Kā žagata uz spīguļiem

Ziemas varētu nebūt manā gadalaiku listē, bet tās dienas, kas mani izmāna ārā no siltas istabas, tās ir maģiskas. Tā arī vakar iekārdinājos kā žagata uz sniega spīguļiem un izgāju bilžu medībās pa Sarkandaugavu:

Daiņa Rudens jeb Rudens Stencil darbs. Aiz sētas - "Dauderi".

5. tramvajs tuvojas pieturai Gaujienas iela. Te paralēli arī vilciena līnija Rīga-Skulte.

Manā foto galerijā ir daudz Vecrīgas durvju, bet izrādās, poliklīnikas ēkā atrodamas šādas. 

"Dauderu" sētā laikam arī nekad ziemā neesmu bijusi...

Te fonā gan Alus muzeja tornītis, gan pilsdrupas. 

Ziemā muzejā kāds iegriežas reti, tāpēc iztīrīts vien celiņš līdz ieejai un tālāk burvīgs ziemas skats uz "Dauderu" dārzu. 

"Dauderu" parādes durvis. Nez' kur pazudusi plāksnīte par Kārli Ulmani.

Tālāk pavisam neliels loks, piestājot pie jau iemīļotajiem Sarkandaugavas tornīšiem:

Šis kāravercu tornītis man ir visvisvismīļākais. 

Te arī stabs ticis pie sava īslaicīgā "tornīša", tomēr jāatzīst, mūžīgs nav nekas, jo brūnais tornis pirms gadiem jau spici pazaudēja. Neviena no šīm tornīšmājām nav piedzīvojusi pilnīgu restaurāciju. 

Bet kaut kas jau rajonā atjaunots tiek, piemēram, pretējā mājās. Nofotografēju dēļ augšmalas rotājuma. 

Un šo māju - tikai dēļ zaļuma.

Svētdiena atnāca sarmota un pelēka - skaista, bet bez maģiskām spējām.