Es neprotu aprakstīt to gandarījuma sajūtu, kad atkal tieku līdz savam rokdarbam! Varbūt neprotu plānot savu laiku, jo ikdienā gribētos vairāk par 24h un brīvdienas paiet citās aktivitātēs. Bet šodien, kaut atkal puņķojos, citādi esmu tik laimīga, jo griezu, griezu, griezu!
Vispirms jau vajadzēja pabeigt iesākto apsveikumu kādai skolotājai. Kauns atzīt, bet bija ieplānots jau uz 1. septembri... Nekādi nesanāca... Labi, ka ir svētki pēc svētkiem:)
Ar šablonu jau dalījos te.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru