Pēc ziņas par savulaik populārās draugiem.lv "Fermas" slēgšanu, negaidīti prātā nāk dažādi fakti. Lai vai kā, tas ir nedaudz personīgi, jo arī mūsu ģimene bija iesaistīta šajā ambrāžā. Bijām brīžiem čaklāki, brīžiem slinkāki pircēji, sējēji, vācēji, makšķerētāji... Tā noteikti bija pirmā spēle internetā, ko sāka spēlēt dēls un vienīgā, kurā viņš apmācīja omi, lai būtu kam uzticēt savu saimniecību. Drīz "Ferma" aktivizējās arī manā profilā. Iztikām bez reālas naudas ieguldījumiem, dažkārt bijām tuvu bankrotam un kopējā draugu - spēlētāju vidū grozījāmies beigās. Pirms pusotra (vai vairāk) gada atkal sasparojāmies, pareizāk, vairāk dēls pārstāvēja mūsu saimniecības. No maniem draugiem spēlēja vien kādi trīs, tāpēc nebija grūti apstaigāt viņu laukus vai apraudzīt lopiņus, lai nedaudz uzlabotu arī savas virtuālās finanses. Un te nu es dažbrīd bērnam ļoti piepalīdzēju, - ja, dzerot rīta kafiju, bija laiks ieslēgt datoru, reižu pa reizei veicu agro apgaitu. Ar ko tas beidzās? Ar vienas draudzenes zaudēšanu! Nekad nebiju domājusi, ka arī manu paziņu vidū ir kāds, kuram neīstenība ir realitātes vērtībā. Sākumā saņēmu vēstuli, taču tās saturu neuztvēru nopietni:) Pēc pāris dienām viņa bija izdzēsusi mani no saviem draugiem... Citu iemeslu nezinu. Vai ir skumji? Žēl viņas...
Vēl "Ferma" atgādināja par galeriju, kura tagad jau laikam sen dzēsta, bet tolaik - "ziedu laikos" tika "iepozēts":) Man bija interesanti vēlreiz pārskatīt šīs bildes. Jā, un daudz kas ir mainījies, šobrīd dēlam vispār nepatīk bildēties:) Arī "Ferma" aizmirsta kādu gadu. Blogā man neesot tiesību likt viņa bildes, tāpēc dalos ar "pusbildēm" :)
Šī spēle ar kaut ko spēja piesaistīt (spēlēja pat politiķi!), jo nevienai citai no draugiem.lv pieejamajām, dēls tik daudz uzmanības nav veltījis. Pati šobrīd ik pa dienai viļos, kad, atverot dienas pārsteigumu, tiek piedāvāts kaut kas (atvainojiet, neiedziļinos) spēlēm. Ir (ceru, ka vēl ir, jo vairākus mēnešus neesmu ieskatījusies) tikai viena spēle, ko reizēm spēlēju - "Vārdu kaujas". Tā kā pagājušo gadu miju sagaidīju vienatnē, tad, lai neko nepalaistu garām un pareizā laikā izdzertu glāzi šampanieša, pēdējo stundu īsināju šajā spēlē. Interesanti, ka tur "satiku" dēlu un draudzeni:) Konkurentu netrūka (protams, arī skumji apzināties, cik daudzi nesvinēja!), bet, pašiem par pārsteigumu, tikām vienā četrniekā! Tā kā draudzene ir aizrautīgāka smadzeņu trenētāja par mani, viņas pozīcijas neapšaubīju, taču atceros, ka bija reizes, kad skolēns mūs apsteidza:) Cerībā uz citādu gadu mijas sagaidīšanu šogad, lieku punktu šim ierakstam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru