Sniegs līdz Rīgai (vismaz tām Rīgas daļām, kurās es dzīvoju, strādāju, esmu pabijusi) šoruden vēl nav atnācis. Pēdējā laikā dienas diezgan pelēkas, lietainas. Vakar te dienas pirmajā pusē bija saule, bet vakarpusē brāzmains vējš locīja kokus uz visām pusēm. Priecājos, ka varu būt istabā. Un griezu. Jā, es šaubījos, vai šoruden tikšu līdz lapām, jo esmu jau sākusi Ziemassvētku darbiņus, tomēr vakar viena tapa! Šī nebūt tik sarežģīta, kā pērnā gadā margotās, bet, klausoties skaņās, kas bija aiz loga, domāju, ka varbūt tiešām sanāks, kā sveiciens pēdējai lapai. Bet, re, nav vēl gluži tā! Bērzs vēl ļoti lapains un akācijas pat zaļas (šogad tās ziedēja gan pavasarī, gan rudenī)... Man šoreiz zvaigžņu lapas!
Šablons ņemts no:
Pievienošu arī šī radinieku:
Jā, šķiet, ka nu jau pēdējās ir zemē, bet nekā, lai arī pagalms pilns ar ceriņu lapām, krūmā tomēr vēl ir. Mūspusē tomēr jau tukšāks un bija arī sniegs, no kura es pamanījos aizmukt līdz Liepājai. Un tur! Mani sagaida atkal zeltainais rudens, vēju pilsēta tik klusa un jūra mierīga, uz trešdienu vējš jau pagriezās un uz Ziemeļu mola zēģelēja vareni.
AtbildētDzēstGrieztās lapas ļoti interesantas! Ak, man papīra nazis diez ko neklausa, bet nav jau tā nopietni mēģināts...
Ar nazi man tapa paši pirmie darbi, nebija ērti, bet tad internetā ieraudzīju kaut ko pildspalvai līdzīgu un nodomāju, ka ar to ir jābūt parocīgāk. Speciāli nemeklēju, bet diezgan drīz "uzskrēju" papīra skalpelim. Tad griezu, es teiktu, pat nenormāli daudz, lai ietrenētu roku. Tagad jau jūt, ja ilgāk nav griezts...
DzēstMana meita Tiger nopirka skalpelīti, ar to es varētu mēģināt, ja būtu pašai.
DzēstBet vispār uzskati par to, ar ko griezt, mūsu vidū ir dažādi: daža griež tikai ar papīra nazi, daža - ar manikīra šķērītēm, daža - ar skalpeli...
Dzēst