Pagājušajā gadā "Maximā" nopirku zantedešijas gumiņu. Dārza nav, tāpēc
audzēju podiņā. Izauga, uzziedēja (kaut ne ar solītās krāsas ziediem,
bet vienalga skaistiem). Kad lapas rudenī nokalta, nolēmu gumu
pārziemināt bez zemes. Pagāja ne pārāk ilgs laiks, jau zaļš asniņš, liku
atkal podiņā. Izlīda vēl daži zaļie, bet visi sastinga tādā kā
zīmuļgala lielumā. Viens mēnesis, divi, trīs... vairs jau ne uz ko
necerēju. Izlasīju par "Vitmīnu". Tāda kā pēdējā cerība bija, pacēlu
gumu, pakaisīju zem tā "Vitmīnu". Vēl mēnesis bez izmaiņām. Bet nu
izbraucu no mājām uz vairākām dienām un zantedešija ir pamodusies!
Pirmais asns atskrullējies kroplā lapiņā un pārējie asni arī tiecas
pretī gaismai! Aizsnaudusies kā tāda pasaku princese, kuru pamodinājis
princis "Vitmīns".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru