Pēc ļoti nelietderīga (2h tikai sēdēju, gaidot rindu) vakara poliklīnikā, drebinos dzīvoklī. Neviena diena nenoturas bez lietus, līdz ar to drēgnums kļūst pārāk uzbāzīgs. Aizdedzu svecīti stikla vāzītē, pie kuras ik pa laikam sasildu plaukstas, uztaisīju lauku piparmētru tēju ar ingvera piedevu. Fonā relaksējoša mūzika.
(Šī kompozīcija man ir visvisvistuvākā:))
Sveces nepērku, bet man to ir pilns plaukts, jo ik gadu tās sadāvina gada nogales svētkos un es to nemaz neuzskatu par sliktu dāvanu:) Dažas esam uztaisījuši paši no parafīna pārpalikumiem. Un gadā manai svečošanai ir trīs piegājieni:
septembra, oktobra drēgno vakaru iesildīšanai;
decembra svētku noskaņai;
romantisko vai vienkāršo mīļvakaru burvībai.
Šī burciņa pārvērtības piedzīvoja, kad mans dēls mācījās 1. vai 2. klasē (katrā gadījumā tad, kad viņam vēl patika rokdarbi:)) Viņš bija viens no nedaudzajiem klases puišiem, kas apmeklēja attiecīgo pulciņu. Un es to ļoti novērtēju, zinot, kā skolā darbojas masu psihoze:)
Arī šī roze mūsmājās nonākusi pēc viņa izvēles no ekskursijas.
Peldošās sveces neatbaidīja pat izslāpušu kaķi, kurš pie mums bija ienācis paviesoties:)
Sveces, kas silda citādāk, - atrastas internetā, izprintētas, izgrieztas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru