(attēls no Pinterest)
Man jau pirms gadiem diviem bija skaista ideja, ko es varētu pagatavot saviem sekotājiem bloga 5. dzimšanas dienā. :D Bet šodien atrādos jūsu priekšā kā tukšiniece, jo kopš decembra nekādi tādi rokdarbi vairs netiek darīti roku problēmu dēļ... Toties man ir jubilejas brīvdienas. :D Un man šī ir netipiska darbdienas stunda, kad varu uzrunāt blogdraugus un blogpaziņas. :)Nedaudz faktu:
Uz doto sekundi blogs apmeklēts 187218 reizes. Esmu nopublicējusi 460 ziņas, diemžēl aizvien netieku galā ar visu melnrakstu pārvēršanu tīrrakstos. :) Vispopulārākie ir šablonu ieraksti un tiem līdzi cenšas tikt dārza lietas. Jau gandrīz gadu (tā klusi, klusi un lēnām, lēnām) pastāv manu papīrdarbiņu lapa Facebook(ā). No papīrdarbu izpalikšanas brīža biežāk ļaujos eksperimentiem virtuvē, doma dalīties ar atziņām, receptēm, protams, ir, tikai nedaudz par maz ar tām 24 h diennaktī. :)
Šis gads man ir diezgan smags, bet aprīlis ir sācies ļoti, ļoti labi. :)
1. aprīlis. Pilnīgi neatkarīgi no joku un bloga dzimšanas dienas, vairākas stundas pavadīju kursos par bērnu, vecāku un pedagogu tiesībām. Tā kā nesen biju uz vieniem "pilnīgi garām" kursiem, tad šos baudīju. Nu nevar cilvēks stāstīt par problēmas vienu pusi, nepārzinot otro. Ir jāpārzina gan teorija, gan realitāte. Un sestdienas gadījumā mums bija ideāls cilvēks, kas paralēli strādā kā pedagogs un jurists.
No sestdienas esmu uzsākusi jaunu eksperimentu - tējas sēnes audzēšanu. Jau šobrīd ir pamatota baža, ka manam kuņģim dzēriens nederēs, bet ir jau vēl alternatīva lietot šķidrumu matu mazgāšanai un sejas kopšanai. Tā kā viss sākumprocesā, viedokļa par šī organisma lietderību mūsmājās, vēl nav. :)
Tā bija arī diena, kad Rīgā vēl ap 2 dienā bija ne pārāk tīkams vējš, bet jau 4-os riktīga sutoņa! Braucu tramvajā un, skat, muša gurdeni "mazgājas" - it kā pamodusies, it kā ne. :D
2. aprīlis. Vēl viena saulaina diena, tāpēc svētdien devos uz Vecmīlgrāvi pastaigāties (un pie reizes ieiet "2. stāvā", kur sapirkos arī visādas lietas puķēm. Šodien paredzēta pārstādīšanas tūre). Vējelis nerimās visu dienu, bet, gaidot Viestura prospektā autobusu, aizvējā tāda pati sutoņa kā sestdien. Laiks ir darījis savu: zāle nu zaļo un pumpuri plīst!
Kad biju pēdējoreiz Vecmīlgrāvī? Rudenī? Neatceros, taču nebija Mangaļu jaunceltne vēl ar tik krāsainiem akcentiem. Projekts "Liepziedi". Tā jau nu gribētos par 32500 (sākot no...) baudīt to smaržu vismaz jūlijā, bet realitātē, ja vien nebūs pretvējš, šeit nevarēs pat logu atvērt, jo gaiss šajā rajonā pastāvīgi smird pēc gāzes un benzīna. :( Arī svētdien to jutu, braucot garām...
"Ziemeļblāzmā" bija kaut kāds pasākums, tāpēc iztiku bez Rožu istabas, bet izgāju loku pa parku:
Pēc tam aizgāju arī pāri ielai līdz "Burtnieku namam". Viena no skaistākajām koka ēkām Vecmīlgrāvī. Esmu tur bijusi, jo, kad dzīvojām šajā rajonā, bērns apmeklēja mūzikas skolu:
Iepretim, vietējās kāpās, notika pareizticīgo krusta iesvētīšana vai kaut kāds cits rituāls:
3. un 4. aprīlis. Pirmdien ārā drūma diena un es uz to pusi... Migla. Smidzina. Un es ar lielo somu devos lēnā garā uz netālo slimnīcu:
Brīnos pati par sevi, cik netipiska mierīga esmu bijusi pēdējās nedēļās, kaut atskaites punktu jau ieslēdzu, braucot uz Viļņu. :) Ja jau tā ņem, par ko tiešām uztraukties? Viss sen ieplānots. Slimnīcas ārsts pats veica korekcijas ārstes ieteikumā. Viņš šo jomu ir pētījis padziļināti, rakstījis disertāciju, tad nu kas? Vienīgi mans slimnīcu pieredzes trūkums. Un arī bailes no pēcnarkozes, jo atmiņa jau tā ne pati labākā... Ļoti gribējās mieru, klusumu, vienatni... Un, izņemot pirmās palātā pavadītās stundas, es to arī saņēmu, jo paliku 4-vietīgajā palātā viena! :)
Biju sadomājusies angļu valodu viedajā ceļā pamācīties, bet laiks skrēja arī slimnīcā. :D Visu nepaguvu. Pirmajā dienā lasīju grāmatu, nākamajā nodevos gulšņāšanai, jo nenormāli sāpēja galva (nebiju laikus informēta par ēdināšanas kārtību, tāpēc pirmā diena pagāja ar ūdeni vien, bet otrajā vairs nedrīkstēju ne ēst, ne dzert... Ak, vakar pēcpusdienā biju sajūsmā par ēdienu, ko ikdienā izbrāķētu! :D ) Bet citādi par slimnīcu (izrādās gan, ka vairāk funkcionē kā dienas stacionārs) nevaru teikt nevienu sliktu vārdu. Visi jauki un laipni. :)
5. aprīlis. Kaut nakšņoju atkal savā gultā, vakar nomocījos ar bezmiegu ilgi, ilgi. Un šodien nespēju vien iekustēties kaut kā padarīšanai. Jūtos labi, bet ārstam noteikti taisnība, ka nedaudz jāatgūst spēki. :) Esmu priecīga par neplānotajām brīvdienām. Mīlu aprīli! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru