Decembrī, sekojot līdzi Krievijas griezēju darbiem, redzēju ļoti daudz zirgu. Bija, kas simpatizēja, bija, ko augstu vērtēju pēc grūtības pakāpes, bija, kas palika vienaldzīgi... Domāju, ka man laikam sava Zirga nebūs, jo atkārtot kolēģu grieztos nevēlējos, bet citviet internetā neviens uz mani lūdzoši nepaskatījās:)
Tomēr kādā brīvdienā Viņš atnāca pie manis:)
Griezu pa nelieliem gabaliņiem visu dienu, jo ar vijīgajām līnijām, aplīšiem nav "žiks" un gatavs! bet kvalitāti griezumā ieturēt gribējās:) Beigās sabildēju uz dažādiem foniem, bet blogam izvēlējos tieši šo. Man bija tā laime no savas bērnības līdz mana bērna bērnībai reizēm pavadīt laiku ar brūnu zirgu Lauri. Jo jaunāka biju, jo pārgalvīgāka; pati, bez konsultēšanās ar pieaugušajiem, rāpos zirgam mugurā, kaut viņam bija diezgan atšķirīgi ieskati par šādiem gājieniem... Bez segliem, dažkārt pat bez iemauktiem... Pēdējoreiz, kad bijām tandēmā, viņš izdomāja padzerties un es bīstami slīdēju pa viņa kaklu, no kura man izdevās nokrist zemē, ne uz galvas ūdenī. Pēc tās reizes sapratu, ka visādi varēja beigties un, nezinu, vai šobrīd varētu uzticēties kādam citam zirgam...
Lai izgrieztajam Zirgam šajā ierakstā nav garlaicīgi, pievienošu citu zirgu foto:
no Galerijas Centrs |
Vecāķu zirgi |
Vecmīlgrāvja Ledus svētkos 2013. gadā |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru