sestdiena, 2017. gada 2. decembris

Kā sajutu decembri (no 25.11. līdz 2.12.)

Ir tikai 2. decembris, bet savu plāniņu aizsāku tieši pirms nedēļas, tāpēc šodien atskaitīšos, kas man izdevies, kas ne, un esmu sarakstam pievienojusi vēl vienu punktiņu.

👉 apmeklēt vienu ar Ziemassvētkiem nesaistītu pasākumu. Šorīt gida pavadībā izstaigāju Meža kapus. Pēcsajūtas: bija interesanti, bet beigās nosala kājas;
👉 divas, trīs reizes nedēļā risināt krustvārdu mīklas vai pildīt kādus citus prāta uzdevumus. Divas reizes biju http://www.pratnieks.lv/, lietoju to testa režīmā. Pēcsajūtas: šoks, ka krustvārdu mīklas nav tik ilgi risinātas un spēju atrisināt katrā vien kādus 5%, tāpēc vairāk pievērsos ierudītu uzdevumiem;
👉 izgatavot vienu jaunu atklātni. Izgatavoju divas atklātnes un vienu šokolādes kastīti. Tikai, ak, ak, ak! - Ziemassvētku tematika, taču nolēmu šeit atstāt izņēmumu, liekot akcentus uz jauniem papīrizgriezumiem. Pēcsajūtas: lieliskas, jo atkal griezu! Bet, protams, arī sāpes klāt;
👉 apgūt divas jaunas rokdarbu tehnikas;
👉 kaut ko salabot. Pielaboju divus ziemas sezonas apģērba gabalus. Pēcsajūtas: labs darbiņš, kas padarīts;
👉 izmēģināt jaunu recepti. Svētdien tapa svaigēdāju "siers" - daļa no kūkas receptes. Kaut ko tādu gatavoju pirmoreiz un man nebija priekšstata, ko sagaidīt.Pēcsajūtas: man ļoti garšoja. Sapildīju burciņā un lietoju kā šokolādi vakaru labsajūtai;
👉 izvērtēt un pabeigt vai izdzēst trīs bloga melnrakstus. Izpildīta 1/3 no šī punkta. Pēcsajūtas: atcerējos tikai vakar, ka bija arī šāda apņemšanās;
👉 atklāt nedēļas lielāko prieku. Protams, es "kūstu", iepeldot piparkūku smaržas mākonī ik dienu pa ceļam no darba, bet tie - tie atkal Ziemassvētki. Un priecājos, ka vēl neesmu tikusi gultas režīmā, jo vīrusi ir cieši blakus. Taču visvisvislielākais prieks man par mūsmāju kāpņu telpas zaļumiem. Ir apņemšanās, ko rosina blogi. Tā arī es sev teicu: kad izremontēs kāpņu telpu, nolikšu kādu puķi. Vasarā to izdarīju. Baidījos gan, ka varbūt nesapratīs, darīs tai pāri vai paņems sev, bet ne - kāds cits noziedoja šķīvīti, kaut podiņam nav cauruma, un aplaistīt es nepagūstu nekad. Nesen mūsu hlorofīts uzziedēja un tieši pirms nedēļas kāds viņam piešķīra draudzeni. Laikam vienlaikus zaudējām vienīgās zaļās palodzes statusu mūsu kāpņu telpā, jo nu arī stāvu augstāk ir puķe. Pēcsajūtas: gandarījums, ka mana ideja turpinās.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru