Ir atkal pavasaris! Un manas pavasara gaitas... Pirms gada jau aprīļa beigās ir stāsts par
ravēšanu. Šogad pavasaris atnāca vēlāk, un, pakontrolējot pa dobēm dažādās vietās, pagājušajās brīvdienās mana šova teritorija bija vēl par slapju 90%, tāpēc kadros vienkopus puķes ar nezālēm, baidos pat domāt, kas būs pēc nedēļām 2 vai 3, vai pat 4, kad atkal tur nokļūšu!
No narcisēm visvairāk man patīk dzejnieknarcises, jo tām ir tik izteikta smarža, un biju pārsteigta, ieraugot vienu ziedam... Un tobrīd man prātā ienāca Imants Ziedonis...
Šur tur manāmās vēl dažas no tām, kuras uzzied agrāk par citām - zilsniedzītes, arābes...
Kaut kas ir nopirkts, lai gliemežiem dažādotu ēdienkarti! Redzu, ka lielie vīngliemeži nemaz nav vienīgie kaitnieki. Vislabākie gliemežu apkarotāji esot muskuspīles, bet tas taču man galīgi atkrīt, ja parādos tikai epizodiski:)
Kam uz palodzes podiņā, kam - dārziņā...
Un vēl dažas bildes ar dārzbēglēm un pļavas puķītēm.
Pēdējais, ko darīju laukos, skraidīju pa pļavu, lasot gaiļbiksītes tējai. Pirms nedēļas ievācu māllēpes. Uzskatu, ka tieši pavasarī ievāktās drogas ir visvērtīgākās, lai gan pagājušoziem (tam gan bija savi iemesli...) tik reti malkojām tēju sveču gaismā...
Pilnos ziedos arī ogu krūmi, bet ražu pa savam saregulēs salnas.
Šim ierakstam ir viens liels mīnuss, nevaru pievienot to smaržu buķeti un bišu zumēšanu, kas tur bija:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru