Apskrējusi jau vairāk kā nedēļa, kā pie lellēm būts un daudz leļļu jau aizbraukušas tālāk, līdz es tieku līdz blogošanai. Šādās reizēs gan nav daudz sakāmā, vien daudz bilžu...
Tikai vakar sanāca izlasīt "Ievas Stāstos" (pirmspēdējā numurā) par Ināru Liepu un to, kā viņa nonāca līdz leļļu festivāla organizēšanai. Uzzinot ko vairāk par mākslinieci, līdzšinējām idejām, manī tomēr iezagās klusās šaubas, cik ilgs būs šis projekts, jo, kā minēts, leļļu mākslas popularitāte ir Amerikā un Krievijā. Man liekas, ka ar katru nākamo gadu leļļu mazāk... Nezināju, ka Spīķeros vairs nav leļļu muzeja un tāda Rīgā vispār vairs nav (jo līdz tam Liepu ģimene ar muzeja kolekciju pārvācās reizes četras no vienām telpām uz citām).
Bērnībā ar lellēm tikpat kā nespēlējos, bet uz šiem festivāliem esmu bijusi visus trīs gadus! Un esmu ieblogojusi par tiem iepriekšējiem arī: 1. festivāls; 2. festivāls. Skaisti darbi! Neiespringstu uz autoru vārdiem, jo zinu, ka neatcerēšos, bet daudzu "rokrakstu" jau atpazīstu no izstādes izstādē. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru