Trešdiena - 16. maijs.
Starp darbu un lekciju radās stunda un vēl bišķiņ, ko nolēmu pavadīt Vecrīgā, turpinot meklēt dažādību durvju rokturos un priecējot acis ar visu, ko šajā pilsētas daļā var ieraudzīt.
Šķiet, biju apstājusies pie interesantām durvīm, nofotografēju divas bildes un tikai tad attapos, ka tuvumā nav neviena cilvēka, bet čaboņa ir. Uz galdiņa ieraudzīju vārnu, kura sparīgi uz visām pusēm izmētāja trauciņa (bildē gan labi redzams, ka viens trauks bija iztukšots jau pirms tam) saturu. Pēkšņi biju tipisks Dvīnis, jo viena mana iekšējā balss teica, ka jādzen šis nekaunīgais putns prom, bet otra - uzjautrinājās un centās iekadrēt vārnu. Bet ikviena no manām balsīm bija par vēlu, jo iekštelpās jau atskanēja brēciens un putns "laidās lapās", nedzirdot kāda krievu lamu vārdu straume tika viņam atskaņota.
Sestdiena - 19. maijs.
Aizbraucu pēc maratona numura. Iesildīšanās skrējiens līdz pieturai, lai pagūtu uz ne pārāk biežu autobusu. Atkal vārna. Klusa. Cītīgi pētīja autobusa bildi. No viena stūra un tad no otra, un no vidus arī. Eh, pilnīgi nelaikā jāatbild uz ziņu telefonā! Uzelpoju, jo filmēšanas cienīgā vārna tepat, tomēr uz telefona aci reaģēja šādi... 😏
P.S. Beigās gan atgriežos pie sen zināmās patiesības, ka vārnas ir ļoti gudri putni - viņas ir jau gatavas Vispārīgajai datu aizsardzības regulai Latvijā 😉.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru