Jūnija rezumē

Laikam šis būs pēdējais ieraksts, pēdējais šomēnes:) Pašā Jāņu izskaņā, Jāņa mazmeitas rakstīts:)
Pārskatot jūnija ierakstus, smīnu par sevi: tik daudz esmu domājusi par ēdamām lietām! Lai arī ar virtuvi esmu uz "jūs", jūnijs ir viens no mēnešiem, kurā esmu spiesta vairāk parosīties virtuvē, jo jūnijā ir gan mana dzimšanas diena, gan Jāņi.
Šogad, varētu teikt, piespiedu kārtā, pirmoreiz taisīju Jāņu sieru. Pavisam nedaudz, absolūti eksperimentālā kārtā, jo man bija jāizlieto litrs piena, pie tam pasterizēta (kā zināms, šim sieram vajag īsto, lauku...). Rezultāts ēdams bija, gardāks par veikala, kuru es vispār neēdu, bet citiem sanāk labāk, tāpēc ar recepti nedalīšos:)
Priecēja izcili siltais Līgo vakars, pat odu uzlidojumi sākās vēlāk. Āra galdam noderēja "tautiskā" vaskadrāna... Saullēktu nesagaidīju:(, kaut kā nespēju aizmirst, ka pēc svētkiem atkal jauna darba nedēļa, kurā īpaši daudz jāpaspēj!
Nogaršoju

par kuru pavisam nesen uzzināju no Elīnas:) Man arī likās par saldu:)
O, jā, un manas zemenes, no kurām ikdienā šķir 130 km attālums, kuru dēļ tās nav apčubinātas tā, kā man gribētos, jo es neesmu pat brīvdienu lauciniece (labākajā gadījumā, reizi mēnesī viņas ieraugu):( Un lietus tur šogad nelīst, kas tik būtiski, lai būtu spēks sārtoties esošajām un garantētu nākamā gada ražu. Sestdien tika izdzerts daudz, daudz zemeņu kokteiļa! Un atrasta viena sirsnīga oga!

Vainagus pīt iemācījusies neesmu, bet vienu kaut kā uzmargoju:)

Te nu viņš ir, ar modeli Mici:) Ar šo aksesuāru iepozējām visi (es pat aizmirsu, ka man matos iesprausts smaržīgais peonijas zieds:)), bet Micei visvairāk bilžu:) Mice par labu atzina arī manu sieru (šīrīta otrajās brokastīs), kaut vispār viņa ir ļoti cimperlīga ēdienu izvēlē, īpaši vēl tādā karstumā! Jāpiebilst, ka Micei šobrīd savi Jāņubērni atskrējuši, kurus gan redzējuši neesam:)