Laiskums

Beidzot Latvija tikusi pie lietus, veldzes, bet vēl dažas dienas atpakaļ jau rīta agrumā valdīja bezgaiss... Ja cilvēks var pa kārtai atbrīvoties no apģērba gabaliem, ko lai dara kaķis???

Šis kaķis ir laimīgs! Laimīgs par zaļu zāli, svaigu gaisu, pelītēm - visu, kas no rudens viņam bija liegts.

Jābauda vasara, kamēr atkal nav piespiedu nīkšana dzīvoklī, kur pat uz balkona neļauj iziet...

Kam patīk karstums?

(Šo rakstu var lasīt kā turpinājumu.)
Domāju, ka pēdējā laikā daudzi uz Salaspils botānisko dārzu brauc tieši pērn atklātās oranžērijas dēļ. Līdz pat gada beigām ir ļoti vilinošs cenas piedāvājums pieaugušo biļetei, ja Salaspilī esi ieradies ar vilcienu :) Jāpiebilst, ka pirmdienās un otrdienās oranžērija ir slēgta, bet visās citās dienās no 9 rītā līdz 6 vakarā tā gaida ikvienu. Šeit ir iespēja atstāt arī virsdrēbes un šeit jūs vēlreiz palūgs uzrādīt ieejas biļeti.
Apmeklētājiem pieejamas četras zāles ar dažādu temperatūras un mitruma sastāvu. Un bonusā arī agrāk neiespējamais - cauri stiklotajām sienām vērot, kā atjauno un pavairo kokus un puķes.

Pūķa dracēna

Attēlā augstākā no visiem augiem ir dracēna. Ziedoša pūķa dracēna :)

Tā kā šogad iedziļinājos telpaugu kaprīzēs un labsajūtas vairošanas priekšnosacījumos, tad redzētie augi patiešām īstajā vietā! Kad nav ar ko salīdzināt, tad arī uz palodzēm audzētie ir gana smuki kādam no mums padevušies, bet pietiek ierasties Salaspilī un... :D 

Jāpiebilst, ka Rīgas botāniskajā dārzā telpaugu kolekcijas arī ir ļoti plašas, bet ļoti, ļoti lielā šaurībā. Un tomēr kāds augs, kura nosaukumu neatceros, bet ziedi atgādina zilenīšus, Rīgā ziedēja daudz lielākiem ziediem nekā Salaspilī... 

 

2. stāvā arī augu izlase, bet, piedodiet, es redzēju gandrīz tikai hibiskus vien :D Un, jā, vēl kādu augu ar interesantiem vēdekļiem :)

Jo īpaši jauki šādu ceļojumu ieplānot, kad ārā atkal sandranķēsies laikapstākļi :) Šovasar tie diezgan mainīgi: te uz labo, te ne tik labo pusi.

Iespējams, ne bez oranžērijas, ne bez gulbju saimes drīkst atstāt botānisko dārzu, bet, kad tāds lielais baltais pēkšņi metas ūdenī un kā kuģis strauji peld šurp, nevēlējos uzzināt, kas viņam padomā :D

Kaut sieva un bērni manā izpratnē nu ļoti tālu no manis! 

Ilgais ceļš mājup...

Manā pēdējā darba pusstunda pagāja lietusgāzes zīmē. Taču gribot negribot man bija jānokārto dažas lietas centrā. Galu galā izstaigājos pat sausām kājām. Un - uz mājām!

Nopīkstināju savu braucientalonu, aiz tramvaja loga pastiprinājās lietus un es biju tik neizsakāmi laimīga, ka man ir pusstunda laika rāmam braucienam :)

Nobraucām vienu pieturu. Tramvajā nedaudz pakāpās kāda sieviete:

- Vai jūs tiešām brauksiet līdz galam? (atbildi nesadzirdēju) Mūs izsēdināja. Visa iela tur pludojot! Nē, nē, es labāk braukšu ar taksi.

Mēs turpinājām braucienu. Pie sevis apsvēru, ka ja jau nebrauktu līdz galapunktam, tad brīdinātu. Un plūdi... Vai tad vienreiz Rīgā nevarētu rīkoties operatīvi un visu ātri sasūknēt? Un vispār - negāza taču tā, lai būtu plūdi!

Nobraucām divas pieturas. Cilvēki kā parasti - ne vairāk, ne mazāk. 

Nobraucām trīs pieturas. Priekšā RS avārijas auto. Un vadītājas paziņojums, ka tramvajs tālāk nebrauc. Aizgāju paņēmu pārsēšanās biļeti un iefiltrējos cilvēku straumē, kura sākumā plūda vienā virzienā. Man, protams, būtu bijis daudz ērtāk sagaidīt brīdinājumu, iekāpjot tramvajā vai vismaz otrajā pieturā, taču nu jau nekas neatlika, kā soļot puskilometru uz autobusa pieturu, gājēju pāreju šķērsojot caur upi :)

Pietura pārpildīta... Pienākošais autobuss arī... 

Nobraucām vienu pieturu. Vēl drusciņ un stop! Bet pasažieri bija diezgan pacietīgi. Pagāja vairāk kā piecas minūtes, kad kāds iekliedzās, ko stāvam??? Pēc pāris minūtēm atvēra durvis un daudzi izkāpa. Tajā brīdī likās: un ko tagad? kur tagad ir tuvākā pietura??? Pusstundu priekšā esošā transporta rinda nekustējās ne no vietas. Un tad beidzot, lēnām, kur autobuss vairs nebija autobuss, bet kuģis... Kreisajā pusē varēja manīt automašīnas līdz pusei ūdenī...

Viss ir laimīgi beidzies, taču mani izbrīna, ka Rīgas satiksmes lapā ne vārda par šodienas likstām. Jaunumu sadaļā...

Parasti tramvajs mani atvizina pusstundā, šodien mājupceļā pavadīju pusotru stundu :)

Beidzot tas ir noticis!

Urā! Manu pēdējo gadu vēlme beidzot piepildījusies!

Tulpjukoks bija pa kādam ziedam man arī pietaupījis.

 

(šis attēls no http://www.stevesnedeker.com/7099/kentuckys-state-tree-liriodendron-tulipifera.html)

Nenoliegšu, klusa cerība bija, ka varbūt laimēsies, taču pašu koku atrast ne tik viegli, kaut man bija nojausma, kuros kvadrātmetros meklējams. Ziedošie brīnumiņi bija augšējos zaros, tāpēc mana tālruņa kamera ar to netika galā :(

Bet tas viss bija īsi pirms Botāniskā dārza apmeklējuma finiša. Pirms tam bija jāuzmeklē peoniju dobes un jāapmeklē oranžērija.

Bet nevaru nekad paiet garām raibajām dobēm:

Un arī rozēm, protams, kuras tā smaržoja!!!

Beidzot tiku arī līdz peonijām :) Pirmoreiz dzīvē redzēju dzeltenās (bildēs bija skatītas):

Peonijām ir īpaša vieta manā dzīvē, jo ir bijis tik daudz dzimšanas dienu, kad man pasniedz tieši tās :) Bieži vien ar rasas vai lietus lāsēm. Un tā smarža! Tikai šogad uzzināju, ka tomēr ne visas peonijas smaržo. Šodien pārliecinājos, ka tā ir taisnība.

Tāpat kā peoniju, arī īrisu laiks pagājis, vairs vien pa kādam ziedam. Lilijas un ķeizarkroņi vēl briedina pumpurus, tāpēc lielākā skaistuma sasmelšanās notika oranžērijā :) Kad pēdējoreiz biju Salaspilī, tad šī būve vēl nebija gatava. Bet oranžēriju atrādīšu nākamajā ierakstā, jo mūsdienās lasītāji ātri pagurst :)

Sestdienas krāsu prieki

Tīrās nejaušības pēc vai arī pateicoties pilsētas satiksmes lietotnei telefonā, sapratu, ka es taču varu - arī es šogad varu aizbraukt līdz Brīvdabas muzejam! Rīga šur tur lietu pieredzējusi, bet daudzi, tāpat kā es, vēl ilgojas pēc tā, jo visur putekļi, bezgaiss... Jā, nu tad šodien jau drusku citas izjūtas - vējš diezgan stiprs. Ejot pa centrālo ceļu uz muzeju, ūūū, kā pūta, taču citur sanāca aizvējš un nebija vēl jāvīkstās jakā (kuras gan man pat nebija)...

Lūk, arī draudzenes pieminētie tautastērpi! Jāatzīst, pilnīgi esmu izkritusi no aktualitātēm, neko par šo nezināju līdz pat piektdienai...

Te pārdeva pat ērzeli, kuru mēģināju bildēt reizes piecas vismaz, bet, tautai kustoties, neiespējami. Šis tad galu galā uzskatāmākais variants, tikai nedaudz zaudējis galvu un asti, toties ērzelība tikpat kā centrā :)

Skatoties uz šiem milžiem, atliek vien pabrīnīties, kā tie šeit nokļuvuši? Gan lieli, gan smagi, gan dārgi... Vai tiešām tika/-s pie saimnieka?

 Jā, nu tas superīgākais, ko redzēt nezinātājiem - kā vērpj, kā kaļ...

 Citviet manīju arī audējas, adītājas...

  

Beidzot es redzu krāsas!!! Man tā to pietrūka latviešu keramikā, kopš biju Lietuvā! 

 

Taču formu un rakstu ziņā aizvien vissimpātiskākās ir latgaliešu vāzes!

Kad parādījās šāda tipa darbi, man ļoti patika, šis un tas tika iepirkts, bet tagad - tagad neitrāla attieksme, jo tagad sajūsminos par krāsām :)

Sākot bildēt keramiku, mazliet aizrāvos :) Īstenībā - man radās gandrīz lieka stunda un tad es devos bez jebkāda mērķa. Sapratu, ka pa lielam keramikas galdus biju izlaidusi, nu tad kā sāku ar krāsām, tā turpināju ar to, cik māla darbi var būt atšķirīgi :)

Tik mīļi, ka arī šāda galva izrotāta :)

Un šis ezis atsauca atmiņā internetā redzētos darbus no skrūvēm, atsperēm, pulksteņu zobratiņiem... Jā, bet vismaz pirmais manām acīm tāds, kur dzelži + māls.

Mani šīsdienas iepirkumi nekādi diženie :) Tas, kas ļoti iepatikās, neatbilda manām līdzpaņemtajām finansēm un laikam pirmoreiz dzīvē izgāju uz ātri gaistošām lietām - gardu maizi, gardu sieru, interesantu tēju (ķiploks + ingvers), krējuma pagali, kura, pieļauju, šeit maksāja pārspīlēti dārgi, bet, ko man darīt, ja siekalu pilna mute no tā brīža, kad uzzināju, ka Skrīveros to atsāk ražot. Ja nav uzņēmības aprikšot tās nedaudzās vietas Rīgā, kur tā var būt un arī nebūt, tad atliek neskopoties ar naudu :) Vai tiešām garša tā pati, kas manā bērnībā? Maz ticams, ka tas pat ir iespējams, jo visam tak jāatbilst mūsdienu normām! Nesanāca no manis nekāda lielā saldumdegustētāja, par ko nemaz nebrīnos, jo mājās kaudzē šokolādes stāv :D Man kaut kā vairāk uz tiem ķiplociņiem šodien vilka :)

Atklātnes ar taureņiem - zils un balts:)

Turpinot atklātņu tēmu... Pēdējais ieraksts par šo tēmu bija šeit: http://saditadi.blogspot.com/2015/12/atklatnes-ar-taureniem-zils-tik-zils.html

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375103384312/

https://www.pinterest.com/pin/376191375104950167/

https://www.pinterest.com/pin/376191375103915319/

https://www.pinterest.com/pin/376191375104863870/

https://www.pinterest.com/pin/376191375104909953/

https://www.pinterest.com/pin/376191375103861215/

https://www.pinterest.com/pin/376191375104659255/

https://www.pinterest.com/pin/376191375103543812/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375098876998/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375098064264/

 

http://selmasstampingcorner.blogspot.com/2013/04/butterfly-in-blue.html

 

https://coupesetdecoupes.wordpress.com/2015/03/17/leger-et-colore-comme-acte-4-stampinup/

 

http://annilina.blogspot.com/2015/01/blog-post_28.html

https://www.pinterest.com/pin/376191375103435553/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375097921271/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375097920847/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375099000338/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375098224962/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375097908895/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375103429276/

 

http://tanvispaperfantasees.blogspot.in/2013/03/ombre-card.html#comment-form

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375098151797/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375097910171/

 

https://www.pinterest.com/pin/376191375098111553/

https://www.pinterest.com/pin/376191375105626162/

 

http://www.findingtimetocreate.com/2011/01/butterfly-frame/

https://www.pinterest.com/pin/376191375106771520/

https://www.pinterest.com/pin/376191375105537080/