Zinu daudzus putnus. Un daudzus nezinu. Laucis (Fulica atra) kā reiz bija viens no tiem, kuru ilgu laiku uzskatīju par citu putnu, bet, šķiet, tieši šeit, blogā, man iemācīja tā pareizo vārdu.
Šonedēļ, dodoties tepat Rīgā pilnīgi citā uzdevumā, es atkal viņu sastopu. Un ne jau vienu, bet veselu saimi! Gandrīz uzskrienot virsū vienam no putniem, sabijos, vai pieaugušie putni nebūs agresīvi, iztēlojoties, ka mazuļiem draud briesmas, bet viņiem bija pilnīgi vienalga, ka es tur esmu. Viens no vecākiem vairākkārt kāpa krastā pēc gardiem kukaiņiem.
Parasti viņus nebiju redzējusi pastaigā vai peldoties tik tuvu, tāpēc pirmoreiz ievēroju, kā dzīvē izskatās daļējās peldpleznas.
Ja redzētu mazos vienus pašus, neuzminētu, kam pieder, jo viņiem nav baltu knābju un pieres. Es viņos saskatīju mazus, kustīgus rudgalvjus, nerātņus, kuri būtu spēlējušies ar krāsām un kuri vērīgi raudzījās, vai vecākiem nav gadījies kāds kārums. Esmu lasījusi, ka pieaugušie mēdz būt pat neaprēķināmi agresīvi pret mazuļiem, kas diedelē barību, bet te nu viss notika saskanīgi. Nekur tuvumā torīt nemanīju arī kaijas, kas nopietni apdraud laucēnu dzīvību.
Netālu no laučiem, kuri bija pilnīgi klusi, "gāja vaļā" riktīgs koncerts. Tik paguvu skaļi dalīties secinājumā, ka nekad nav izdevies redzēt dabā vardi ar pūšļiem pie galvas, ko gudri sauc par ārējiem rezonatoriem, kad te nu tos ieraudzīju. Kurkstēšana atgādināja smieklus. Īsajā laika sprīdī nobildēt gan man neizdevās, jo, atšķirībā no laučiem, vardes mans tuvums ietekmēja.
Rezonatorus atļāvās piepūst tikai kāds tālu esošs varžu tēviņš. Nu pilnīgi kā burbuļi, ko jaunieši izpūš no košļājamajām gumijām!
 | |||
| Attēls no https://lv.wikipedia.org/wiki/D%C4%AB%C4%B7a_varde#/media/File:RanaLessonaeCroacking.JPG |
Aizvien biežāk atļaujos apstāties un pavērot, kas notiek dabā, kaut laika nav.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru