Pats pēdējais ieraksts par stafetes grāmatām būs par kādu īpašu, kuras autore tik slavena un viņas darbi pārdošanas ziņā daudz neatpaliek no Bībeles un Šekspīra daiļrades.
Tātad Agata Kristi un "Slepkavība Austrumu ekspresī". Nevaru apgalvot, ka būtu agrāk lasījusi kādu no šīs autores romāniem, bet LTV esmu redzējusi vairākas sērijas ar Erkila Puaro darbošanos. Bibliotēkā jaunā izdevuma nebija, bet tā vietā divi senāki un es izvēlējos visvecāko (1970), jo tas bija cietajos vākos. Protams, tam nav īpašas nozīmes, tikai nedaudz mulsu par detektīva vārdu Herkuless.
Pat ja arī biju reiz redzējusi romāna ekranizāciju seriālā (filmu, kura parādījās pagājušā gada rudenī neesmu skatījusies), viss bija aizmirsies, toties zināju, ka no sižeta nespēšu atrauties un neziņa tiks saglabāta maksimāli ilgi. Bija tāda jauka sajūta, ka, sekojot līdzi atrastā kabatlakatiņa īpašnieces meklējumiem, es uzreiz iedomājos, kura ir īstā īpašniece, jo... Jā, šis nu ir tāds romāns, par kuru neko daudz atklāt negribu, lai citiem interesanti pašiem izlasīt. Rakstnieces rakstības stils (lasot šo veco izdevumu, ir pilnīgi skaidrs, ka te nekas nav uzlabots) ir tik laikmetīgs, grūti noticēt, ka, piemēram, šis romāns pirmoreiz izdots pirms 84 gadiem! Foto ir redzamas norādes uz minerālūdeņiem, ko Latvijā vēl ilgi nepazina. Noteikti iesaku izlasīt visiem, kuriem patīk tāda veida literatūra, pat no trakām ainām te ir tik ļoti maz, ka diezin vai būtu jāmokās ar bezmiegu, murgiem vai bailēm braukt ar vilcienu.
Tātad Agata Kristi un "Slepkavība Austrumu ekspresī". Nevaru apgalvot, ka būtu agrāk lasījusi kādu no šīs autores romāniem, bet LTV esmu redzējusi vairākas sērijas ar Erkila Puaro darbošanos. Bibliotēkā jaunā izdevuma nebija, bet tā vietā divi senāki un es izvēlējos visvecāko (1970), jo tas bija cietajos vākos. Protams, tam nav īpašas nozīmes, tikai nedaudz mulsu par detektīva vārdu Herkuless.
Pat ja arī biju reiz redzējusi romāna ekranizāciju seriālā (filmu, kura parādījās pagājušā gada rudenī neesmu skatījusies), viss bija aizmirsies, toties zināju, ka no sižeta nespēšu atrauties un neziņa tiks saglabāta maksimāli ilgi. Bija tāda jauka sajūta, ka, sekojot līdzi atrastā kabatlakatiņa īpašnieces meklējumiem, es uzreiz iedomājos, kura ir īstā īpašniece, jo... Jā, šis nu ir tāds romāns, par kuru neko daudz atklāt negribu, lai citiem interesanti pašiem izlasīt. Rakstnieces rakstības stils (lasot šo veco izdevumu, ir pilnīgi skaidrs, ka te nekas nav uzlabots) ir tik laikmetīgs, grūti noticēt, ka, piemēram, šis romāns pirmoreiz izdots pirms 84 gadiem! Foto ir redzamas norādes uz minerālūdeņiem, ko Latvijā vēl ilgi nepazina. Noteikti iesaku izlasīt visiem, kuriem patīk tāda veida literatūra, pat no trakām ainām te ir tik ļoti maz, ka diezin vai būtu jāmokās ar bezmiegu, murgiem vai bailēm braukt ar vilcienu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru