Pirms vairākiem gadiem braucu ar kolēģēm viendienas mācībās uz Viļņu. Izrādījās, ka esam uzaicinātas īpašā nedēļas nogalē, kad vecpilsētas ielās tiek rīkots Kaziuko mugė. Tas vēl bija litu laiks, naudiņa bija iemainīta ne pārāk daudz, tāpēc tirgus gājiens iznāca tāds acu prieks vien. Zināju, ka reiz vēlēšos tur atgriezties.
Marta sākums man saistās ar nepastāvīgu laiku, vīrusiem, tāpēc šogad arī pauzēju diezgan ilgi, zīlējot laika ziņās, vai nebūs putenis, vai nebūs slidens (jo brauciens plānojās ar tūri). Tiklīdz bija viss samaksāts, apslima mans kompanjons... Tomēr vakar kaut kā nebūt startējām. :)
Ievadā mums bija plānota ekskursija pa vecpilsētu. Gide brīdināja, ka maksimāli vairīsies no tirgus ielām. Protams, nebijām arī vienīgie ekskursanti: piebrauca citas grupas no Latvijas, Baltkrievijas, Polijas, Igaunijas... Katrs gids atraktīvi izcēlās ar savu "zizli", ko pacelt augstu gaisā, vedot savus sekotājus. Mūsu grupa bija diezgan maza, jo daudzi uzreiz devās savās gaitās un dažus pazaudējām pa ceļam, šķērsojot pircēju pūļus.
Tā ļaudīm pārpildītā ieliņa pretī, bija tirgus iela pirms tiem vairākiem gadiem. Šoreiz es tur pat nemēģināju iespraukties. :D
Šie skati no kāda augstāka punkta tālumā, manī rada asociācijas ar Itāliju, kurā gan nekad neesmu bijusi. :) Atceros, ka itāliskas sajūtas tvēru arī pirmajā Viļņas apmeklējumā.
Sv. Annas baznīcas torņi mani "ved" uz Spāniju. :)
Kaut kas te atgādina arī Melngalvju nama aprises. :)
Ēkas celšanas stāsts ir ļoti drūms, bet pati baznīca mūsdienās ir viena no slavenākajām un skaistākajām Viļņā.
Man Lietuvas galvaspilsētas bildēs vairāk ir nācies redzēt Sv. Vladislava katedrāli - baziliku:
Un noteikti ne velti, jo šī ir īpaša celtne visas valsts katoļiem.
Līdzās katedrālei ir kalns, kurā slejas 20 metrus augstais Ģedimina tornis ar plīvojošo karogu.
Vēl nesen šajā kalnā, samaksājot dažus eiro, varēja uzkāpt jebkurš interesents, taču pagājušajā vasarā medijos izskanēja ziņa, ka tornim draud sabrukšana. Ir nozāģēti visi koki un tiek pētīts mūru stāvoklis.
Izvairoties no pūļiem, bet piedomājot, ka jāpaspēj kaut kur arī sevi iemūžināt, tapa bilde Ģedimina kalna pakājē:
Cerēju, ka uzrakstu uz plāksnes izlasīšu jau mājās, palielinot kādu no bildēm. :D Nekā! Un pagāja laiciņš, kamēr atradu veidu, kā atrast Googlē. :) Ja pareizi saprotu, veltījums vienīgajai Lietuvā radītajai suņu šķirnei - Lietuvas dzinējsuņiem. Piemineklis atklāts 2015. gada maijā.
Universitāte ir viena no vecākajām Austrumeiropā. Gide stāstīja, ka cilvēki jautājot, kāpēc latvieši brauca studēt uz Tartu, bet uz Viļņu ne? Izrādās, cars Nikolajs I pavēlēja to 19. gs. sākumā slēgt. Universitāte atdzima 1919. gadā, taču līdz 1939. gadam viss notika poļu valodā.
Skulptūrā attēlots Kristijonas Donelaitis.
Ļoti krāšņās universitātes bibliotēkas durvis
Netālu no universitātes atrodas prezidentes pils. Ekskursijas laikā apstājāmies tik uz mirkli, jo te jau bija cita grupa priekšā:
Toties pavisam netraucēti varējām aplūkot pils aizmuguri, uz kuru mūs izveda caur interesantu pagalmu:
Sekojot šim pārim, nonācām pie augsta žoga, kurš atgādināja tuvošanos kādai lāču mītnei zoodārzā...
Bet cauri restēm paveras skats uz vienu no vecākajiem Viļņas parkiem, kurā mēdzot notikt dažādi pasākumi.
Rakstot saprotu, ka vēl daudz ko gribas pastāstīt, tāpēc šobrīd lieku punktu, bet turpinājums sekos. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru