Atvaļinājuma pieraksti - trešā nedēļa

16. 07. Atkal viena traka pēcpusdiena uz riteņiem un nobrauktiem ap 22 km!

Prieks par renovētām mājām dziļos laukos. Šī celta 1938. gadā

Pļaviņas - Ērgļi - beidzot asfalts un vieglums braukšanā!!!

Odzienas pils

Ēka pils kreisajā pusē

 Tagad šajā pilī vairs dzīvo tikai divas stārķu ģimenes...

Sarkanā šķūņa drupas Jaunbebros

17. 07. Trešdienas ir pilnas ar sakritībām: makšķerēšana, kura vienmēr draud izjukt un zvani no kāda konkrēta cilvēka:)
Bet šoreiz, tikai tāpēc, ka mobilie dažiem mēdz būt, lai būtu, mašķerēšana bija! Gājām uz dīķi, kurā zivju daudz, bet mazas, dēla vārdiem sakot, "kaķenieces"...

Manējā:)

Bija gana vējains, ēnā pavisam drēgns. Man apnika būt tikai asistentei! Vispirms pieteicos uzlikt sliekas (uzskatu, ka tas man izdodas daudz vieglāk un labāk! Kaut neviens netic, ka māku makšķerēt, bērnībā to darīju bieži, jo ļoti daudz laika pavadīju ar tēvu), bet dīvainākais, ka zivtiņas bija tik izbadējušās, ka ķērās bez maz uz plika āķa:) Un apnika būt arī tikai slieku licējai! Noķēru divas "pannenieces" un daudzas "kaķenieces"!

 

Copēja viena pēc otras, bet mūsu, ar brokastīm pustukšie vēderi jau prasīja pusdienas, devāmies mājup. Man rokā it kā līnis. Es, protams, nezinu, kaut arī šo noķēru es un tāds visā guvumā bija viens vienīgais. Mēs viņam dodam vēl vienu iespēju dzīvot un jaunas mājas! Arī daudzām karūsām un raudām:)

Bet dažas nav izdzīvojušas "komunālajā spainī" un tiek Micei. "Pannenieces", protams, uz pannas...
Vēlā vakarā Rīga. Vakars pagāja cepot kanēļrozītes un šujot ;) - te miedzu ar aci draudzenei, kura aizvien nesaprot, kāpēc man bija tā šujmašīna vajadzīga:) Biežāk jau sanāk noslaucīt tikai putekļus, bet, kad reiz viss tiek sastellēts un izkārtots šūšanai, tad aiziet! Tagad iecerēts viens reciklēšanas projektiņš.

18. 07. Lietus nolijis... Rīgai atkal tika! Nē, nu laukiem arī, bet tas bargums bija pa ceļam izdāļāts...
Pēc lietus viss mainās: gliemeži staipa savus radziņus un puķes stiepjas garākas...

Viena no manām remontantajām zemenēm, kura pagājušajā gadā izdīga no mazas sēkliņas un kā necils stādiņš pārceļoja no pilsētas uz laukiem. Protams, tikusies ar gliemežiem, bet zied un ražo!

20. 07.  Pavisam agrs rīts. Esmu paspējusi šo to salāpīt un salikt burkās gurķus ar mārrutkiem... Paspējusi ieraudzīt sauli un skaidras debesis, jo šobrīd sāk apmākties. Vakar dienas vidū pamatīgi nolija, zibeņoja vismaz trīs zibeņi vienlaicīgi, pēc tam bija auksts kā vēlā rudenī.
Manējie aizbrauca ekskursijā uz Latgali. Man toties vesela strīpa nedēļas nogaļu, kad vismaz vienā no dienām jābūt laukos:( Šovasar gandrīz visas brīvdienas tik ātri aizplānojās, ka neinteresanti... Ceru, ka tajās dažās augusta neaizņemtajās notiks kas riktīgi foršš!