"Normana pasaules" vāku rotā uzraksts "Visiem "Grega dienasgrāmatas" faniem". Vārdu sakot, "uzķēros". "Laižamies!" man patika, vietvietām smējos. Iedomājos, ka Normana piedzīvojumi būs tikpat jautri, bet izlasīju bez smaida un aizrautības uzzināt, kas sekos tālāk. Tomēr, ja meklēt izglītojošo momentu, tad šajā grāmatā salīdzinājumā ar "Laižamies!" var atrast vairāk prātīgu atziņu. Grāmatā ir arī par pubertāti: pārmaiņām uztverē un ķermenī, vēlmē analizēt pieaugušos.
Normana tēvs zaudējis darbu un vecāko dēlu vēro kā caur lupu, nemitīgi norādot uz enerģijas, ūdens un naudas taupīšanu. Pusaudzis Normans šajās problēmās negrib iedziļināties, viņu kaitina ne tikai tēva apsēstība ar globālo sasilšanu, bet arī netaisnība, ka jaunāko brāļu kļūdas vecāki nemana. Bez tam Normans ir ievērojis, ka tēvs viņam nemitīgi draud, tomēr solījumus nepilda, tāpēc zēns viņu īpaši nerespektē, atļaujas runāt pretī un melot. Normanu izbrīna pieaugušo dīvainā rīcība: vecāku traukšanās uz lielveikalu, kad varētu, piemēram, aiziet uz kino; vectēva aizraušanas ar pulti, iemīlēšanās. Šajā grāmatā ir arī par to, kam jānotiek, lai gribētos ātrāk prom no labākā drauga mājas, un kādām jābūt meitenēm, lai viņas būtu kaitinošas (īstenībā par viņām te ir ļoooti maz, apmēram tik tā, lai grāmata neizklausītos diskriminējoša 😀).
"Nu, ja šeit kļūs siltāks, tad atvaļinājumā nevajadzēs braukt uz ārzemēm.
Debesīs nebūs tik daudz lidmašīnu. Mazāks gaisa piesārņojums."
"Kā no zila gaisa parādījās vectētiņš, un mammai un tētim pēkšņi radās
iespēja iziet no mājas - izrāpties no vēža čaulas. (..) Un uz kurieni viņi
dodas? Uz sasodīto IKEA, lūk, uz kurieni! (..) Vai tiešām tāds bija viņa
vecāku priekšstats par izdevušos vakaru ārpus mājas? Klīst un skatīties
uz lētajām mēbelēm?"
Normana tēva apsēstība man lika pārdomāt par mūsmāju epizodēm, jo arī esmu aizrādījusi par neizslēgtām ierīcēm, kad tās neviens nelieto. Esmu taupīga (un ticu, ka savu reizi ar to kādu mājās esmu nokaitinājusi), bet tualetē nolaižu ūdeni vienmēr 😀).
Grāmata izraisīja arī pārdomas par to, kas man sagādā prieku un ko es darīšu, ja man pēkšņi iedos brīvdienu.
Nepatika tas, kā Džonatans Meress attēlo Elana un Normana attiecības, jo, manuprāt, tēvam jāsaglabā autoritāte arī sarežģītajā pusaudžu vecumā. Protams, arī Elanam šis ir grūts laika posms, jo viņš ir bezdarbnieks.
Grāmata nav slikta, bet man kā pieaugušajam pietiks ar vienas daļas iepazīšanu, jo ir taču tik daudz grāmatu, ko tā gribas izlasīt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru