Kad hobijklusums...

Izrādās, vajag tikai liegt, un rokas tik trakoti niez griezt un internetā uzpeld visskaistākie šabloni :D

Pārslīdēju pāri pēdējiem ierakstiem, lai vēlreiz pārliecinātos, ka, jā, decembra sākumā viss vēl bija ok. :) Tagad pat domāju, varbūt tieši tā Ziemassvētku kartiņu darbnīca bijusi pie vainas? Esmu pārpūlējusi muskuļus? Bet tad jautājums, vai nudien tam nevajadzēja rimties pa visu šo laiku? Taču sāpes aizvien atgriežas, kā tik panesu ko smagāku, kā pati smejos, par papīra lapu, vai sasprindzinu muskuļus, kā griežot ar skalpeli, papīra nazi vai grīdu mazgājot... Pie ārstiem staigāju no decembra beigām, bet nav aizvien noteikta diagnoze un arī nekāda ārstēšana, kā tikai ieteikumi nedarīt to, pēc kā atkal sāp.

Tā tizlojoties esmu atkal atgriezusies pie čaklākas grāmatu lasīšanas, kā arī sākusi purināt viedtālruņa bilžu galeriju. Iekš Facebook jau labu laiku esmu dažādās papīrgriezēju un vienā puķfoto grupā. Pēdējo nedēļu laikā regulāri ielieku pa bildei ar kādu savu darbu. Atklātne ar ūdensrozi un puspērlītēm ir ieguvusi ļoti daudz "patīk" grupā, kurā visaktīvākie dalībnieki ir vjetnamieši. Ik dienu tur tiek ievietoti paper cut darbi, no kuriem daudzi ir ļoti sarežģīti. Nezinu, kāpēc tieši šī ir iekļuvusi favorītos? Nav ļoti sarežģīta. Pamats bija uztaisīts jau senāk, pērlīšu papildinājumu ieguva augustā un tad arī aizceļoja dāvanā 60. gadu jubilejā. :)

Tikko atcerējos, ka nav gluži klusums rokdarbos, jo pirmoreiz dzīvē esmu pievērsusies moduļu origami. Reizi nedēļā prezentēšos darbā, ko jaunu būšu apguvusi. ;) Un kaut kad centīšos sabildēt savu mājmācības procesu. :D