Brīvdiena! Brīvpēcpusdiena! Starp māju un dabu, dabu un māju! Pēcpusdiena, kad esmu patiešām brīva: kā cilvēks, meita, draudzene, māte... Kad esmu tik brīva, lai uzrakstītu blogiem - vienam un otram!
Daudzi mani paziņas un draugi neseko, bet reizumis palasa šo blogu, taču, pieņemu, ka nemaz nezina par otro:) Reiz kāds cilvēks man teica viedus vārdus par to, cik nozīmīgi ir audzināt bērnus, nodot savas zināšanas citiem... Žēl, ka nespēju nocitēt tās frāzes, jo prātā palikusi tikai tā labā sajūta, ka esmu uz pareizā ceļa:) Un vēl reizēm domāju, ja man būtu daudz, daudz naudas, man nevajadzētu villu un 100 pārus kurpju, es ziedotu... Kam? Vai vēl svarīgāk - kā? Ja dzīvē redzēts, kā "nabaga bērni", kuri izņemti no nelabvēlīgām ģimenēm, izturas pret viņiem dāvātām mantām vai pārtiku, tad ļoti jāpiedomā, kā varētu viņiem palīdzēt?
Kaut arī finansiālā ziedošana man nav sveša, šoreiz par zināšanu un laika ziedošanu. Runā, ka laiku var atrast vienmēr. Piekrītu, bet katrs pats izvērtē prioritātes un pat ja negrib skaļi atzīties, kāpēc ko neizdarīja, atrod ar ko aizbildināties. Arī es no tā, kam man tā kā laika nebūtu, atlasu tās lietas, kas priecē un relaksē mani. Ar zināšanām, kas attiecas uz manu darbu vai pieredzi, dalos (ja vien tas nav pretrunā ar ētiku, līgumu), bet kādā brīdī jau apnīk runāt un rakstīt vienu un to pašu par vienu un to pašu:) Tas īpaši attiecās uz komentāriem forumos, domubiedru grupās, un tad nolēmu to visu apkopot vienuviet. Blogs saistošs vecākiem, kuri interesējas par Montesori pedagoģiju un kuri brīvajā laikā kopā ar bērniem grib līmēt, zīmēt, veidot, gatavot... Un tikpat saistošs bērnudārzos, bērnu centriņos, studijās strādājošajiem, lai smeltos idejas konkrētām tēmām. Aicinu ciemos!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru