Pēc aizdomīgām brīvdienām ne tik senā pirmdienā biju pozitīvi noskaņota doties darba pārgājienā. Ziema, mazi mīnusiņi, bet saule, saule, saule un prieks! Nevienā brīdī nedomāju, ka šis ir kaut kāds ārprāts (pēc tām aizdomīgajām brīvdienām 😀).
Bet drīzumā sākās... sākās kaut kas nepieredzēts, jo tā pēkšņi gluži vai visi vienlaikus darbā dabūjām pirmās e-slimības lapas savā mūžā.
Mājās notika tieši tas pats. Saslimām visi. Tā nebija gripa, bet kaut kāds bubulēns - vīruss ar aizliktiem deguniem un kasīgu klepu. Un temperatūriņu, kura, šķiet, nemaz nedomā likt man mieru. Un tādu nespēku, ka sēžot nespēj sevi noturēt.
Izlasīju kādas desmit grāmatas. Teorētiski jau šis cipars varēja būt lielāks, bet beigās jau sāka ņirbēt gar acīm.
Daudz dzērām tējas, daudz runājāmies, reiz pat līdz trijiem naktī, jo galu galā no rīta nav jāpagūst itin nekur. Brīžiem pat dzīvojām pēc Phjončhanas (tā arī neesmu iemācījusies šo nosaukumu izrunāt, mēlei nesamežģoties) laika...
Uz nenoteiktu laiku atlikām ģimenes svētkus un arī 14. februāri atzīmējām pavisam pieticīgi:
Un nākamajā dienā (pēc Latvijas laika) sākās Suņa gads:
Šis gads visiem apzinīgajiem, centīgajiem sola patīkamas pārmaiņas bankas kontos. Bez tam radošumu sevī spēs atrast pat tie, kuri neprot ne adīt, ne šūt... Lielisks gads kāzām un bērnu dzemdēšanai, kā arī ceļošanai. Šo visu izlasot, ir vērts saņemties un rīt atkal doties uz darbu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru