Ventiņpilsētā

Ventspilī biju pirmoreiz. Pirms tam pilsēta daudz redzēta bildēs, daudz dzirdēts par mēru Lembergu. Braukšana sanāca spontāna, bez īpaša plāna un gida, laika un spēka ne īpaši daudz, iets tika pārsvarā tur, kur acis rāda. 😏

Iespaidi:

• Paši pirmie, braucot iekšā pilsētā, ne pārāk uzrunājoši, jo visur termināļi un termināļi, sliedes, drūmums... 
• Pārbraucot Ventspils tiltu, sagaida Puķu govs un cerība, ka šajā krastā būs mana izsapņotā Kurzemes lielpilsēta.
• Pārsteidz bruģis, kurš ir teju visur - kā zem gājēju kājām, tā zem mašīnu riepām (ne jau tāds kā Vienības gatvē, bet jaunmodīgais). Nu labi, ir jau mums te Rīgā arī šur tur (Baronielā jau tiek pielāpīts ar cita toņa ielāpiņiem), pat manā guļamrajonā, bet ne ar tādu pārsvaru.
• Lieliski šoferīši - nav pie gājēju pārejas jāzīlē, palaidīs vai nē.
• Lielākoties jutos informēta, kurā ielā atrodos, jo ir zīmes ar norādēm.
• Jūru atradām pēc smaržas.
• Lai kā gribējām iepazīt Dienvidu molu, eh, šoreiz ieeja liegta. To un Matrozi palīdzēja ieraudzīt tālskatis tuvējā skatu tornī.
• Līdzīgi kā ar Ķengaraga promenādi, līdz galam nebija skaidrs, kā iezīmējas Venstpils promenāde mola pusē. Ja Ventspils govju meklējumiem negribas sekot kartēs, tad promenāde ir īstā vieta, kur to būs daudz un pa ceļam. Toties margas (aizsargbarjeras) gar Ventas malu ir apklājušās melniem putekļiem, kas liek aizdomāties, ko saelpojamies, staigājot pa promenādi vai dodoties izbraucienā ar "Hercogu Jēkabu".
• Notikumu gaitā radās vēlme apmeklēt Amatu māju un jutos ļoti pārsteigta, ka tā nestrādā svētdienā (pirmdiena - tā ir pierasta prakse, bet brīvdienas ir ļoti iecienītas apmeklētāju dienas...).
• Ja kolekcionē govju figūriņas (kā es), tad var zaudēt galvu, jo kur tad citur atradīsi īpašās ventspilietes...
• Bezmaksas tualetes Ventspils prāmju terminālī esot daudz labākas nekā autoostā par 30 centiem.
• Tieši pretī govij Venta ir lieliska picērija "Diāna". Maratona dienā gan pieprasījums pēc picām bija tik milzīgs, ka spēja apkalpot tikai klātienes klientus. Šurp nācām pēc rīdzinieku rekomendācijām, izvēlējāmies divas picas - "Kungu" un "Diāna" - abas gardas, taču, ēdot pamīšus, pirmā manām garšas kārpiņām patika vairāk.
• Runā, ka atpūsties šajā pilsētā esot dārgi. Nevaru piekrist, jo tik, cik tur bijām, pietika ar lielveikalu pirkumiem un "Diānu". Nakti pavadījām vienā no nelielajām apartamentu naktsmītnēm, kur ik numurā ir viss, lai varētu sev pagatavot maltīti.
• Brīnišķīgās, bildēs redzētās puķu un krūmu dobes - cik daudz Rīgas "Dārziem un parkiem" te būtu ko mācīties! Nu labi, varbūt arī nevajag kopēt, bet galvaspilsētai vajadzētu atrast interesantākus risinājumus. Nezināju, ka Ziedu pulkstenis nav butaforija.
• Maratona starta/finiša zonā dzirdēju latviešu un ventiņu valodu, bet, staigājot pa pilsētu, tikai krievu...
• Rīgas sabiedriskā transporta vadītājas vairs neizbrīna, tomēr tālsatiksmes autobusā, kura stūrē sieviete, braucu pirmoreiz.

P. S. Melnraksts noturēts, jo pazudis fotoaparāta / datora vads. Laikam jau neatradīsies, kamēr neielikšu kādu no dažām mobilajā uzņemtajām bildēm un nenospiedīšu "publicēt". 😀