Bloga ierakstu secība var atšķirties no tā, kā izlasītās grāmatas sekojušas viena otrai, bet realitātē turpinās periods, kad cenšos miksēt jaunās grāmatas ar vecajām, jo bieži vien padomju laika izdevumus lasu lēnāk, bet to itin nemaz nevaru attiecināt uz grāmatu, par kuru stāstīšu šodien.
"Elfi", 1967. gadā izdotais stāsts, manās mājās pārnācis no "Otrās elpas", stāvējis vairāk kā gadu, bet nu paņemts un pāris dienās izlasīts. Tikko mēģināju internetā atrast ko vairāk par ungāru autori Martu Gergeju (Marta Gergely. 1913-1973), bet latviski piedāvā tik ibook.lv sludinājumus. Ungārijā 60. gados stāsts īsā laikā izdots atkārtoti, saņēmis Atilas Jožefa prēmiju. Pārskatot ziņas ungāru valodā, nespēju uzminēt, kura grāmata būtu "Elfi", jo autore sarakstījusi vairākas par skolēniem, pusaudžiem. Iespējams, ka "Elfi" ir viena no "Szöszi" daļām. Un latviskais tulkojums acīmredzot tapis no krievu valodas, ne ungāru.
Stāsts ir par pusaudzi Elvīru Vargu, kuru parasti sauc par Elfi vai Vāverīti (skaisto, blondo matu dēļ).
Stāsta ievadā meitene tiek attēlota kā diezgan bezcerīgs gadījums kā skolā, tā mājās.
Vecāki izšķīrušies jau Elfi agrā bērnībā, tāpēc meitene dzīvo pie mātes vecākiem. Vecmāmuļa cenšas būt ļoti stingra. Tāds audzināšanas modelis mūsdienās atzīts vairs netiek, taču aizvien pastāv arī atsevišķās latviešu ģimenēs. Ir jābūt kā toreiz, tā arī tagad pietiekoši spēcīgam raksturam, lai mazvērtības kompleksi nenosmacētu to lielisko, kas mīt ikvienā cilvēkā. Skolas beigšana, darbs un iepazīšanās ar Bebi parāda citu Elfi, kura spēj pārsteigt gan ar vārdiem, gan rīcību. Tēvs meitu atbalsta finansiāli. Mātei ir cits vīrs, vēl divas meitas un divi dēli. Viņa Elfi aicina ciemos tad, kad jāpieskata bērni. Reiz meitene apjauš, ka viņa varētu pat nomirt un tas viņas tuvākajiem radiniekiem neko nemainītu...
"Elfi", 1967. gadā izdotais stāsts, manās mājās pārnācis no "Otrās elpas", stāvējis vairāk kā gadu, bet nu paņemts un pāris dienās izlasīts. Tikko mēģināju internetā atrast ko vairāk par ungāru autori Martu Gergeju (Marta Gergely. 1913-1973), bet latviski piedāvā tik ibook.lv sludinājumus. Ungārijā 60. gados stāsts īsā laikā izdots atkārtoti, saņēmis Atilas Jožefa prēmiju. Pārskatot ziņas ungāru valodā, nespēju uzminēt, kura grāmata būtu "Elfi", jo autore sarakstījusi vairākas par skolēniem, pusaudžiem. Iespējams, ka "Elfi" ir viena no "Szöszi" daļām. Un latviskais tulkojums acīmredzot tapis no krievu valodas, ne ungāru.
Stāsts ir par pusaudzi Elvīru Vargu, kuru parasti sauc par Elfi vai Vāverīti (skaisto, blondo matu dēļ).
"Pati tu tieva kā slieka, bet mati tev skaisti! Goda vārds, tie tev izsūc visu spēku!"
Stāsta ievadā meitene tiek attēlota kā diezgan bezcerīgs gadījums kā skolā, tā mājās.
Vecāki izšķīrušies jau Elfi agrā bērnībā, tāpēc meitene dzīvo pie mātes vecākiem. Vecmāmuļa cenšas būt ļoti stingra. Tāds audzināšanas modelis mūsdienās atzīts vairs netiek, taču aizvien pastāv arī atsevišķās latviešu ģimenēs. Ir jābūt kā toreiz, tā arī tagad pietiekoši spēcīgam raksturam, lai mazvērtības kompleksi nenosmacētu to lielisko, kas mīt ikvienā cilvēkā. Skolas beigšana, darbs un iepazīšanās ar Bebi parāda citu Elfi, kura spēj pārsteigt gan ar vārdiem, gan rīcību. Tēvs meitu atbalsta finansiāli. Mātei ir cits vīrs, vēl divas meitas un divi dēli. Viņa Elfi aicina ciemos tad, kad jāpieskata bērni. Reiz meitene apjauš, ka viņa varētu pat nomirt un tas viņas tuvākajiem radiniekiem neko nemainītu...
"Viena atpērkas ar gultas veļu, otrs - ar naudu. Bet pašu galveno, kas viņai tiešām
būtu vajadzīgs, neviens nevar dot. Vai Elfi tiešām prasa kaut ko neiespējamu? Nē,
tikai ļoti nedaudz! Elfi vēlas, lai arī viņa kādam būtu vajadzīga. Lai arī par viņu
kāds rūpētos. Lai kāds atcerētos, ka arī viņa eksistē! Lai viņa šai pasaulē
nejustos lieka."
Ir jāizlasa stāsts, lai saprastu, ka Elfi sastop šādu cilvēku.
Ieraksta beigās vēl divi citāti no grāmatas:
"Un, kaut arī konditorejā pavisam citas smaržas nekā frizētavā un saldā krējuma
putas ir kaut kas cits nekā ziepju putas, tomēr abām šīm profesijām ir kaut kas
kopējs. (..) Kā bez skaistuma, tā saldumiem cilvēks varētu iztikt: izmazgāt galvu
un izcept cepumus var arī mājās. Bet frizētava un konditoreja dzīvei piešķir kaut
kādu sevišķu spožumu, un tādēļ cilvēki tik labprāt apmeklē abas iestādes: cilvēki
mīl skaistumu un saldumus. Daudzas sievietes drīzāk atteiksies no vakariņām, bet
iztaisīs manikīru. Un daudzi vīrieši vakariņu vietā labāk izdzers tasi kafijas, ja
vakariņām un kafijai reizē pietrūktu naudas."
"Ziedi tādēļ arī ir labi, ka tie cilvēkus padara labsirdīgākus. Ar to, kurš nāk pie
otra ar ziediem, nestrīdas. Liekas nepieklājīgi, bezkaunīgi ziedu klātbūtnē teikt
cilvēkiem rupjības."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru