Vecākais muzejs

 

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā biju iemaldījusies kādā Muzeju naktī. Atcerējos tik drausmīgo bezgaisu un ļaužu straumes, kas plūda garām ekspozīcijām. Ja grib kaut ko patiešām redzēt, tad Muzeju naktī šeit nav ko darīt. 😉

Kamēr gaidīju savu pārinieci, pagājos gar stūri, un ko ieraudzīju? "Cosmos"! Tad arī nobildēju skatu uz to, jo iepriekšējā reizē lija. Gan jau, ka nekas nenotiek tāpat vien, bez tam izrādās, ka jaunākajam muzejam tuvumā atrodas vecākais publiskais muzejs ne vien Latvijā, bet arī Baltijā. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir viens no vecākajiem pat Eiropas mērogā. 

Lieku reizi sev atzinu, ka vēsturiskā tematika mani aizrauj tikai daļēji. Iespējams, ka šo muzeju es neiekļautu savā apmeklējumu listē, bet... bet jūlijā atklāju, ka ir tāda lieta, kā kompleksā 24 stundu biļete 3 muzeju apmeklējumam (līdz ar to ir nojaušams, par kuriem diviem būs nākamie ieraksti 😀).

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs no maija līdz septembrim strādā bez brīvdienām, bet citos mēnešos atpūšas pirmdienās un otrdienās. 

 

 

Koka skulptūra "Madonna uz mēness sirpja"

Šī skulptūra ir daudz piedzīvojusi, arī nelegālu pārceļošanu uz Vāciju. Tās atgriešanās Rīgā ir vērtība, jo Latvijā ir vien ap 30 koka skulptūru, kuras saglabājušās no viduslaikiem līdz mūsdienām.

 Krāsns dzegas fragments

Sudraba kauss "21. gadsimta renesanse", autors Oļegs Auzers

Te nu man atmiņas, kas laikam palika ārpus bloga, bet žēl, jo man ļoti patīk Auzera darbi. Pirms dažiem gadiem biju Limbažos, kur netālu no pilsētas muzeja ir Dzīvā sudraba muzejs. Tur tie skaistumi cits citam līdzās, bet te pielipu pie šī vienīgā uz ilgāku laiku, jo gribējās ieraudzīt, kur taurenis, kur bite, kur sienāzis, kur spāre, kur ķirzaka... 

Pirmo vispārīgo dziedāšanas svētku karoga atdarinājums Ausmas Apšas izpildījumā

Karogu izšuvējai šis atbildīgais uzdevums tika vēl mācoties mākslas skolā. Oriģināls pusgadu atradās viņas mājās, līdz bija gatavs muzejā skatāmais.

Dokumentu lāde kara ministram

Valsts prezidenta rezidences mēbeles, Anša Cīruļa mets

Paklājs, tapis 20 gadu laikā. Viena no izšuvējiem ir Jāņa Čakstes meita Aldona

Vairas Vīķes - Freibergas kleita

Daži trauki krāšņumā pārspēja Porcelāna muzeja ekspozīciju, daži atkārtojās...

Kolonnu zāle uzskatāma par vienu no izcilākajām klasicisma sabiedriskajām telpām Rīgā, celta bibliotēkas vajadzībām. 

Agrāk šajās nišās bija grāmatu plaukti

Zāles griestus rotā cilnis ar Katrīnu II

Līdz 30. decembrim muzejā ir arī kāda paskaļa telpa. 😉

Jāsaka gan, ka 12. augustā arī bija tik karsts, ka telpās, kuras nedrīkst vēdināt, lai neietu zudībā muzeja dārgumi, gluži dabiski zuda vēlme uzturēties ilgāku laiku (te es tiešām būtu nopirkusi kādu glāzi ūdens, ja vien būtu tāda iespēja). Ja izmantojam Googles meklētāju, tad redzam, cik ilgu laiku cilvēki šeit mēdz pavadīt. Jāsaka, ar visu karstumu un ne tik dedzīgo vēsturisko ieinteresētību, mēs nebijām vidējais apmeklētājs, jo te dzīvojāmies vairāk kā divas stundas! Pēc tam gan steigšus pēc spirdzinoša dzēriena un uz mājiņām.