Atkāpe, kura nav par romānu, bet starpposmu līdz tam. 😉
Nemanāmāk kā citus gadus pienāca jūnijs un ak, vai - noteikti pilnā sparā "Zvaigznei ABC" rit ikgadējā "Lasīšanas stafete" un kāds man mīļi jāiedunkā piedalīties! Izrādījās, ka šogad ir brīnišķīgs jauninājums - grāmatu saraksts vecākiem. Lai arī pēdējos gados esmu lasījusi tikai savas un draudzeņu pirktās grāmatas, šogad prātīgi kapitulēju visu naudisko izdevumu priekšā un saņēmos piereģistrēties tuvējā bibliotēkā. Bažas jau radās pašā sākumā, kad apjautājos, kā ir ar pēdējo gadu grāmatām. Varēja saprast, ka ne tik spīdoši, bet pagaidām sūdzēties nevaru, izņemot Dainas Grūbes grāmatu "Asimetrija. Stāsti." man atteica, jo esot tikai vienā no filiālēm, kura šobrīd remonta dēļ slēgta.
Tātad "Ienirt" bija mana pirmā bibliotēkas grāmata (pēc gadu desmit pauzes). "Zvaigzne ABC" šo romānu ielikusi lasāmsarakstā jau desmitgadīgajiem (es noteikti apņēmības pilna iziešu cauri bērnu recenzijām, meklējot tieši šo grāmatu, jo būtu interesanti uzzināt, kā viņi to uztver (manējais izlasīja vien dažas pirmās lappuses...)). Kopīgais sākums mums abām - man un grāmatai - bija ne tik raits, jo vasara, svētki, izbraucieni, atvaļinājums, bet tad pienāca diena, kurā biju mājās viena un stingri sev pateicu: "Tagad tu apsēdīsies, paņemsi grāmatu un stundu lasīsi!" Pēc dažiem mājas darbiem veltīju vēl stundu romānam un palika vien dažas neizlasītas lappuses, kuras apzināti atstāju nākamajai dienai. Tonakt gulēju ne pārāk labi, jo biju romāna fināla notikumu satraukta. Starp citu, nobeigums man bija brokastu vietā, ar nekontrolējamu miklumu acīs.
Man patika "ienirt" romānā, kad biju viena, klusumā. Man patika rakstnieka veidotais pāris - ne par saldu, ne par sāļu; protams, ne klasisks, ne populārs, bet ir cilvēki, kam šādi tās attiecības izveidojas. Es nevaru nosodīt ne Pasu, ne Cēzaru, jo katrā no viņiem bija kāda īpaša egoisma iezīme, kas traucēja mīlestībai. Mūsdienās reti kurš otru grib paturēt sev par katru cenu, izņemot bērnus, jo katram ir tikai viena mamma un viens tētis. Manuprāt, Hektoram autors izvēlas mazāk slikto variantu no diviem - ar māti, kurai viņš ir vienaldzīgs (kura mīl tikai "vecāko brāli" Nūru) vai māti, kura traģiski zaudē dzīvību. Cik mēnešus Pasa vēlas būt divvientulībā ar bērnu, apmēram tikpat ilgā laikposmā romāns atklāj Cēzara divvientulību ar bērnu - tāds godīgs autora sadalījums. Lasot "Ienirt", jutu tuvumā ūdeni un nāvi. Ar pirmo sadzīvoju labi, bet otrā nomāca, pat nezinu, kāpēc tā neatkāpās brīžos, kad grāmatā visi bija laimīgāki par laimīgu. Man labpatikās naivi cerēt, ka fināls nebūs tik drūms, jo melnajai krāsai izplūst ļāvu jau romāna pirmajās lappusēs, domādama, ka Pasa mirusi dzemdībās... Pie beigām nonākt tikai beigās - tas vienmēr ir plusiņš 😊.
"Ienirt" ieteiktu izlasīt kā sievietēm, tā vīriešiem, arī jauniešiem, kuri iepazinuši pirmās mīlestības sajūtas. Un lasīt tagad - vasarā - pludmalē vai šūpuļtīklā, galvenais, ārā, lai ir ko elpot, kad jāienirst romāna zemūdens pasaulē.
"(..) es esmu žurnālists.
Es rakstīju arī romānus. Bet tolaik es biju to atmetis, jo uzrakstīt
romānu ir kā noskriet maratonu, bet es biju izvēlējies īsās distances.
Šādu steigu pieprasīja laikmets."
"(..) es ieraudzīju tavas mātes dibenu, vēl pirms biju redzējis
viņas acis. Vajadzēja jau man toreiz saprast, ka viss iesācies
ačgārni."
"Viņa pārgāja no viena emocionālā stāvokļa citā ar
pārsteidzošu ātrumu. Tas noteikti palīdzēja viņai kā
māksliniecei, bet laulības dzīvē partneris varēja
justies kā rodeo."
"Mēs ieradāmies vakariņās ar novēlošanos, un, jā, viņa
uzdrošinājās pateikt, ka tas tāpēc, ka es esot gribējis
ar viņu mīlēties."
"Adoptēt haizivi. Tev būtu jāprāto, kā tas vispār
iespējams. Dažas asociācijas šādu iespēju piedāvāja,
citas piedāvāja adoptēt cilvēkbērnus. Par dažiem
simtiem eiro mēs varējām kļūt par mammu un tēti
jaunam Sarkanās jūras haizivēnam, tāpat kā varējām
kļūt par mammu un tēti mazam kambodžēnam. Pats
par sevi saprotams, un, lai tas būtu skaidrs, adoptētais
haizivēns atšķirībā no cilvēkbērna nedzīvotu mājās kopā
ar vecākiem. Tomēr mammai viņš bija jābaro: nevis ar
roņiem, jūras lauvām, zivīm vai jūras bruņurupučiem,
bet ar jaunākajiem gadžetiem, kas nepieciešami viņa
novērošanai."
"Gaidīt bērnu bija labāk nekā rakstīt romānu, kaut arī
Pasa mani neiepazīstināja ar sižetu."
"(..) endorfīni ir dabisks opijs, kas pēc sastāva ir
līdzīgs morfijam (..). Sieviete tos izstrādā un nodod
auglim: caur šo atkarību viņi kļūst uz visiem laikiem
saistīti, nedaudz līdzīgi kā narkomāns ar savu dīleri (..)."
"Tu peldēji savā mātē, kura peldēja jūrā. Kā tādas
akvatiskas matrjoškas."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru