Ravēšanas šovs

Katru gadu, kad aizsākas pavasara lauku darbi, arī es raujos ārā no pilsētas...  Pēdējos gados, dažādu izdzīvošanas, realitātes šovu ērā, es šo pasākumu uztveru kā šovu, jo es it kā gribu, bet vēl neesmu iemācījusies, kā citi pilsētnieki, izbraukt vienkārši atpūsties. Un arī tas, ka lauku māju principā vairs nav:(
Lūk, piemēram, aprīļa nogalē man atkal bija šovs. Trīs dienas pavadīju bez TV, bez radio, bez datora, un sapratu, ka cīnos ar Mammu - Dabu, jo viņai ir pavisam citi ieskati par lietu kārtību. Bet vai cilvēks viņai ko jautā?

Dienas bija vējainas, toties saulainas, bez lietus, kas svarīgi, ja nolemts augām dienām būt ārā. Paspēju arī ievākt šos ziediņus tējai:

Kādiem nolūkiem domāta māllēpju tēja, var ieskatīties šeit. 
Papriecājos par tulpēm, kuras iestādīju pirms pāris gadiem, bet ieraudzīju ziedam tikai šogad!

 

Vīngliemeži uzlabojuši lapu izskatu :)
Protams, ceru, ka kādreiz es nepiedalīšos šovā, bet man pa īstam būs savs puķu dārziņš, ar interesanti veidotām dobēm, taciņām, un es par to priecāšos ik dienu :) Šobrīd tas šķiet nepiepildāms sapnis...

Tagad priecājos, ka vispār ir tāda vieta, kur izdzīvot šo sapni, kur ieelpot svaigu gaisu... Paldies, Mamma - Daba!