Īss ievads.
Savos lēmumos paguvu apsteigt Covidu, jo jau ziemā zināju, ka otro vasaru (un reizē - gadu) pēc kārtas atvaļinājums man nebūs. Uz nīgro fona biju laimīga, kad Covid laikā pavīdēja cerība atpūsties. Tiku pie pāris nedēļām, bet, ievērojot ierobežojumus, tās pavadīju Rīgā.
Vēl pie nedēļas tiku gluži necerēti. To es saucu par dāvanu dāvanu, jo līdz tam biju ieciklējusies tikai uz vienu vienīgu mērķi - savā dzimšanas dienā nebūt līdzšinējās darba attiecībās.
Ņemot vērā, ka visā vīruslaikā tikai reizi lietoju sabiedrisko transportu un tikai reizi biju izbraukusi no sava Rīgas rajona, skatoties pa vilciena logu, iedomājos, ka tā varbūt jutās cilvēki pēc kara, atgriežoties mājās, jo pirmoreiz šajā gadā devos uz savu dzimto pusi. Kad izkāpu no vilciena, nonācu svaiga siena smaržā, dienu pirms bija appļautas dzelzceļmalas. Es biju kā dažus metrus virs zemes, sajūtot dabas mieru un enerģiju, kaut tie vēl nebūt nebija mani lauki.
Domāju, ka tieši šī atšķirtība vedināja biežāk apstāties un vienkārši izbaudīt mirkļus.
Es jau tagad saku, ka man ir absolūti nepareizā profesija apgūta, jo botānikas tēmas mani saista aizvien vairāk. 😀
Duelis starp pļavas spulgnaglenes un lipīgās sveķenes pazinējiem gan bija noticis kādas nedēļas pirms. Virtuāli. Ar atsaucēm un bez. Ar savu taisnību un bez. Bet laukos es atgriezos pie šīs tēmas pati sev. 😊
Coronaria flos-cuculi
Šo puķi pazīstu no bērnības pļavām. Bieži nonāca vāzēs kopā ar margrietiņām, pēterpogām, sarkano āboliņu, smilgām un zvaniņiem. Tikai šovasar secināju, ka tā lieliski iztika bez vārda. Tad arī uzzināju, ka to dēvē par pļavas spulgnagleni. Tāds nosaukums (bez "pļavas") man bija zināms vien ugunīgas krāsas dārza puķēm, bet līdzība, protams, ir. Vācieši tās sauc par dzegužu neļķēm - Kuckucks-Lichtnelke. Neļķu dzimtai piederīga vien ir. 😊
Viscaria vulgaris Bernh.
Un tad ir šī, kura dažiem liekas identiska iepriekšējai. Kaut arī zinu, kur aug, tomēr šo sastopu ne tik bieži kā pļavas spulgnagleni. Tikko atklāju, ka ļoti līdzīgi rakstīts latvijasdaba.lv: "Mazliet atgādina pļavas spulgnagleni (Coronaria flos-cuculi) un aug līdzīgos (kopumā tomēr mazliet sausākos) biotopos". Šai ziedi košāki un kāts lipīgs, tāpēc botāniķi tai devuši lipīgās sveķenes nosaukumu.
Pat neredzot klātienē, manī bija saglabājušās pareizās atmiņas, ka ziedu forma abiem augiem ir atšķirīga, bet, kad pilnmēness, kādu pārliecināt neiespējami, jo "duelī" dažas aizbildinājās, ka pļavas spulgnaglene tā pati sveķene vien ir, tāpat kā ērkšķoga ir krizdole, un punkts! 😀
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru