Grāmatas un filmas, ja tās atzīstu par labām, un to autori ir latvieši, man ir jo sevišķi mīļas. Valda Rūmnieka "Laika spēles. Divi dīvaini piedzīvojumi Murjāņos un Rīgā" no "Lasīšanas stafetes" grāmatu saraksta ļoti uzrunāja, bet bibliotēkas plauktā to beidzot sastapu vien šonedēļ. Autora "Ozola grāmatu" lasījusi neesmu, bet tas neietekmēja iepazīšanos ar turpinājumu. Konkrētais izdevums īpašs - ar Valda Rūmnieka autogrāfu.
Sākumā ar lasīšanu neveicās tik raiti, kā es vēlētos. Nav jau arī mans iecienītais žanrs, tomēr pēc lappusēm divdesmit temps kļuva normāls, kļuvu mierīga (jo blakus stāv vēl trīs grāmatas, kuras tā gribētos līdz rītdienai izlasīt 😊).
Grāmatas galvenie varoņi ir Andris un Gita (dvīņi), ļoti daudz pieminēti arī viņu vecāki un draugs Eidis. Darbība notiek divās Latvijas vietās: Rīgā un Murjāņos.
Pirmais stāsts ir par noslēpumaino Gaujas atteku. Makšķerējot pusaudži piedzīvo tādas lietas, kas viņus gan reizē baida, gan tirda atgriezties šajā vietā vēl un vēl. Atklātajam es nekādi nespēju noticēt, bet tomēr piekrītu Kārļa vārdiem, kuri ir stāsta beigās:
Sākumā ar lasīšanu neveicās tik raiti, kā es vēlētos. Nav jau arī mans iecienītais žanrs, tomēr pēc lappusēm divdesmit temps kļuva normāls, kļuvu mierīga (jo blakus stāv vēl trīs grāmatas, kuras tā gribētos līdz rītdienai izlasīt 😊).
Grāmatas galvenie varoņi ir Andris un Gita (dvīņi), ļoti daudz pieminēti arī viņu vecāki un draugs Eidis. Darbība notiek divās Latvijas vietās: Rīgā un Murjāņos.
Pirmais stāsts ir par noslēpumaino Gaujas atteku. Makšķerējot pusaudži piedzīvo tādas lietas, kas viņus gan reizē baida, gan tirda atgriezties šajā vietā vēl un vēl. Atklātajam es nekādi nespēju noticēt, bet tomēr piekrītu Kārļa vārdiem, kuri ir stāsta beigās:
"Mēs daudz ko vēl nezinām (..). It īpaši, kas notiek pazemē. Kur reizēm pazūd
Gaujas ūdens? Un kāpēc Baltijas jūrā, kura ir ļoti piesārņota, reizēm rodas
palieli, ļoti tīri ūdens laukumi, kur, protams, pulcējas laši un taimiņi?"
Otrais stāsts ir par akmens disku, kuru nozog no Dabas muzeja. Bērni kā detektīvi izokšķerē informāciju par tiem laikiem, kad vecāki mācījās 7. klasē un pat nenojauta, ka vēlāk izveidos ģimeni. Tētim un mammai ir kāds kopīgs noslēpums. Un tad pievienojas vēl viens līdzzinātājs, kurš pēc divdesmit gadu dzīves uz citas planētas nav itin nemaz novecojis:
"(..) uz tās planētas, kur pašlaik mītu un sniedzu profesionālas konsultācijas
Zemes jautājumos, laiks rit des,it reižu lēnāk. Bet, kad esmu šeit, man ir
sajūta, ka laiks skrien ar nežēlīgu paātrinājumu. Tāpēc man ļoti jāsteidzas."
Gan Andrim un Gitai, gan vecākiem ir iemesls uztraukties par savu drošību. Disks tiek atrasts manā kaimiņrajonā - Mežaparkā, kad dvīņi pēc Zoodārza apmeklējuma uzreiz dodas savā pēcskolas uzdevumā, izmantojot interesantu palīgierīci.
Iesaku izlasīt šo grāmatu kā bērniem, tā pieaugušajiem, kuriem interesē piedzīvojumi ar mistikas piedevu. Bez tam viss risinās tepat un sniedz to iespēju noticēt, ka varbūt arī mūsu ģimenes var piedzīvot ko līdzīgu. "Laika spēles" un "Ozola grāmata" noteikti iederēsies arī manas skolas grāmatu plauktā, jo es jau zinu, kurus bērnus tās varētu aizraut.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru