Bēgšana no Ziemassvētkiem

Kur tas laiks, kad Latvijā iznāca pirmā "Grega dienasgrāmata"! Vairāku gadu pirkumi aizvien grāmatu plauktā, bet es nebiju lasījusi nevienu no šiem Džefa Kinnija darbiem. "Laižamies!" ir viena no tām grāmatām, kura ir manā "Lasīšanas stafetes" sarakstā un kuru izlasīt man rekomendēja dēls.
Bērnu grāmatas es lasu ar prieku, jo parasti no vāka līdz vākam ir dažu skaistu mirkļu jautājums. Ir, protams, ir arī ļoti biezas grāmatas, bet vismaz ne par tādu ir šodienas stāsts. 😌
Kad parādījās Gregs un Nikija, latviešu valodas skolotājas visas uzreiz nemaz tā nepriecājās (vismaz mana bērna skolā). Arī man likās, ka sākumskolēniem patīk zīmējumu blīvums, bet literārā vērtība tāda nekāda. Visam aizskrienot pa priekšu, man patika "Laižamies!", bet es arī aizdomājos, nez, kāds Gregs bija 1. grāmatā un vai viņš vienmēr iekuļas nepatikšanās?
Šai grāmatai man nebija nepieciešami nekādi īpašie noteikumi (klusums vai mūzika, vai kafijas krūze, vai pauzes, vai ziema...). Kā paņēmu lasīt, tā no pirmās līdz pēdējai lappusei. Atverot gan likās zīmīgi, ka Svētdiena tur un svētdiena arī man. Toties 45. lappusē parādījās pirmās haizivis, kas uz brīdi manī atsauca "Ienirt" ainas. Un beigās manī pamodās arī "Polliannas" priecāšanās spēles sajūta - lai cik bezcerīgi vai slikti iet, Gregs negrimst pesimismā ne brīdi.
Kad aizmirsta bērnība, vajadzēja sevi piebremzēt, lai neizlaistu bildes. Sapratu, ka zīmējumi ir pārāk organiska šī vēstījuma daļa, lai es neatļautos lepni iztikt ar savu iztēli vien. "Grega dienasgrāmatas" nebūs tās, kuru mamma vai tētis palasīs bērnam pirms miega...
"Laižamies!" ir "Grega dienasgrāmatas" 12. daļa. Par Ziemassvētkiem bez Ziemassvētkiem. Hefliju ģimene ir "atpalikusi" no gatavošanās svētkiem, tāpēc televīzijas reklāma pēkšņi un precīzi sasniedz savu mērķi, un Grega ģimene jau nākamajā rītā dodas ceļojumā. Bez starpgadījumiem nav ne ceļš uz lidostu, ne dzīve kūrortā, ne pēdējā nakts ārpus mājām. Ir neiespējami nobildēt foto, ko sūtīt visiem kā sveicienus Ziemassvētkos. Bez tam viņi vairs nekad nedrīkstēs atgriezties "Koraļļu salā".
Manuprāt, autors ir lielisks dažādu paaudžu cilvēku pazinējs un spēj to parādīt savā grāmatā, aprakstot gan atšķirīgās bērnu intereses, rīcību, atbilstoši savam vecumposma, gan pieaugušo kļūdas, noguruma sekas. Simpatizēja Grega drosme pārvarēt bailes, uzņemties iniciatīvu kritiskās (kaut vai tikai pēc viņa domām) situācijās. Bez tam zēns domā par savu nākotni, viņš spēj ieraudzīt jomas, kurās varētu pelnīt naudu.

"(..) mamma ar tēti tur bija pavadījuši medusmēnesi. Es to zinu tāpēc, ka

ikreiz, kad televīzijā parādās tās vietas reklāma, abi sāk bučoties."

"Tētis teica: man no notikušā esot jāapgūst mācība, ka nekad nedrīkst

zaudēt savaldīšanos un izdarīt kaut ko muļķīgu. Bet es apguvu CITU 

mācību: kad Heflijiem ir nepatikšanas, Hefliji BĒG."

"Es priecājos, ka ar mums kopā nav tēta, jo viņš vienmēr dusmojas,

kad mamma dara mūsu vietā to, ko, viņaprāt, mums vajadzētu

spēt izdarīt PAŠIEM.

Man šķiet, ka tieši tāds ir mammas plāns. Viņa nevēlas, lai mēs

kļūtu pārāk neatkarīgi, jo tad viņa mums vēlāk vairs nebūtu 

VAJADZĪGA." 

"Ja es jebkad būšu tēvs, es uzvedīšos kā LĀČI.

Pirmkārt, netērēšu daudz laika, mācot bērniem nevajadzīgu

informāciju, piemēram, burtus, krāsas un ģeometriskas figūras.

Otrkārt, tiklīdz mans bērns būs pietiekami vecs, lai droši 

šķērsotu ielu un prastu pasūtīt ēdienu ātrās apkalpošanas

restorānā, es viņu izlikšu no mājas."

Tā kā man pirms nepilniem divdesmit gadiem sākās aerofobija, lidojusi neesmu, bet pirms gada biju pieteikusies uz individuālo ekskursiju un biju apmēram tikpat pārsteigta par drošības kontroli kā Gregs.
Visvairāk palikušas atmiņā lappuses par zirnekli  gan tāpēc, ka pati no viņiem izvairos, gan tāpēc, ka šīs radības dēļ paguva notikt tik daudz kas. Šķiet, kāds gan sakars zirneklim ar omleti, bet te bija gan!

Visvērtīgākā izglītojošā norāde šajā grāmatā bija par dabas resursu taupīšanu.

Par cik daudzi bērni "Grega dienasgrāmatas" lasa bez īpašas skubināšanas, no savas puses varu ieteikt arī vecākiem noziedot stundas divas, trīs, lai uzzinātu kā iet Heflijiem un vai mums pašiem neiet kaut kā līdzīgi. 😉 Ja gadījumā visas šīs sērijas grāmatas veidotas identiski (un tas pat ir vairāk ticami nekā neticami), tad noteikti vecākiem pietiks ar vienu no grāmatām. 😀