svētdiena, 2016. gada 28. februāris

Rajons ar citu nākotni

 
Šoreiz - padziļināts iegājiens Kundziņsalā, kura nākotnē nav paredzēta iedzīvotājiem...
 
"Ulmaņlaikos Kundziņsalā tika uzcelta jauna skolas ēka, kas atrodas, 7. šķērslīnijā Nr.1. Pēc 2. Pasaules kara Kundziņsalas skola vairs nespēja nodrošināt pietiekošo lielu bērnu skaitu klasēs, tāpēc tika ieviestas apvienotās klases. Un 42. pamatskola beidza pastāvēt 20.gs. 50-gadu beigās".
 Daugava ir tepat, tepat... Protams, tikt pie tās nevar :( Brīvosta, brīvosta, brīvosta...
 Šur un tur vēl plāksnītes no padomjlaikiem...
 
Ļoti daudz pamestu māju... Ļoti daudz bēdīgu māju... Tikai pa retai jaunuzceltai, kas izteikti kontrastē ar visu apkārtējo Kundziņsalas vidi. Mājas nebildēju. Tikai vienu skatu, kas jau tāpat šķita no "pilnīgi citas operas":
Jocīgi bija atkal sastapt ziemu. Pat Kundziņsalas sākumā tās nebij' :) Aber te - ledus (vietām slīdēja kājas!), sniegs, citur atkal lielie dubļi... Pārsvarā te ielas bez asfalta seguma...
Šādi plūdu skati bija daudzās vietās, bet tas šai salai ir vienmēr bijis raksturīgi.
"Lielas galvassāpes kundziņsaliešiem vienmēr sagādājuši plūdu draudi. Nereti ūdens smēlies istabā līdz ceļiem. Plūdu laikā pa Kundziņsalas ielām pārvietojās ar laivām, kas piešķir apstākļiem romantisku auru. Tāpēc rīdzinieki bieži dēvē Kundziņsalu par Rīgas Venēciju".
(citēju no http://www.apkaimes.lv/sakums/kundzinsala/history/)
Kaut man jau patīk šitādas te neplānotās staigāšanas, Kundziņsalas cilvēku vakuums omulību šim pasākumam noņem. Suņi gan laikam ikkatrā, vēl apdzīvotajā pagalmā :D Un rej tik sirsnīgi, cik laikam var riet, ja esi suns, kurš ikdienā daudz svešiniekus nesastop :D.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru