svētdiena, 2019. gada 21. jūlijs

Zem Āgenskalna zilajām debesīm

Kaut tagad Rīgā viss apmācies un brīžiem līst (karte rādīja arī zibeņus tuvu, tuvu, bet nu jau tie visi ir atkal labi tālu 😌), šorīt viss bija saulains un silts, tāpēc devos vēl nesen tik ierastajā maršrutā uz Āgenskalnu. Un atkal kopā ar "Zaļajiem pārgājieniem".
Kaut kas sentimentāls un pierasts, bet tāpat bija vietas, ēkas, ko ieraudzīju pirmoreiz. Jā, bet sentimentalitāte traucēja. Pieķēru sevi vēl un vēl, un vēl domās aizklīstam tālu prom no gida stāsta... 😏
Pati vairāk kā septiņus gadus it kā (tikai balstoties uz šodien dzirdēto, bet arhīvā precīzu ziņu neesot) esmu strādājusi ēkā, kura reiz bijusi muižiņa. Neapšaubāmi, ka mājai ir šarms, bet biju dzirdējusi stāstu par bāru, pirti, lielu ugunsgrēku, reiz pat "Facebook" "uzķēru" video no "Labvakar" fondiem, kur ne tikai dvesa pamestība, bet pat grūti bija aptvert, ko kurā fragmentā redzu, toties par muižu nekad neviens nerunāja... 

Šodien gribu dalīties ne tik daudz faktos, bet vairāk emocijās. Piemēram, šī māja... Mana jūgendstila favorīte Āgenskalnā. Iekšā, spriežot pēc sludinājumiem, viss notiek, tiek remontēts, izīrēts par lielām summām, bet fasāde izskatās ļoti skumji. 😢

Kā Čiekurkalns, tā Āgenskalns kā savu atpazīstamības zīmi atrāda ūdenstorņus. To jau es zināju no "Zīlītes", kad Rīgā vispār neorientējos. 😊
Par pārbūves niansēm man gan bija jaunums, bet atradu arī informāciju internetā.

Pirmām kārtām man Āgenskalna vārds saistās ar vecām koka ēkām, no kurām dažas atjaunotas, bet vairums sliecas nojaukšanas virzienā. Arī šodien bijām piestājuši pie vienas tādas, kuru plānojot demontēt.
Vēl ir daudz ēku ar tornīšiem, balkoniem (viena no šīm man asociējas ar Itāliju, bet citai jau sen folklorizējies stāsts par Briseli):
Ir svaigi tikpat kā atjaunotās un tādas, kurās viss vēl procesā:
Nevar gan saprast, cik priecāties, jo, protams, brīnišķīgi, ka beidzot viss notiek, bet tie plastmasas logi...
Atklājas, ka te kāds spāņu rakstnieks dzīvojis...

Ēka ar baložu tornīšiem:

Un, protams, 21. gadsimts, kad līdzās jāpastāv senajam un jaunajam:
Noslēgumā savdabīgs mikslis, kurā kaut kas no "Latvijas dzelzceļa" pagātnes, teātra, biznesa un politikas:
Lai jauks svētdienas vakars!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru