Par cik skatīt mākslu?

Sācies maijs - mēnesis, kura vidū būs Starptautiskā muzeju diena un arī muzeju nakts pasākumi. Drīz.

Dzīvojot starp cilvēkiem, no kuriem tikai daži regulāri apmeklē muzejus, ir bijušas pārdomas, sarunas un vēlreiz pārdomas, pēc kurām lēnām savilku vienkopus informāciju par cenām nejauši izvēlētos muzejos dažādās Eiropas pilsētās. 

P.S. Par cenām tāpēc, ka latviešiem patīk minēt naudas trūkumu gan vietā, gan nevietā.

• Latvijas Nacionālais mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija: pieaugušajiem - 3 eiro, skolēniem - 0.50 eiro. Katra mēneša pēdējā svētdienā visiem bezmaksas ieeja;
• Mākslas muzeja Rīgas Birža pastāvīgā ekspozīcija: pieaugušajiem - 3 eiro, skolēniem - 0.50 eiro. Katra mēneša pēdējā svētdienā visiem bezmaksas ieeja;
• Izstāžu zālē Arsenāls: pieaugušajiem - 3.50 eiro, skolēniem - 2 eiro. Ceturtdienās visiem - 1.50;
• Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, ja vēlas apskatīt visus četrus sektorus: pieaugušajiem - 8 eiro, skolēniem - 4 eiro. Samazinātas cenas izstāžu nomaiņas laikā, kā arī katra mēneša pirmajā svētdienā;  
• Kumu mākslas muzejā Tallinā: pieaugušajiem - 8 eiro, skolēniem - 6 eiro. 2018. gadā priekšā vēl trīs laimīgās trešdienas (30. maijā, 5. septembrī un 5. decembrī), kad ieejas maksa visiem, izņemot grupas, tikai 1 eiro, kā arī bezmaksas ieeja Muzeju dienā un naktī, bērniem līdz 16 - arī Bērnu aizsardzības dienā. Pieejamas apvienotās biļetes vairākiem mākslas muzejiem kopā;
• Mikkeli muzejā Tallinā: pieaugušajiem - 5 eiro, skolēniem - 3.50 eiro. 2018. gadā priekšā vēl četras laimīgās trešdienas (30. maijā, 22. jūlijā, 5. septembrī un 5. decembrī), kad ieejas maksa visiem, izņemot grupas, tikai 1 eiro, kā arī bezmaksas ieeja Muzeju dienā un naktī, bērniem līdz 16 - arī Bērnu aizsardzības dienā. Pieejamas apvienotās biļetes vairākiem mākslas muzejiem kopā;
• Kadrioru mākslas muzejā Tallinā: pieaugušajiem - 6.50 eiro, skolēniem - 4.50 eiro. 2018. gadā priekšā vēl četras laimīgās trešdienas (30. maijā, 22. jūlijā, 5. septembrī un 5. decembrī), kad ieejas maksa visiem, izņemot grupas, tikai 1 eiro, kā arī bezmaksas ieeja Muzeju dienā un naktī, bērniem līdz 16 - arī Bērnu aizsardzības dienā. Pieejamas apvienotās biļetes vairākiem mākslas muzejiem kopā;
• Rijksmuseum Amsterdamā ir viens no lielākajiem un interesantākajiem mākslas muzejiem pasaulē: pieaugušajiem - 17.50 eiro, bērniem līdz 18 - bezmaksas ieeja;
• Van Goga muzejā Amsterdamā: pieaugušajiem - 18 eiro, bērniem līdz 18 - bezmaksas ieeja. Biļetes jāiegādājas dažas dienas iepriekš; 
• Edvarda Munka muzejā Oslo: pieaugušajiem ~ 12.50 eiro, bērniem līdz 19 - bezmaksas ieeja;
• Tartu mākslas muzejā: pieaugušajiem - 5 eiro, skolēniem - 4 eiro. Bezmaksas ieeja 18. maijā, 29. jūnijā un 17. novembrī. Katra mēneša pēdējā piektdienā ieejas maksa 1 eiro visiem apmeklētājiem;
• CAC Viļņā: pilna cena - 3 eiro, ar atlaidi - 1.50 eiro;
• Nacionālā mākslas galerija Viļņā: pieaugušajiem - 2 eiro, skolēniem - 1 eiro;
• Čurļoņa nacionālās mākslas muzejā Kauņā: pieaugušajiem - 4 eiro, skolēniem - 2 eiro;
• Ufici Itālijā - viens no vecākajiem un slavenākajiem mākslas muzejiem pasaulē: pieaugušajiem - 20 eiro, bērniem - 10 eiro. No novembra sākuma līdz februāra beigām: pieaugušajiem - 12 eiro, skolēniem - 6 eiro. 

Nepateiktais par kaimiņiem

Tā nu tik sadomājos - būs skolēnu brīvdienas, būs vairāk laika... Nekā! Kā putenī, debesis ar zemi sajaukušās. :D It kā ir nokārtotas arī privātas lietas, bet tas viss, braukājot no vietas uz vietu. Galu galā atgriezies mājās un saproti, ka te ir ilgi sēdēts pie datora, drukāts, domāts par īsajiem un garajiem patskaņiem, dažādiem teikumiem un tādā garā, bet visi citi pienākumi, apņemšanās nav pabīdīti uz priekšu ne par milimetru.

Ja jau tā jābūt, tad jābūt. :)

Kad, ejot no darba, pamanu lazdu zeltainās spurdzes, manī ir pārliecība, ka ir pavasaris un sniega vairs nebūs (kas zina; vakar atkal tāds ziemīgs dzestrums bija jūtams). Tāpēc šobrīd pie datora esmu citu apsvērumu dēļ. Pašsolījums, jo izpalika daži vērojumi un jaunā arhitektūra. Un pēdējais laiks likt bildi ar Viļņas ledu. :)

Tas gan absolūti nav galvenais, bet tas bija pa ceļam uz modernās Viļņas pusi. :) Bet kamēr vēl vecpilsētas pusē, tad atceros, ka ne tik patīkami pārsteidza ielas. Ja maģistrāles kaimiņiem ir lieliskas, tad ar ielām kā nu kurā vietā... Atceros, ka Rīgā kādu laiku trenkāja prom ubagus, lai nebojā pilsētas tēlu (nu jau laikam atkal liek mieru, jo gadās viņus redzēt tuneļos, uz kāpnēm). Tā arī Viļņā pie Aušras vārtiem vairāki gaidīja ienākumus no tirgus apmeklētājiem.
Bija zināma steiga un es sākumā nepamanīju, ka nav "zebru". :)

Mjā, Viļņā vēl ripinās trolejbusi, kādi pie mums bija pirms laba laika:

Šnipiškės. 

KPMG Baltics nedaudz sasaucas ar "Lielo dzintaru". Garām braucām gan uz, gan no, bet kājām turp nedevāmies.

Tālumā (vidū) ir Swedbank.

Jaunu ēku puduris. Kreisajā sānā slēpjas moderns sporta klubs Lemon Gym.

Objekts, kuram var iziet cauri. Diemžēl, nezinu neko vairāk par tā nozīmi...

Latvijā jaunbūves nepētu, bet te tā būdiņa augšā... Nez, Latvijā arī tā, vai tikai kaimiņi piedomā par ērtībām maksimālā tuvumā? :) 

Ceļamkrāni ir manāmi daudz kur. Man rodas jautājums, kur rodas vieta celtniecībai? Rīgā "auklējas" ar graustiem, Viļņā nē? 

Burziņš Viļņā. 2. daļa

Turpinu dalīties bildēs un pārdomās par neseno ekskursiju. :)

Runā, ka Viļņas šaurajās vecpilsētas ieliņās esot viegli apmaldīties. Ar to izprintēto kartes gabaliņu, ko mums izsniedza autobusā, ļoti drošā nesajutos, bet vispār ļoti veiksmīgi paturēju prātā, kas kurā debespusē atrodas. :) Neskatoties uz to, ka tirgus ielās burzīšanās bija ne pa jokam!

Cenšoties nepazaudēt gidi, maz ko bildēju. Sākumā likās, te jāatgriežas un te jāatgriežas, bet, aizceļot tālu prom, ne visu vairs uzmeklēju.
Kā jau ļoti ticīgai tautai, lietuviešiem pilns ar baznīcām un jebkurā plānotā ekskursijā gidi aizvedīs un ievedīs vairākās no tām:

 Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca

 

Sv. Kazimira baznīca. Otrreiz neaizgāju līdz vietai, no kuras var nobildēt kroņveidīgo kupolu, kas šajā bildē ir paslēpies aiz ēkas.

 

Sv. Terēzes baznīca

Arī šīs ēkas gleznojumi lika piestāt:

 

Baziljonu vārti

 

Aušras vārti

(šī bija pati pēdējā bilde, kad gribējās nobildēt Aušras vārtus no attāluma, taču nebija vairs spēka pāriet ielas otrā pusē, lai tas stabs izpaliktu...)

Jā, bet braukts tika uz Kazjukām. 4. marts bija tieši visīstākā Kazimira diena, toties pēc gada Kazjukām pusapaļš gadskaitlis - 415! Šogad, kā mūsu pašu Delfi ziņoja, tirgus kopgarums tika pielīdzināts 17 kilometriem!

Grūti jau pateikt, ko cilvēki svētku tirgū iegādājas visvairāk, ja to var paslēpt iepirkumu somā, taču teju gandrīz katram rokās verba (gide gan to sauca citādi, bet man jau kopš pirmā brauciena prātā tikai verbu vārds). Mūsdienās verbas tiek darinātas no dažādiem materiāliem, bet tradicionāli šo kompozīciju veido no sausajiem augiem. 

Un tagad vairs ne tikai šīs garās vālītes formas, bet arī, piemēram, cāļu galviņas vai zaķīšus... Iztiku bez verbām gan toreiz, gan šoreiz, jo toreiz šķita klapatas atvest, šoreiz jau domāju par ko citu. Un tieši par to autobusā dzirdu vienu sakām: "Paskaidrojiet, kāpēc jūs pērkat? Tur tik daudz putekļu sakrāsies!" Šķiet, neviena viņai konkrētu atbildi nepateica, tikai izteica pieņēmumu, ka lietuvieši noteikti izmet un nākamgad sapērk jaunas verbas. Bija arī idejas, ka šādus darbus noteikti spētu uztaisīt mēs pašas. Noteikti, bet vidējais latvietis laikam neizvēlētos tieši šādas krāsu saspēles, kas lielākoties man ir pat ļoti pa prātam. Arī keramikā. 

Mani ļoti samulsināja Lietuvas lina lietas. Nu akurāt tie paši kaķi, suņi, citi zvēri, kādi sastopami Latvijas tekstilā! Un es speciāli pievērsu uzmanību, vai tie nav Latvijas tirgotāji, kuri šur tur, protams, arī bija! Es tagad sliecos domāt, ka šis audums top Lietuvā, jo tur jau viss ir lētāk. :) 

Kaziuko muge nav pielīdzināms nevienam no Latvijas gadatirgiem. Jūnija sākumā mums ir lielā tirgošanās Brīvdabas muzejā, bet Kazjuku ļaužu pūļi laikam ir atrašanās vietas nopelns. Ja negribas burzīties, tad jāgaida, kad tirgus dienā Viļņā būs draņķīgs laiks. Jo tik pavasarīgi siltās, jaukās dienās, kādas bija šogad, daudzviet, ejot pa tirgus ieliņām, bija jādomā, kā tikt uz priekšu un nepazaudēt kompāniju, somas un citas lietas. Iepirkties tādos posmos vispār nav iespējams, jo tiec stumts "pa straumi", pie kam viss atgādināja divvirzienu ceļu, kurā cilvēks "drīkst" pārvietoties tikai pa labo pusi. Tā kā tirgus ielas garas, zināju, ka tā otrā puse man paliks neiepazīta. :( Lietuvā ir diezgan daudz mana hobija pārstāves, kuras piedalījās arī šajā gadatirgū. Dzīvē neizdevās ieraudzīt nevienu no viņām, lai gan zinu, ka viņas bija. :) 

Burziņš Viļņā. 1. daļa

Pirms vairākiem gadiem braucu ar kolēģēm viendienas mācībās uz Viļņu. Izrādījās, ka esam uzaicinātas īpašā nedēļas nogalē, kad vecpilsētas ielās tiek rīkots Kaziuko mugė. Tas vēl bija litu laiks, naudiņa bija iemainīta ne pārāk daudz, tāpēc tirgus gājiens iznāca tāds acu prieks vien. Zināju, ka reiz vēlēšos tur atgriezties.

Marta sākums man saistās ar nepastāvīgu laiku, vīrusiem, tāpēc šogad arī pauzēju diezgan ilgi, zīlējot laika ziņās, vai nebūs putenis, vai nebūs slidens (jo brauciens plānojās ar tūri). Tiklīdz bija viss samaksāts, apslima mans kompanjons... Tomēr vakar kaut kā nebūt startējām. :) 

Ievadā mums bija plānota ekskursija pa vecpilsētu. Gide brīdināja, ka maksimāli vairīsies no tirgus ielām. Protams, nebijām arī vienīgie ekskursanti: piebrauca citas grupas no Latvijas, Baltkrievijas, Polijas, Igaunijas... Katrs gids atraktīvi izcēlās ar savu "zizli", ko pacelt augstu gaisā, vedot savus sekotājus. Mūsu grupa bija diezgan maza, jo daudzi uzreiz devās savās gaitās un dažus pazaudējām pa ceļam, šķērsojot pircēju pūļus.

Tā ļaudīm pārpildītā ieliņa pretī, bija tirgus iela pirms tiem vairākiem gadiem. Šoreiz es tur pat nemēģināju iespraukties. :D 

Šie skati no kāda augstāka punkta tālumā, manī rada asociācijas ar Itāliju, kurā gan nekad neesmu bijusi. :) Atceros, ka itāliskas sajūtas tvēru arī pirmajā Viļņas apmeklējumā.

Sv. Annas baznīcas torņi mani "ved" uz Spāniju. :) 

Kaut kas te atgādina arī Melngalvju nama aprises. :) 

Ēkas celšanas stāsts ir ļoti drūms, bet pati baznīca mūsdienās ir viena no slavenākajām un skaistākajām Viļņā.

Man Lietuvas galvaspilsētas bildēs vairāk ir nācies redzēt Sv. Vladislava katedrāli - baziliku:

 

Un noteikti ne velti, jo šī ir īpaša celtne visas valsts katoļiem.

Līdzās katedrālei ir kalns, kurā slejas 20 metrus augstais Ģedimina tornis ar plīvojošo karogu. 

Vēl nesen šajā kalnā, samaksājot dažus eiro, varēja uzkāpt jebkurš interesents, taču pagājušajā vasarā medijos izskanēja ziņa, ka tornim draud sabrukšana. Ir nozāģēti visi koki un tiek pētīts mūru stāvoklis. 

Izvairoties no pūļiem, bet piedomājot, ka jāpaspēj kaut kur arī sevi iemūžināt, tapa bilde Ģedimina kalna pakājē:

Cerēju, ka uzrakstu uz plāksnes izlasīšu jau mājās, palielinot kādu no bildēm. :D Nekā! Un pagāja laiciņš, kamēr atradu veidu, kā atrast Googlē. :) Ja pareizi saprotu, veltījums vienīgajai Lietuvā radītajai suņu šķirnei - Lietuvas dzinējsuņiem. Piemineklis atklāts 2015. gada maijā. 

Universitāte ir viena no vecākajām Austrumeiropā. Gide stāstīja, ka cilvēki jautājot, kāpēc latvieši brauca studēt uz Tartu, bet uz Viļņu ne? Izrādās, cars Nikolajs I pavēlēja to 19. gs. sākumā slēgt. Universitāte atdzima 1919. gadā, taču līdz 1939. gadam viss notika poļu valodā.

Skulptūrā attēlots Kristijonas Donelaitis.

Ļoti krāšņās universitātes bibliotēkas durvis

Netālu no universitātes atrodas prezidentes pils. Ekskursijas laikā apstājāmies tik uz mirkli, jo te jau bija cita grupa priekšā:

Toties pavisam netraucēti varējām aplūkot pils aizmuguri, uz kuru mūs izveda caur interesantu pagalmu:

Sekojot šim pārim, nonācām pie augsta žoga, kurš atgādināja tuvošanos kādai lāču mītnei zoodārzā... 

Bet cauri restēm paveras skats uz vienu no vecākajiem Viļņas parkiem, kurā mēdzot notikt dažādi pasākumi.

Rakstot saprotu, ka vēl daudz ko gribas pastāstīt, tāpēc šobrīd lieku punktu, bet turpinājums sekos. :)

Šis tas vēl no Anīkščiem :)

 

Anīkščos noteikti jāapskata arī citas vietas :) - tā rakstīju sestdien :) 

Tad nu dažos teikumos par to, kur var iegriezties un dažas bildes no tā, ko redzēju es.

Gaisa taka ir jauna, bet vīnu Anīkščos ražo kopš 1929. gada. Šajā tūrē vīna ražotne mums nebija iekļauta, taču autobuss novietojās netālu no tās un visi, kuri vēlējās, devās uz vīna veikaliņu (netālu no "Maximas XX"). 

Pilsētā no 2010. gada ir eņģeļu muzejs, kurā skatāmi dažādos laikos tapuši eņģeļi:

Man tā vien gribas domāt, ka uz jumta sēdošais jau manīts Viļņā, pirms vairākiem gadiem... :)

Kautrīgais sagaidītājs :)

Te varētu būt 2 vienā :) Jo kāds šeit redz, protams, eņģeli, kāds kaut ko citu, vai ne? ;)

Ja pareizi atceros, šie izdauzīti no koka ar āmuru.

Muzeja eksponāti izvietoti 2 telpās apakšstāvā + bēniņstāvā.

 

Braukājot pa Anīkščiem, manīju šauras sliedes. Šaursliežu bānītim par godu iekārtots muzejs. Vecā stacijas ēka uzcelta pirms vairāk kā simts gadiem, starp citu, togad piedzima viens no maniem vectēviem, kuram kāds dzīves posms tika pavadīts, dzīvojot Latvijas bānīša dzelzceļmalā (Viesīte - Daudzeva). 1972. gada 31. augustā tajā posmā bānītis čukčināja pēdējoreiz, tāpēc es par to zinu tikai no stāstiem un bildēm. Šeit es to pieminu tāpēc, ka līdz ar to mani vilina Latvijas bānītis Gulbenes pusē, kur ir vēl tā reālā iespēja paceļot :) Arī Anīkščos sliedes lietošanā :) Nu jā, bet šī ceļojuma tūre turp mūs neveda.

Toties tikām pabaroti un palaisti savā vaļā Zirgu muzejā (ak, kā man galīgi aizmirsusies nedaudz pastudētā lietuviešu valoda, jo es tak sadomājos, ka mūs vedīs arklus rādīt :D )

Noskopojos. Izdomāju, ka viss tik ļoti atgādina mūsu pašu Etnogrāfisko muzeju, ka biļeti nepirku. Pati teritorija izstaigājama par baltu velti, bet telpas tad paliek aizkadrā. Arī ar pajūgu nebraucu, jo, sasaistot šo braucienu ar bērnības atmiņām, pie tā paša vectēva zirdziņš mani vizināja daudzas reizes pa ceļu, kurš bija tapis šaursliežu dzelzceļa vietā :) Kamēr nav sentimenta, tikmēr var pastaigāt kājām :)

Zirgi izklaidēm, zirgi aplokā un zirgi, lietuviešiem tik raksturīgajos, kokgriezumos un citos mākslas objektos :)

 

Kafejnīcas nosaukums arī par tēmu - "Pasagele" - pakaviņš; nobildēju ne pašu ēstuvi, bet samteņu pakavu iepretim tai :)

Ēšanas jautājums no firmas puses tika aprunāts dažādās versijās. Bet nebija tā, ka sagaidītu mūs ar klātiem galdiem... Jā, galdi bija rezervēti, bet tie, kuri pasūtīja tikai tad, īpaši ilgāk par pārējiem negaidīja. Pielietās kvasa glāzes sevi neattaisnoja, jo dažās vannojās mušas un lapsenes :( Starp citu, kvasu neatpazinu :) Izvēlnē bija kvass un ābolu sula, un es domāju, ka servētā ir sula, jo dzēriens bija dzeltenīgs. Nekas tamlīdzīgs agrāk nebija dzerts, tomēr daļu atstāju glāzē, sabaidījos, ka vēderam tas var arī nepatikt. Jo vēderam jau bija jāsamierinās ar cepelīniem, kurus beidzot piespiedos nogaršot. Labi zinu, ka šādi gatavoti kartupeļu ēdieni man galīgi nepatīk, taču reižu pa reizei sevi salaužu, šoreiz par godu Lietuvai:) Latviešu domas par šo kafejnīcu dalās. Nedomāju, ka ēdiens tur slikts, bet likās, ka par maz oficiantu - 3 jaunieši teciņiem vien šaudījās iekšā, ārā. Tāpat kā tik apmeklētai vietai ar vienu tualeti arī paknapi. Īpaši, ja piebrauc vēl kāds ekskursantu autobuss (šoreiz tie bija mūsu tautieši)... Gids gan teica, ka pašā muzeja teritorijā esot arī citur labierīcības. 

Un vēl Anīkščos ir vieta, kurp daudzi latvieši dodas tulpju ziedēšanas laikā - Burbišķu muiža :) 

Ne jau vienmēr atskaites punkts ir Rīga. Internetā pamanīju izstrādātus maršrutus gan ar auto, gan velo, piemēram, Lietuva - Latvija - Baltkrievija (protams, valūta ir mainījusies pa šo laiku) vai Latvija - Lietuva ar velo, kur ietverta Latgales puse :)