Mājas režīmā

Aiz loga krīt sīkas sniegpārslas, brīžiem debesu pelēkumā vietu izcīna saule.

"Apollo" topā arī diezgan pelēkas ziņas. Nomiris Pits Andersons... Vējonim sirds operācija... Dailes teātra aktieru iekļūšana avārijā...

Es jau otro nedēļu pavadu mājas režīmā. Man ir iesnas. Jā, tā arī pa lielam ir, ka tikai iesnas, kurām ātri vien pievienojās deguna blakusdobumu iekaisums (pirmajā dienā bija trakas galvassāpes, daudzas turpmākās dienas nespēju noliekt galvu uz leju, un sākumposmā bija arī vaigu kaula sāpes, kuras īpaši izjutu, šņaucot degunu). Ārstējos bez antibiotikām - ar homeopātiskām tabletītēm, tējām, kāju karsēšanu, ļoti palīdzēja kumelīšu tējas tvaiku elpošana. Beidzot sāk izzust nespēks un beidzot mostos ar neaizliktu degunu:) Brīdinu, ka iesnas ne vienmēr ir tikai iesnas.
Šo guļam- un sēžam- laiku veltu gan sev, gan darbam, par ko divos vārdos varu teikt - daudz lasu. Pēdējā laika prieks bija vēstule no "Latvenergo", kura lika noprast, ka pagājušajā gadā esmu norēķinājusies arī jau par šo gadu:) Pēdējā laika ne tā labākā atziņa, ka vispār neesmu nekāda saimniece :D To uzzināju, lasot "Ievas" Raimonda Paula numuru. Citēju: "Peldošās salas ir gaužām vienkāršs deserts, ko zina katra saimniece". Es zinu tikai šo nosaukumu, pat ēdusi neesmu un, izpētot recepti, man ir milzu aizdomas, ka tās man negaršotu. Kaut "Ieva" mani nominē par nesaimnieci, es šogad esmu apņēmusies atgriezties pie salātu gatavošanas:) Pie tiem, kuri ne kā piedeva, bet pamatēdiens.

Dažas dienas ķēru sauli. Ar klusu sapni, ka nebūtu slikti, ja būtu sava darbnīciņa. Mans papīrgriešanas arsenāls ir saspiests divās atvilktnēs + vēl drusciņ dažās vietās. Pēdējos gados patīk, ja var izbaudīt, ja var izvērsties - izlikt brīvi visus papīrus pa dīvānu, pa grīdu un katram šablonam ieraudzīt to vispiemērotāko. Tāpat kā pēdējos gados patīk strādāt dienasgaismā. Šoreiz primārais bija divi pasūtījumi, bet pirms tam kārtīgi izrevidēju "Pinteresta" "laikus", izprintēju vairākas lapas ar šabloniem. Un griezu, pauzēju, griezu... Cik tad tur galu galā tapa? Laikam kādas 15 jaunas kartiņas.

Kvantitātei šeit nebija lomas, ir darbi, kas veidoti no viena griezuma, bet rezultātā 2 vai pat 3 atklātnes. Ir vienkāršas. Ir sarežģītas. Vārdus sakot, tas, kas ieplānojās izgriezties, tas izgriezās. Gan jau pienāks diena, kad tās katru pa vienai atrādīšu, bet mana pieredze rāda, ka es nevaru atklātni uzskatīt par pabeigtu, kamēr tā nav soli pirms likšanas aploksnē. Mācos nesteigties ar bilžu likšanu:) Mācos nogaidīt:) Radošā nekārtība nu jau likvidēta:) Palicis tikai gandarījums, ka dažu saules dienu enerģija pārvērsta darbos:) Lai jums arī ražīgs janvāris!