Gadumijas meistarklasīte

2018. gada 31. decembrī.

Šogad kaut kā nemanot šo un to atskārtu. Piemēram, kad pārstāju rotāt māju. Un, piemēram, ka svētkos par tradīcijām man vairāk interesē brīvdienas. 
Darbā decembris ir viens no saspringtākajiem mēnešiem, bet līdz šim arī atpūtāmies, sākot no Ziemassvētkiem līdz pat janvāra pirmajai darbdienai. Bet šogad viss citādi. Un ne attapties, pirmā brīvdienu paka tukša, - šoks un skumīgs prāts, ka jāatstāj savējie un jābrauc strādāt... Dažu pēdējo gadu sajūta - nav laika, lai izdarītu to un to, un to. Un ik pa laikam parastajā sestdienā/svētdienā spēju vienīgi uztaisīt ēst. Un paēst. Un pagulēt. Jo organisms kliedz. Jā, tā ir izdegšana, tāpēc, atgriežoties Rīgā bez degsmes, nolēmu uzdāvāt īpašu dāvanu - laiku. Laiku ārpus gadumijas, pārēšanās, dzirkstošiem dzērieniem. Vēl man ļoti gribējās klusumu, tāpēc ārā neiešu, tv neskatīšos, internets telefonā izslēgts - kaut kā tā. Nu jau otrā diena, kopš spiežu, griežu, mēru, plānoju, līmēju, nedaudz rakstu. Un jūtos lieliski, kamēr nedomāju par pēceksplozijas skatu uz grīdas. 😂.
Tā nav nejaušība, ka viss, kas top, ir domās par Ziemassvētkiem. Nākošajiem. Jo viss arhīvs  šogad tika sadāvāts radiem, draugiem, paziņām. Tāds arī bija mans plāna mērķis - nodrošināties svētkiem, kuri pēc gada. Un lieliski iedalītas brīvās dienas: viena, lai palaiskotos, pārējās, lai radītu! Kā jau parasti par sevi, kartītēm klāt ķeroties, saku: bez trim dienām nav jēga sākt.

2019. gada 1. janvārī.

Gads ir sācies ar viegli sāpošu galvu. Ticu, ka varbūt ne man vienai šodien tā 😀, bet nu iemesli noteikti citi, jo jutīga spranda. Sāp rokas arī. Bet saskaitīju - 30 kartītes (tās visas, kas pašā pirmajā bildē)! Ir dažas, kuras nav apzināti pabeigtas, ir dažas, kuras pirms to svinīgā izgājiena varbūt papildināšu, bet šobrīd lieku galdā to, kas ir tapis. Visvairāk radījās vakar, šodien vairs tikai divas, pirms sāku papīru novākšanu.
Pēc pastīvēšanās ar paveco datoru, esmu gatava pirmajai atskaitei. Telefona foto neataino reālos toņus, bet nav arī tā, ka pilnīgi šķērsām. Teikšu uzreiz, kartītes sanākušas tik dažādas - gan mīļā paper cut tehnika, gan bērnu stilā, gan... Bet  šodien par visām tām, kurās kaut kas pārtapis.
1. Te, piemēram, vienā no slāņiem izķidātā albuma zvaigžnotais papīrs:

 2. Vairākās izmantotas veco kalendāru bildes.
Koki miglā. Bilde ačgārna, jo gribējās tā, lai izskatītos kā atspulgs. Galīgi nesanāca kā Ziemassvētku kartīte, beigās pat asociācijas ar kādiem Latvijas svētkiem.

Šeit foto egles pārvērtušās paper cut eglēs:

 Egles formu, protams, var izgriezt no jebkura foto:

3. Ja neko īstajā brīdī nevar atrast kalendāros, tad noder arī tējas kārba. Trīs aveņu sirsniņas:

4. Aplikāciju papīra košais vāks pietika divām kartītēm un vēl palika pāri!

5. Un lietā likts pat rasēšanas papīra vāks. Biezs, savulaik plānots izmantot šablonam (bija izprintēts uz tā), bet vakar es, trakā, uzreiz griezu dubultā (dēļ tā tad arī sāp rokas, jo pārāk biezs). Tiesa, nav pārāk glīti, jo nav piesūcināts ar krāsu. Malas apstrādāju ar tušu. Eglīte uzlīmēta uz tapetes parauga.

Un, radot vienu kartīti pēc otras, es pat nepamanīju, ka materiālu tandēms atkārtojās arī šajā:

6. Ziemassvētku notis tās noteikti nav, bet "Pinterest" ideja manā izpildījumā gan.

 7. Par sniegpārslām un citām sagatavēm, šķiet, esmu kādreiz rakstījusi. To man pilna kārba. No dažādiem dabas foto. Centos tās šur un tur izmantot arī šajās radošajās dienās:

Domājot par šodienas ierakstu, man bija dažādi tēmu varianti, kā rezumēt šo trijās dienās padarīto. Šodien izvēlējos visu uzlūkot no reciklēšanas puses, tāpēc šīs var dēvēt par mazbudžeta kartītēm.

Iedvesmojies pats un iedvesmo arī citus radošām lietām!

Ņemšanās un saņemšanās

 

Pēc aizdomīgām brīvdienām ne tik senā pirmdienā biju pozitīvi noskaņota doties darba pārgājienā. Ziema, mazi mīnusiņi, bet saule, saule, saule un prieks! Nevienā brīdī nedomāju, ka šis ir kaut kāds ārprāts (pēc tām aizdomīgajām brīvdienām 😀). 

Bet drīzumā sākās... sākās kaut kas nepieredzēts, jo tā pēkšņi gluži vai visi vienlaikus darbā dabūjām pirmās e-slimības lapas savā mūžā.

Mājās notika tieši tas pats. Saslimām visi. Tā nebija gripa, bet kaut kāds bubulēns - vīruss ar aizliktiem deguniem un kasīgu klepu. Un temperatūriņu, kura, šķiet, nemaz nedomā likt man mieru. Un tādu nespēku, ka sēžot nespēj sevi noturēt.

Izlasīju kādas desmit grāmatas. Teorētiski jau šis cipars varēja būt lielāks, bet beigās jau sāka ņirbēt gar acīm. 

Daudz dzērām tējas, daudz runājāmies, reiz pat līdz trijiem naktī, jo galu galā no rīta nav jāpagūst itin nekur. Brīžiem pat dzīvojām pēc Phjončhanas (tā arī neesmu iemācījusies šo nosaukumu izrunāt, mēlei nesamežģoties) laika...

Uz nenoteiktu laiku atlikām ģimenes svētkus un arī 14. februāri atzīmējām pavisam pieticīgi:

Un nākamajā dienā (pēc Latvijas laika) sākās Suņa gads:

Šis gads visiem apzinīgajiem, centīgajiem sola patīkamas pārmaiņas bankas kontos. Bez tam radošumu sevī spēs atrast pat tie, kuri neprot ne adīt, ne šūt... Lielisks gads kāzām un bērnu dzemdēšanai, kā arī ceļošanai. Šo visu izlasot, ir vērts saņemties un rīt atkal doties uz darbu.

Sajust janvāri (no 22.01. līdz 31.01.)

👉apmeklēt vienu pasākumu. Neizpildīts, jo visas idejas grozījās ap svētdienu, taču pēc boksa cīņām un vēl dažu grāmatas lappušu izlašīšanas pēdējā pagājušās nedēļas naktī, izlēmu slinkot.
👉divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus. Aizvien "Vārdu kaujas", kā arī "Logo quiz".

👉izgatavot vienu jaunu atklātni. Atkal drusku krāpjos, jo ir tikai detaļgriezumi. Roku gan biju iepriekš samocījusi, sāpēja visu nedēļu, atklātnes taisīt būtu vieglāk, bet ir starp materiāliem iejukusi viena svarīga lieta, kuru, kā likums, tagad vajag tur, tur un tur. Mācos pauzēt un netaisīt to, uz ko šobrīd nav iedvesmas.
👉izmēģināt jaunu recepti. Pirmdien bija lielā cepšanas diena. Un starp piparkūkām un zivju kotletēm cepu iekrāsotus austiņcepumus.
👉izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izdzēsu vismaz piecus, bet nopublicēju ierakstu par papīra zivīm. Tapa arī divi jauni vēstījumi.
👉dažus vakarus veltīt grāmatu lasīšanai. Tas notiek diezgan čakli, jo šobrīd ir grūtāks periods darbā, pēc kā pārrodos paēst un iekrist gultā. Viena grāmata pabeigta, nākamā jau iesākta.

👉mājās pavingrot kādas trīs, četras reizes. Ārsta vizīte tikai nākamnedēļ, tāpēc šeit es pauzēju. Pēc rtg spriežu, ka varbūt nāksies iet uz kādu ārstniecisko vingrošanu.
👉noskatīties filmu kopā ar kādu mīļu cilvēku. Pilnīgi neplānoti man, bet naktī no sestdienas uz svētdienu skatījāmies Maira Brieža cīņu. Man tā tiešām bija kā spriedzes filma. Pēdējos raundos iekrampējos otram rokā. Ak, un vēl tie tuvplāni ar vates kociņu urķēšanos pa asiņojošu degunu... brrrrrrrrrrrrrr... 😖
👉ar acīm "nofotografēt" rīta debesis vismaz divreiz nedēļā (no Akmens tilta uz Austrumu pusi).22.01. - tumši, tumši zilas augšā un oranžsārtas tieši vienā līmenī ar TV torņa kāju sākumu. 24.01. - ne miņas no rītausmas; viss vienmērīgi apmācies. 26.01. - pilnīgi tas pats, kas trešdien. Tādi rīti tik izceļ skaisto Dzelzceļa tilta.
👉atklāt nedēļas lielāko prieku. Siltuma atgriešanās.

Pilnīgu esmu izkritusi janvāra kopplānā. 😒
👉apgūt kādu jaunu rokdarbu tehniku;
👉kaut ko salabot;
👉atgriezties pie tēju krikuma;
👉pamācīties angļu valodu;
👉apmeklēt bezmaksas izstādi vai muzeju.

Šodien februāra pirmā diena, jaunais plāns vēl nav vārdos noformulēts, bet mērķis visur viens - mīlēt sevi, darīt sievišķīgas lietas, ko ikdienā nedaru.

Oi, jā, un gandrīz aizmirsu atrādīt A4 griezuma turpinājumu. Nu jau bez mīklām, vai ne?

Sajust janvāri (no 15.01. līdz 21.01.)

Šobrīd aiz loga viegli pārslo sniedziņš, bet pa dienu, ķerot saules mirkļus, izprintēju vairākas griežamās lapas un padevos papīrdarbiem. Vai paguvu laikus apstāties? To jutīšu rīt, bet šajā A4 formāta darbā izgriezu tik, cik šobrīd redzams, un negribīgi noliku skalpeli malā. Nez, vai kāds var uzminēt, kas te top? 😉

Nedēļa pagāja ātri, ar viegluma un gandarījuma sajūtu, īpaši nepiedomājot, kā virzās plāniņa lietas.

👉apmeklēt vienu pasākumu. Kaut arī nedēļa bija visādi citādi jauka, darbā es biju nosalusi, tāpēc kaut kur doties pēc tam nebija prātā.
👉divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus. Tik smadzenes kustinoša nedēļa sen nebija bijusi. Pildīju gan intelektuālos testus, gan gluži vai katru dienu izspēlēju dažas "Vārdu kauju" partijas.
👉izgatavot vienu jaunu atklātni. Atklātnes vēl nav, taču ieskaitu šo punktu, jo šodien izgriezu vismaz septiņas papīrlietiņas.
👉izmēģināt jaunu recepti. Salātu eksperimenti. Pamatbāzē salātu mix paka vai, kā es smejos, "Maximas" akciju iespējas. Pa pusei apzināti, pa pusei nejauši, bet gadījās iepirkt kā wild salātu paku, tā konservētu kukurūzu, tomātus un vēl šo to, pēc tam veiksmīgi apvienojot vienā bļodā. Vēl pa nedēļu tika ātri uztaisīts lavašs. Bez tiem zaļumiem nevaru, un ja citu nav, ņemu un beru kādu no "Absolūds ēd" zaļajiem pulveriem.
👉izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izpildītas 2/3 šī punkta, jo beidzot padalījos ar vērtīgu gramatikas kursa atkārtošanu, kura pierakstus jāieplāno vēlreiz pārskatīt. Un beidzot nospiedu pogu iedvesmai, pati nesaprotot, kāpēc šis ieraksts bija noslēpies melnrakstos.
👉dažus vakarus veltīt grāmatu lasīšanai. Trīs vakarus liku sev blakus grāmatu, tomēr gadījās, kas interesantāks par lasīšanu. Bet nu jau esmu sākusi lasīt "Māra Rīgā".
👉mājās pavingrot kādas trīs, četras reizes. Nav, jo esmu nedaudz apjukusi, ko drīkstu, ko nē. Nepieciešama ārsta konsultācija.
👉noskatīties filmu kopā ar kādu mīļu cilvēku. Centos, bet filma bija tik murgaina un baisa, ka līdz galam nenoskatījāmies.
👉ar acīm "nofotografēt" rīta debesis vismaz divreiz nedēļā (no Akmens tilta uz Austrumu pusi). Vienmēr atcerējos par vēlu😀, bet tad domāju, laikam atkal bija apmācies, apmācies, apmācies.
👉atklāt nedēļas lielāko prieku. Šlumbergeras pumpurošanās.

Atklātnes ar taureņiem - klasiski melnbaltās:)

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375106771518/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375104950132/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375103477637/

https://www.pinterest.com/pin/376191375100599707/ 

 

https://www.pinterest.com/pin/51298883233911038/

 

https://www.pinterest.com/pin/554435404097732904/

 

https://www.pinterest.com/pin/240942648785614454/

 

https://www.pinterest.com/pin/373306256588799732/

 

https://www.pinterest.com/pin/566186984382338418/

 

https://www.pinterest.com/pin/104356916342563175/

Kā sajutu decembri (no 10.12. līdz 16.12)

Ne velti izdomāju šo plāniņu, jo jau kuro gadu īsti neizdodas sajust decembrī kaut ko citu bez svētku stresa, priekšdarbiem un pašiem svētkiem. Dāvaniņas parasti sagādāju jau novembrī, taču pats gada pēdējais mēnesis it kā pilnīgi pazūd kaut kur nebūtībā: ne es pagūstu uz mīlīgajiem Ziemassvētku tirdziņiem, ne - "Egļu ceļu", ne - Zoo, ne "Jarmarku"...

Iespējams, ka beidzas manas gada baterijas...

Visu šo nedēļu biju nīkule, bet strādāju, kaut divi vīrusi mani mīļoja katrs no savas puses. Un skaitīju dienas, cik vēl uz darbu jāiet... Pēdējos vakarus ļāvos gan pēcpusdienas, gan agrajam miegam, bet vakkarrīt (kur gan vairs rīts!) gulēju ilgi jo ilgi. Un es skaidri apzinos, ka pēdējā nedēļā plāna lietas pildītas pavisam švaki. 😏

👉 apmeklēt vienu ar Ziemassvētkiem nesaistītu pasākumu;
👉 divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus. Stingri piedomājot pie šī punkta, svētdien un nedēļas sākumā pagrozījos "Vārdu kaujās";
👉 izgatavot vienu jaunu atklātni. Ir tapušas vairākas. Un vakar izgriezu jaunas detaļas.
👉 apgūt divas jaunas rokdarbu tehnikas;
👉 kaut ko salabot;
👉 izmēģināt jaunu recepti;
👉 izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izpildīta 1/3, jo publicēts viens no melnrakstiem;
👉 atklāt nedēļas lielāko prieku.Kad tāds nīlulīgs ej uz pieturu un redzi, ka tramvajs aizripo agrāk, neļauj dusmoties, bet sāc intensīvi domāt, ko vari ātri pagūt izdarīt no savām nedēļas vēlmītēm. "Ziedu stāsti"!

Atklātne ar ziediem

Iedvesmas avoti pa laikam mainās, bet "Pinterest" aizvien mani iedvesmo.
Ja palūko kartiņu izlases, tad tikpat kā ikvienā būs kāda atklātne ar taureņiem. Man tā ir īpaša mīlestība, bet patīk arī citas kompozīcijas, piemēram, ziedi.
Šobrīd es nesaprotu, kāpēc šī ziņa ir melnrakstos? Varbūt izgriezu sniegotajā gada laikā un gaidīju vasaru? Tādā gadījumā pie ziemas vien esmu nonākusi, kad beidzot nospiedīšu publicēšanas pogu.

Šo četru ziedu izgriešana ar skalpeli tāds nieks vien bija, salīdzinājumā ar visām tām lapiņām, kātiņiem, kas ne jau grūti, bet apnicīgi gan. 😀

Nedaudz gaismu spēles:

Un griezums ieņem paliekošu vietu uz spilgti rozā fona:

Kā sajutu decembri (no 25.11. līdz 2.12.)

Ir tikai 2. decembris, bet savu plāniņu aizsāku tieši pirms nedēļas, tāpēc šodien atskaitīšos, kas man izdevies, kas ne, un esmu sarakstam pievienojusi vēl vienu punktiņu.

👉 apmeklēt vienu ar Ziemassvētkiem nesaistītu pasākumu. Šorīt gida pavadībā izstaigāju Meža kapus. Pēcsajūtas: bija interesanti, bet beigās nosala kājas;
👉 divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus. Divas reizes biju http://www.pratnieks.lv/, lietoju to testa režīmā. Pēcsajūtas: šoks, ka krustvārdu mīklas nav tik ilgi risinātas un spēju atrisināt katrā vien kādus 5%, tāpēc vairāk pievērsos ierudītu uzdevumiem;
👉 izgatavot vienu jaunu atklātni. Izgatavoju divas atklātnes un vienu šokolādes kastīti. Tikai, ak, ak, ak! - Ziemassvētku tematika, taču nolēmu šeit atstāt izņēmumu, liekot akcentus uz jauniem papīrizgriezumiem. Pēcsajūtas: lieliskas, jo atkal griezu! Bet, protams, arī sāpes klāt;
👉 apgūt divas jaunas rokdarbu tehnikas;
👉 kaut ko salabot. Pielaboju divus ziemas sezonas apģērba gabalus. Pēcsajūtas: labs darbiņš, kas padarīts;
👉 izmēģināt jaunu recepti. Svētdien tapa svaigēdāju "siers" - daļa no kūkas receptes. Kaut ko tādu gatavoju pirmoreiz un man nebija priekšstata, ko sagaidīt.Pēcsajūtas: man ļoti garšoja. Sapildīju burciņā un lietoju kā šokolādi vakaru labsajūtai;
👉 izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izpildīta 1/3 no šī punkta. Pēcsajūtas: atcerējos tikai vakar, ka bija arī šāda apņemšanās;
👉 atklāt nedēļas lielāko prieku. Protams, es "kūstu", iepeldot piparkūku smaržas mākonī ik dienu pa ceļam no darba, bet tie - tie atkal Ziemassvētki. Un priecājos, ka vēl neesmu tikusi gultas režīmā, jo vīrusi ir cieši blakus. Taču visvisvislielākais prieks man par mūsmāju kāpņu telpas zaļumiem. Ir apņemšanās, ko rosina blogi. Tā arī es sev teicu: kad izremontēs kāpņu telpu, nolikšu kādu puķi. Vasarā to izdarīju. Baidījos gan, ka varbūt nesapratīs, darīs tai pāri vai paņems sev, bet ne - kāds cits noziedoja šķīvīti, kaut podiņam nav cauruma, un aplaistīt es nepagūstu nekad. Nesen mūsu hlorofīts uzziedēja un tieši pirms nedēļas kāds viņam piešķīra draudzeni. Laikam vienlaikus zaudējām vienīgās zaļās palodzes statusu mūsu kāpņu telpā, jo nu arī stāvu augstāk ir puķe. Pēcsajūtas: gandarījums, ka mana ideja turpinās.

Nokrišņu nedēļa

Visa nedēļa pagāja te pa lietiem, te pa sniegiem, ar nedaudz saules, nedaudz stiprāka vēja. Rīta gaišums nu jau ir krietni agrāk un pēcpusdienas - ilgāk (ir tik patīkami izbraukt uz darbu un atgriezties "dienā"! ). Uz palodzes sāk briest pumpuri šlumbergerai un sanpaulijām. Tas noteikti dēļ garākām dienām.

Šodien, pateicoties Aijai, uzzināju, ka jau vairāk kā mēnesi atgriezušies Blogāres apskati. Pārskrēju ar acīm pēdējiem, secināju, ka Uldim acīs iekritusi mana foreles recepte. :) 

Vakar devos plānotā pastaigā pa Ķīpsalu un pēc tam tikpat plānoti apmeklēju Grāmatu izstādi 2017. Tā kā pēc augstskolas absolvēšanas uz grāmatām vispār nespēju paskatīties, pēcāk man absolūti pietika ar ieiešanu grāmatnīcās dažas reizes gadā un tāda interese par izstādi, kurā piedalās daudzas Latvijas izdevniecības, manī pamodās tikai šogad. Pamodās ļoti laicīgi, pievienojās arī uzstādījumi, uz ko skatīšos un ko ignorēšu, un vakar arī uzliku finansiālos rāmjus, kuri gan nebija pārāk šauri, jo piemēroju kā kompensāciju par kultūras pasākumu izlaišanu pēdējo mēnešu laikā. Un ieejas cena vairāk kā simboliska, bez tam jauniešiem, kuri apmeklēja Skola 2017, vispār bez maksas. Visas grāmatas ar atlaidēm un ļoti grūti ievērot pārdomātas iepirkšanās stratēģiju. :) Arī sava veida nokrišņi grāmatu veidolā. :D 

Aiz vārdiem "uz ko skatīšos" neslēpās nekas konkrēts, izņemot Andersu, jo man ļoti patika šī autora grāmata par simtgadnieku. Kamēr es to nesekmīgi meklēju jau kādu reizi sesto, staigājot apkārt Zvaigznes ABC apjomīgajam stendam (jo cilvēku daudz, pārdevējas aizņemtas), paņēmu "Nūdeļu blūzu". Izklausos tagad pēc kriminālromānu lasītājas. :D Pirms nedēļas pieminēju Latvijas grāmatnīcu dzīvniekus un vakar izstādi apmeklēju laikā, kad uzstājās Herolds Širhana dēls. :D Mani gan bija pārņēmusi zināma panika, ka esmu par ilgu pastaigājusies pa Ķīpsalu un ka varbūt nu par maz laika, lai kārtīgi izpētītu, ko kura izdevniecība piedāvā, tāpēc, lai kā man gribējās paklausīties, ko stāsta Kilbloka, Guļevska, Igo, es neatļāvos piesēst... Tomēr Herolds man bija jāpalaiž vienā no tām reizēm, kad meklēju Andersu. :) 

Par Danilānu. Zinu gan viņa uzskatu piekritējus, gan izsmējējus. Vēl šonedēļ noklausījos vienu interviju, tāpēc man bija uzjautrinoši izlasīt izstādes programmā, ka sestdien pirmais uz lielās skatuves Danilāns, bet pēdējie - homeopāti. Grāmatu gan nepirku sev, bet ceru pagūt izlasīt, līdz atdošu. Vakar jau sāku. :) 

"Meitene no Mežaparka" ir sava veida "kaķis maisā" - izlasīju to, kas uzrakstīts uz 4. vāka, paturēju rokās, padomāju savas domas, noliku... Un tad citas meitenes - pārdevējas - frāze: pieci eiro... Nu labi... :)

Par "Dienas Grāmatu" es varētu pievienoties viņu pašu sauklim, ka saturs ir brīnišķīgs! Īpaši gan viņu izdevumus nemeklēju, bet tie labākie parasti atrod mani! :) Un ja jau nemeklēju, tad pie manis nenonāk bērnu grāmatas! :D Biju tik pārsteigta, ieraugot Māras Zālītes prozu! Mans grāmatu plaukts gan tika pie citas, daudz nopietnākas grāmatas. 

Vakar "Zinātnes" stendā paņēmu pēdējo grāmatu par aristokrātiem. Tā man nav ikdienas literatūra, bet reizēm tādas grāmatas lasu aiz aizrautību. 

"Avota" abas grāmatiņas, iespējams, varēju arī nepirkt, jo noteikti to visu var vieglāk par vieglu atrast internetā, bet tiešām nav žēl to dažu eiro, ko atdot par informatīvi bagātīgām grāmatām cietos vākos. Vienīgais, ko es tajās gribētu citādi, tas ir alfabētiskas secības saturu...

"Lauku Avīzes" tematiskie izdevumi arī ne viens vien ir manās mājās un tiek pāršķirstīti bieži. Beidzot tiku pie Ilzes lolojuma. Manis apmeklētajos Narvesenos nav, bet skaidri zināju, ka gan jau agrāk vai vēlāk dabūšu. Gan jaunās, gan vecās tematiskās avīzes ir pieejamas kā izstādē, tā arī la.lv. 

Nedēļas bildes

Kamēr negriežu, tikmēr priecājos par ikvienu "patīk" sociālajos tīklos.

Kaut ko arī lasu un sekoju sociālajos tīklos pareizajiem cilvēkiem, kuri dalās iespaidos par jaunāko literatūru un notikumiem grāmatnīcās.

Mans šīsnedēļas atklājums - ne vienā vien Latvijas grāmatnīcā dzīvo kaķi! Valmiera ar Saulīti, Cēsis ar Princi, Rīga ar Leo... Pateicos par informāciju Kilblokas kundzei, kurai grāmatnīcu vadībā palīdz suns. :) Zvaigzne ABC neliedz nākt ar suni ne uz grāmatnīcu, ne apgāda kafejnīcu, bet ik gadu oktobra sākumā ir iespēja nākt iepirkties ar jebkuru mājdzīvnieku un saņemt atlaidi. Cik atceros, gadu laikā tie nav bijuši tikai kaķi, suņi, žurkas, seski, bet arī pa kādam lielākam. :) Pie reizes atgādinu, ka nākamās nedēļas izskaņā Ķīpsalā iespaidīgi grāmatu svētki. :) 

Pagājušās nedēļas tops

Daži jaunumi, turpinot šo tēmu un daži, vienkārši baudot dzīvi. :)

Pagājušā nedēļā izlasīju, ka Latviju saule nav pagodinājusi desmit dienas. Un tad saule "labojās", spīdēja vai katru dienu. Un sals knieba degunā. Vienā tādā devos darba "komandējumā" uz Zilajiem kalniem. Biju tik ļoti lielā sajūsmā par saules spēlēm mežā, ka pārkāpu vienu no noteikumiem: nelietot mobilo darba laikā...

Ir krietni izstiepusies daļa no zirņiem, kurus pirms nedēļas izbēru podiņā uz mitras zemes:

Kā jau minēju pirms nedēļas, tagad esmu sākusi apgūt moduļu origami. Bildē maza, maza daļiņa no salocītajiem trijstūrīšiem:

 

Šodien pārstādīju dažas puķes. Noteikti ne tas labākais mēness stāvoklis, bet bija viens īpašs moments tajā visā - katra podiņa apakšā ieliku pa banānmizai. Vasarā to pirmoreiz izmēģināju pie tomātiem, pareizāk, viena no. Tiešām tas bija daudz kuplāks, skaistāks, ražīgāks. Bet tā kā banāni neaug pie mums un veikalos nonāk apstrādāti ar sazin ko, nolēmu, ka labāk mizas izmantot augiem, kurus neēdīsim. :) 

Kad hobijklusums...

Izrādās, vajag tikai liegt, un rokas tik trakoti niez griezt un internetā uzpeld visskaistākie šabloni :D

Pārslīdēju pāri pēdējiem ierakstiem, lai vēlreiz pārliecinātos, ka, jā, decembra sākumā viss vēl bija ok. :) Tagad pat domāju, varbūt tieši tā Ziemassvētku kartiņu darbnīca bijusi pie vainas? Esmu pārpūlējusi muskuļus? Bet tad jautājums, vai nudien tam nevajadzēja rimties pa visu šo laiku? Taču sāpes aizvien atgriežas, kā tik panesu ko smagāku, kā pati smejos, par papīra lapu, vai sasprindzinu muskuļus, kā griežot ar skalpeli, papīra nazi vai grīdu mazgājot... Pie ārstiem staigāju no decembra beigām, bet nav aizvien noteikta diagnoze un arī nekāda ārstēšana, kā tikai ieteikumi nedarīt to, pēc kā atkal sāp.

Tā tizlojoties esmu atkal atgriezusies pie čaklākas grāmatu lasīšanas, kā arī sākusi purināt viedtālruņa bilžu galeriju. Iekš Facebook jau labu laiku esmu dažādās papīrgriezēju un vienā puķfoto grupā. Pēdējo nedēļu laikā regulāri ielieku pa bildei ar kādu savu darbu. Atklātne ar ūdensrozi un puspērlītēm ir ieguvusi ļoti daudz "patīk" grupā, kurā visaktīvākie dalībnieki ir vjetnamieši. Ik dienu tur tiek ievietoti paper cut darbi, no kuriem daudzi ir ļoti sarežģīti. Nezinu, kāpēc tieši šī ir iekļuvusi favorītos? Nav ļoti sarežģīta. Pamats bija uztaisīts jau senāk, pērlīšu papildinājumu ieguva augustā un tad arī aizceļoja dāvanā 60. gadu jubilejā. :)

Tikko atcerējos, ka nav gluži klusums rokdarbos, jo pirmoreiz dzīvē esmu pievērsusies moduļu origami. Reizi nedēļā prezentēšos darbā, ko jaunu būšu apguvusi. ;) Un kaut kad centīšos sabildēt savu mājmācības procesu. :D 

Konkursiņš

Cik zvaigžņu tēma mani iedvesmoja, tik krūzes atliktas citai reizei. Šovakar vēl jāpieķeras simegrāfijai, tā ka darbs dzen darbu. :)

Bet kā jau vakar solīju, ātrais konkurss bloga sekotājiem. Skatos, tāda sakritība! - 2014. gada dāvanas dāvināšanai ir izspēlētas līdz 14. decembrim, kā, papētot kalendāru, izlēmu šogad. Nu labi, lai paliek arī tās reizes laiks - plkst. 18.00. Vienīgā atšķirība no tās reizes - vari izvēlēties arī kā dāvanu sev (tad parakstīšu Tev šo kartīti personīgi).
Ideja ir tāda pati: apskati un komentārā ieraksti atklātnes kārtas numuriņu (ja gribi to sev, tad piemini arī to). Tās pašas dienas vakarā (laikposmā līdz 21-iem) salozēju, noskaidroju adresi un 15. decembrī ar Latvijas Pastu tās izceļo Tavā virzienā. :)

1.  

   

   Melnbalta. Paper cut sniegpārsla. Mazas, baltas puspērles. Izmērs: 11x11

   
   
2. 
   

   

   Sarkana. Balts brieža siluets. Maza, balta puspērle. Sudraba sniegpārslu uzlīmes. Izmērs: 10,5x9,5

3. 
   

   

   Tumši zila. Taurenis no nošu lapas. Sniegpārsliņa. Gaišzila straza. Uzraksts rakstīts ar roku. Izmērs: 10,4x5,6

Ja vēlies piedalīties, komentāros ieraksti atklātnes numuru :)

Ar un par zvaigznēm

Šodien man ir absolūti radošā diena! 6 stundas esmu ņēmusies ar griešanām, mērīšanām, līmēšanām, zīmogošanām... domāšanām...
Starp citiem Ziemassvētku apsveikumiem ir tapušas arī divas zvaigznes, kā http://www.scrapbooking.lv/lv/maratons/ 2. kārtas pretendentes. Ir vēl viena iecere, bet tad jau redzēs, vai iznāks tai laiks. :) Tik daudz spīguļu nekad neesmu līmējusi, bet... uzdevums tāds. :D

Kad snieg pa īstam

Šonedēļ sniegs uzbira arī Rīgai. Šāds skats piektdien mani sagaidīja darbā, kaut kas līdzīgs būs arī rīt.

Nāksies vien ņemt rokās lielo lāpstu un būt tikpat brīvprātīgai, kā šovakar sastapu pie mūsu lielās daudzdzīvokļu mājas, kur sparīgi ielas atsniegoja gan lieli, gan mazi, gan sievietes, gan vīrieši.
Pagaidām man patīk, kaut ziema mani pārsteidza. :D Ne zābaki no kastes izņemti, ne bērnam ziemas drēbes piemērītas. Prieks par ziemu, bet naudas makam šoks...

Un prieks par to, ka atkal atrodu laiku griezt. :)