Jaunais gads klāt:)

Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns...

Kaut kā tā:)
Kulminēju ar daudzu nianšu, tradīciju neievērošanu svētkos. Sanāca tas neapzināti. Ja Ziemassvētkos vien iztrūka dāvanas zem eglītes (kam bija pirms, kam būs tuvākajās dienās:) ), tad gadu miju bez maz ignorēju pilnībā. Līdzīgi kā Ilze raksta savā blogā par iedomām, ka viņas svētku galds droši vien lūzt no dažādiem gardumiem, arī par mani varētu būt priekšstats, ka manējie saņēmuši pa pašdarinātai atklātnei vismaz. Tā nav... Nezinu, kad man jāsāk gatavoties vai arī fakts, ka otrais rudens pēc kārtas man atnes kādus pārdzīvojumus, taču decembrī darbības noris pēc prioritātēm un tās pasta lietas tiek atbīdītas uz vēlāku laiku, kurš beigās ir par vēlu, lai sūtījumi adresātus sasniegtu līdz Ziemassvētkiem...Mīļie, piedodiet, man manu neorganizētību!
Lasot citu ierakstus par iztrūkstošo svētku sajūtu, man kļūst skumji. Biju iedomājusies, ka citiem viss o. k. ... Kāpēc un kurā brīdī zūd neviltotais prieks? Saprotu, ka no zila gaisa nerodas nekas, ir kaut kas jādara tajā virzienā. Kas? Vai kā? Rotājām māju, egli, cepām, vārījām... Nekādas īpašās Ziemassvētku sajūtas tas manī neizraisīja, lai gan baudīju jauku vakaru ar mīļajiem un brīvdienas:)
Par Jaungada gaidīšanu man vispār nav ko teikt, jo vēl šodien esmu pārņemta ar pāri plūstošu radošumu! Man patīk mans darbs, bet šobrīd ir drusciņ bēdīgi, ka viņa dēļ šovakar mana mājas radošā darbnīca jāklapē ciet. Tā kā nedēļu nebiju Rīgā, bet atgriezos viena, nespēju atteikties no iespējām, ko sniedz klusums:) Neviens nerūc, kad gribu apsēsties pie datora, neviens neprasa ēst... Brīvi var aizkraut gultas un galdus ar visiem materiāliem, jo šauri, šauri pie mums:) Ak!
Vakar uztaisīju šopingu. Kaut kāda apziņa pamodās, ka jāizvēdina galva, jo svētki kā nekā! Sapratu, ka ar sabiedrisko transportu var braukt jebkur, jo tas neko nemaksā, priecēja arī 20% atlaide manā mīļajā hobijpreču veikalā:) Un laiks - vienkārši burvīgs!!! Saulains:) Divas iepriekšējās dienas līņāja... Un arī šodien jau cits skats uz ārpasauli - pelēcība ar nedaudz baltiem māju un mašīnu jumtiem. Ja vakar būtu auksts, apkārt daudz nestaigātu, bet lieliskie laikapstākļi mani atturēja no pārlieku ātras braukšanas atpakaļ un cik tādu reižu, kad neviens mājās negaida?! Devos uz Vecrīgu meklēt svētku sajūtu:) Un man likās, ka visi to vien tik dara, kā fotografē!

Vēl svētku sajūtu meklēju piemājas "Maximā":) Tā kā mums šeit nav izvēles lielveikalos, tad visas rindas bija iespaidīgi garas... Lēnām bīdoties uz priekšu, mans ikdienišķo pirkumu saturs tomēr papildinājās ar pa ceļam uzlūkoto Martini Asti, tā ka šis tas no tradīcijām tomēr bija, bet nekādi deviņi vai divpadsmit ēdieni (kur viens cilvēks ar to varētu tikt galā!):)
Turpmākajā vakara gaitā par svētkiem nebija, kad piedomāt, jo visam izejmateriālu klāstam bija noticis pievedums! Bez tam nesen internetā atklāju lapu ar iedvesmojošām atklātnēm... Ir stimuls atgriezties pie tām, jo pēdējā laikā maz atklātnes taisītas.
Salūts! Salūti! Skrēju uz virtuvi, taisīju vaļā pudeli... Mobilajā pienāca pirmās sms... Hmm, tikai nedaudz pāri desmitiem:) Labi, izdzēru glāzi par savām paziņām Krievijā. Starp citu, saņēmu šādas tādas lejupielādējamas dāvaniņas (šablonus) no krievu saitiem:)
Lai nepalaistu garām Latvijas pusnakti, ieslēdzu TV. Lai arī neatceros, ko pēdējoreiz skatījos LTV1, Vecgadu pavadījām kopā:) Kaut arī dzirdēju maz no tur notiekošā, man radās priekšstats, ka bija sakarīgs raidījums, kaut kas par iepriekšējo gadu dziesmām, varoņiem, kas lika man aizdomāties par laikiem, kad pati biju vēl bērns:) Tad visas uzrunas, kārtējie salūti, arī es izgāju no savas darbnīcas realitātē:)
Tā jau ir: gaidi vai nē, bet klāt ir! Vēl ar visu eiro! No kura es arī vēl tālu, tālu, tikai jaunu maciņu noskatīju:)

Lai visiem pārticīgs un radošs 2014. gads!