Es un ne-mani kaķi

Kaķis ir mājdzīvnieks, par kuru es ļoti priecātos savā ikdienā. Pagaidām tas nav iespējams. Bet manā fotoalbumā ir vairākas kaķu bildes un atmiņā vairāki stāsti par viņiem. 😺

Mice / Micene

Mammas mājās ir bijušas vairākas šādas kaķenes. Tā kā uz galvas es jau pirmajai ievēroju burtu M, tad vairākumam vārdi sākušies ar šo burtu. 

Jā, noteikti ir jāstāsta par kaķu sākumu. Visu ciltsmāte bija Murce, pēc kuras gāju pie kaimiņu onkulīša. Īstenībā jau deva un audzināju Muri, līdz viņam piedzima pieci kaķēni. 😸 Murce nodzīvoja garu mūžu un vienīgā bija akceptējusi manu cirka skolu. Bieži, kamēr vecāki vēl darbā, virtuvē uz ķebļiem būvēju slotu kātu tiltiņus, pa kuriem viņa skaisti gāja pāri, lai dabūtu kādu kārumu. Cik tas bija liels talants, es sapratu vēlāk, kad mēģināju tā trenēt citus, taču viņi vienmēr lēca uz grīdas un tad uz nākošā ķeblīša...

Par Murces mazmeitu vai mazmazmeitu arī ir savs stāsts. Kad Mices meita ātri zaudēja interesi par mazuli, viņa pieņēma to un baroja. Grūti pateikt, kas bija naida pamatā, bet drīz Mice sāka nelaist meitu mājas teritorijā. Tā nu meita emigrēja uz kaimiņmājām...

Pičs

Runcis, kurš pazuda vairākas reizes. Dzīvojot vietā, kur ir gan ceļš ar adrenalīna izslāpušiem šoferiem un kur pa pļavām staigā lapsas un jenotsuņi, mamma gaidīja, gaidīja pārnākam, bet visam ir laika limits. Tiklīdz viņa skumji noteica, ka, nē, Pičs noteikti vairs nav starp dzīvajiem, runcis pēkšņi uzradās. Bija sajūta, it kā kāds viņu būtu turējis istabas režīmā. Nu jau gan cik gadus nav redzēts un būtu jau arī cienījamos gados...

Pipars

Piča brālis - ļoti medīgs un draudzīgs runcis. Maz uzturējās mājās, bet, kad bija, tad gan gaidīja, lai kāds samīļo. Pagājušajā gadā pārcēlās uz citiem medību laukiem...

Baltmutis

Mices dēls. Atbilst lepno kaķu raksturojumam, kurš ir izvēlējies tikai vienu saimnieku un tam pašam ne vienmēr ļaus sevi paglaudīt. Vienīgais no mammas kaķiem, kurš nekāps uz galda, lai tur vai kādi gardumi. Diezgan nedrošs, tāpēc pēc ziemas pavadīšanas dzīvoklī, starp lauku kaķiem savas pozīcijas ir zaudējis un otrā vasara vairāk notupēta bēniņos.

Raibe

Bildē Raibes pirmās minūtes ārā - zāle jāizsmaržo un jāpagaršo. Nu jau Raibe ir liela kaķene, kura pēc Mices aiziešanas ir mantojusi mātes "pienākumus" dzenāt pusmāsu, kura aizvien nāk no kaimiņmājām paslepus paēst, un iedveš bailes arī lielajam pusbrālim. Raibei nepatīk dzīvot telpās, toties ļoti patīk kāpelēt pa kokiem un jumtiem.

Pelēce

Māsiņas liktenis pilnīgi atšķirīgs. No veiklas dauzoņas tā pārtapusi invalīdē, iespējams, krītot no liela augstuma. Ļoti alkst cilvēka siltuma un mīlestības, kas izglāba viņu viskritiskākajā dzīves posmā.

Ūsiņš / Pēcis / Jēcis

Tās acis... Kā dziesmā, es nespēju tās aizmirst. Kaut arī tas nerealizējās, esmu pārliecināta, ka viņš juta, ka ir mans kaķis. Mūsu tikšanās vienmēr bija īpašas un mīlīgas, ja par mīlīgu saucam arī asu nagu ielaišanu džinsos un mīcīšanu tā, ka skrapst vien! 😼 Viņam gan nepatika, ja viņu nes, bet visādi citādi viņš lipa cilvēkiem klāt. Abi ar māsu Raibi bieži skraidīja pa veco ābeļdārzu. Ļoti draudzīgs, bet bieži sagaidīja uz ceļa un nevairījās no velosipēdu riepām. Mēs nezinām, kas ar Pēci notika, bet viņš pēkšņi pazuda...

(nezināms) / Friskijs

Kad vēl dzīvojām Vecmīlgrāvī, kādā vakarā pēkšņi pie mūsu durvīm uzradās kaķis. Un likās tik pašsaprotami viņam ļaut ienākt, steigt uz veikalu pēc barības, sagatavot tualeti un ļaut gulēt mūsu gultās. 😽 No rīta šķīrāmies. Pēc kādām dienām viņš atkal skrāpējās pie durvīm. Un tā tas turpinājās kādu brīdi. Viņš noteikti bija mājas kaķis, ko dalījām ar kādu, jo viņš bija labi audzināts un ļoti mīļš...