ir dekupāža. Rīgā izmēģināju "uzprišināt" vecu pakaramo. It kā sanāca, bet visu laiku tāda nepārliecinātība, bailes visu sabojāt. "Klikšķa" nav :( , bet mērķi lieli... bija... ir... Jā, varbūt kādam, kurš vēl tikai domā par dekupāžu, uztaisīšu nelielu atkāpīti:)
Ja gribi dekupēt, tad... Vispareizākais ir apmeklēt kādus no kursiem, bet, ja ir uzņēmība, var apgūt arī pašmācības ceļā. Ak, man šis otrais variants neko naski uz priekšu negāja, visādi linki bija iekrāti, bet caurskatīt nevarēju vien uzsākt... Un tad vēl bija jākonstatē, ka vienas un tās pašas meistarklases dažādās vietnēs. Pašā pēdējā brīdī tiku apdāvināta ar pāris grāmatām par dekupāžu un absolūti pēdējā brīdī, pirms došanās uz veikalu, man bija pagara konsultācija ar kolēģi, kura ir beigusi kursus. Galu galā arī
veikalā konsultējos, konsultējos un vēlreiz konsultējos! Biju lasījusi, ka sākumkomplekts izmaksā ap 20 Ls, un, līdzi nerēķinot, es tiešām iekļāvos šajā summā! Jā, nebija man laiks skraidīt pa būvmateriālu veikaliem, kur arī var nopirkt akrila krāsas vai jahtu laku. Neriskēju izmantot arī PVA līmi, jo it kā pēcāk dzeltējot... Tā kā mērķēju uz plaisu tehniku, tad manā sākuma komplektā ietilpa: 2 otas (platāka krāsošanai, lakošanai, mazāka - pielīmēšanai), 2 akrila krāsas (apakšējam - plaisu - slānim un baltā), kraklē laka (meklēju viensoļa, jo, kā kaut kur lasīju, ar to vienmēr sanākot), smukas salvetes, dekupāžas salvešu līme, laka (kolēģe ieteica pusmatēto).
Tātad, apkrāvusies ar materiāliem, devos pie sava lielā mērķa - vecajiem krēsliem. Tie tiešām labi, stabili, vien pamatīgi apdiluši. Viens ir sācis pārveidoties, bet negludumu daudz, sākot ar to, ka krāsa nemaz negribēja klāties, kaut ar smilšpapīru izdevās tik labi dabūt nost veco lakojumu... Šobrīd nav laika nodoties tikai dekupēšanai, taču viss bīdās uz priekšu... Aizvien ceru, ka varbūt varēs paslēpt vislielākos negludumus...
Lietus. Šovakar lasu ziņu pēc ziņas par šodienas plūdiem Rīgā. Kad dienā man paziņoja par lietusgāzi Siguldā, laukos nekas neliecināja par līšanu. Pēcpusdienā situācija izmainījās, draudīgi tuvojās divi pērkoni, katrs no savas puses. Baisi. Jā, man ir baisi, tāpēc, ka vecmāmiņai bija baisi, un mammai... Atceros, kā abas ar vecmammu aiz skapja tupējām. Viņu mājās agrāk bija zibens iespēris, sašķaidījis virtuves durvis sīkās skaidās, tāpēc arī es jūtos neomulīgi negaisa laikā. Varbūt pat lieki teikt, bet, kamēr tepat blakām gāž, zibeņo, vieni melnie mākoņi aizskrēja pa Rietumu pusi, otrie, uzmezdami man divas piles, aizducināja pa Austrumu pusi! Atkal bez lietus! Atkal vakarā bija jānēsā lejkannas...
7. 07. Brīvdienās uznācis kaut kāds tīrīšanas bums:) Bez ierastā minimuma, "dušoju" puķes, nomazgāju logus kopīgajā kāpņu telpā, spodrināju galda piederumus... Pirmā (un varbūt pēdējā?) krēsla dekupēšana arī tikpat kā pabeigta un beidzot viena no virsmām mani puslīdz priecē:) Vēl viena atziņa: virsmai (pie apstrādes) jābūt horizontāli!
