Divas māsiņas pa Rīgu tek

Divas māsiņas blakus skrien, bet nekad nesatiekas.

Sliedes.

Bet pa sliedēm brauc tramvaji. Un kāpēc lai es nerakstītu par tiem, ja ik darbdienu tajos braucu!  Varbūt pat aizrāvos par daudz, jo tramvaju pētīšanas dēļ esmu gājusi gulēt pat 2 naktī, lai gan tas nepalīdzēja šo ātrāk izcelt no melnrakstiem, jo tas reizē ir arī ilgraksts. 

No visiem pilsētas sabiedriskā transporta līdzekļiem tramvaji man tiešām patīk vislabāk, jo, ja vien nepieklājīgi šoferi nenobloķē sliedes, tad sastrēgumstundas ir nemanāmas. Tramvajos man nav nelaba dūša, varu lasīt gan grāmatas, gan telefonziņas. Nu tikai vairs nesaprotu, cik ļoti gaidīt jaunos tramvajus savā maršrutā, jo tie ir feini, silti, e - talonu var uz vietas nopirkt, bet kaut kā šauri tomēr, ja nedabū sēdvietu... Tie ir ļoti skaisti no ārpuses, bet no iekšpuses izskaistinātie logi nemaz tik labi nerāda, kam pabrauc garām. Iespējams, ka mūsdienās tam nav lielas nozīmes, jo lielākā daļa skatās telefonos. 😊

Tā nu sakriksināts tas tramvaju raksts, sākot ar vēsturi, beidzot ar mūsdienu varoņiem. Man likās, es jau nu atšķiru, ka visi nebūt nav vienādi, bet atklāju sev, ka ir vairāk par trim tipāžiem.😃 Un neviļus esmu sākusi numurus pētīt.😏 Galu galā gribējās arī vēl kultūras un dabas kriksi pievienot, tādu druscīti katram tramvajam.

• 1882. gada augustā Rīgā parādījās pirmie zirgu tramvaji, kuri nodrošināja darbu 95 zirgiem, to kučieriem un konduktoriem, izmantojot 19 vagonus. Gandrīz 20 gadus līdz šim zirgu tramvaji pārvadāja kravas. Brauciens salonā maksāja 5 kapeikas, ja stāvēja uz platformas, tad - 2 kapeikas. (Mazā Kalna ielas skvērā 2009. gadā uzstādīta vides skulptūra "Omnibuss"). Mjā, 2 to laiku kapeikas pret 2 mūslaiku eiro, kas jāatstāj par biļeti, ja sanāk to iegādāties uz vietas tramvajā.
• 19 gadus vēlāk, par godu pilsētas 700 gadei, tiek iemēģināts elekriskais tramvajs, bet liepājnieki tādos jau sākuši braukt divus gadus agrāk. 1982. gadā pirmās desmitgades tramvaji kļuva var prototipu jaunuzbūvētajam Retro tramvajam, kurš no maija līdz oktobrim kursē no centra līdz Mežaparkam un atpakaļ.
• Reiz tramvajs brauca arī pa Smilšu ielu (galapunkts atradās pie Biržas), un šis skats bija ļoti iecienīts tā laika pastkartēs. Nesen redzēju foto ar luksoforu Doma laukumā vidū, kurš bijis pašsaprotams, kamēr pats laukums bija apbūvēts, tomēr stāvējis vēl ilgi, jo saglabājās iepriekšējā satiksmes regulācija.
• 20. gadsimta 60. gados sāk domāt par bezkonduktoru biļešu pārdošanas sistēmu. Mūsdienu e-talons parādījās vien 2009. gadā.
• 1981. gadā izmēģināja tramvaju, kuram bija trīs vagoni. 
• 1989. gadā gan Zasulaukā, gan Radio ielas lokā, gan arī izbraucienos ir manīts ekskursiju tramvajs - bārs. Mūzika, ēdieni un braucieni. Esot bijušas problēmas ar produktu uzglabāšanu, gatavošanu, tā nu viss beidzies pēc vienas sezonas. 😏
• 2010. gada 1. jūnijā 6. tramvaja maršrutā pirmoreiz izbrauca zemās grīdas tramvajs.
• Ja esi iekāpis nepareizajā tramvajā, pats vainīgs, tomēr pakalpojuma sniedzējs pa laikam cenšas palīdzēt neuzmanīgajiem. Piemēram, "lodziņš", kurā ir tramvaja numurs, dažkārt ir papildināts ar krāsu kodu: 4. (un dažiem 1.) tramvajiem tas ir sarkans, 5. - dzeltens. Tāpat zinātājs pa gabalu atšķirs tramvajus pēc formas, ja viņam vajadzīgajā maršrutā parasti kursē apaļīgais, kantainais vai jaunais... 🚋🚋🚋
• Ja vēlme vai / un  vajadzība ziņot par kādu starpgadījumu, pārkāpumu policijai vai "Rīgas satiksmes" vadībai, tad vissvarīgākā lieta ir vagona numura piefiksēšana:

Vagonu numuru pirmais cipars norāda, vai tā depo ir Fridriķa ielā 2 (3) vai Brīvības ielā 191 (5). Diezgan loģiski, ka mani interesēja, kur izzudis depo numuru secīgums? 1. tramvaju depo tika uzcelts tajā pat gadā, kad Rīgā sāka kursēt elektriskie tramvaji, un tas nekur nav pazudis, vien mainījis numerāciju laikos, kad pat es vēl dzimusi nebiju. Lai tramvaju depo nesajauktu ar tāda paša numura trolejbusu depo, to pārdēvēja par 5. tramvaju depo, kurā mūsdienās tiek apkopti un atpūtināti 1., 4., 6. un 11. maršruta tramvaji. Savukārt 2. tramvaju depo (Ganību dambī) pēc 2. pasaules kara kļuva par trolejbusu parku, kurā sākumā atradās vieta arī autobusiem. 3. tramvaju depo apkalpo 2., 3., 5., 7., 9. un 10. maršruta tramvajus. 4. tramvaju depo ir slēgts kopš 2010. gada rudens, bet tā teritorijā aizvien tiek uzglabāti tramvaji, kuri aktīvajā satiksmē nepiedalās.

Otrais cipars numurā apzīmē tramvaja modeli. Šobrīd Rīgas ikdienā pamanīsim piecu tipu tramvajus: Tatra T3A (0 vai 1), Tatra T6B5 (2), Tatra T6B5R (5), Škoda 15T (7), Škoda 15T1 (8).  

• 1. tramvajs: Imanta - Jugla. Maršruts izveidots 2005. gadā, slēgts pēc dažiem gadiem, bet pērn atjaunots. Vispopulārākais no visiem "Rīgas satiksmes" transporta līdzekļiem. Maršruta garums nedaudz vairāk kā 18 km, brauciens no viena galapunkta līdz otram ilgst vairāk kā stundu. Tramvajam jāpiestāj 36 - 37 pieturās. Ērti aizbraukt līdz Nacionālajai bibliotēkai. 😉
• 2. tramvajs: Centrāltirgus - Tapešu iela. Sākotnēji šis maršruts bija citāds, taču tāds, kā šobrīd, pazīstams kopš 1978. gada, pēc gada pagarināts līdz Ropažu ielai, taču 1992. gadā atkal saīsināts. Ikdienā te kursē daži, visbiežāk - vienvagona, tramvaji. Maršruta garums vairāk kā 7 km, pusstundas laikā var aizbraukt no viena galapunkta līdz otram. Tramvajam jāpiestāj 16 - 17 pieturās. Ērti aizbraukt līdz Eduarda Smiļģa muzejam. 😉
• 3. tramvajs: Jugla - Ķengarags. Pirmsākumi jau 1954. gadā, pēc 30 gadiem maršrutu slēdz un kā abos virzienos pagarinātu atklāj 2002. gadā. Darbdienās 3. maršrutā brauc mazāk tramvaju nekā 2., brīvdienās nekursē vispār. Attālums starp galapunktiem vienā virzienā ir ap 17 km, brauciens ilgst stundu. Tramvajam jāpiestāj 37 - 38 pieturās. Ērti aizbraukt līdz "Lido". 😉
• 4. tramvajs: Centrāltirgus - Imanta. Maršruts (līdz Čiekurkalnam) izveidots 1984. gadā, 1992. gadā saīsināts. Kopš 1. tramvaja atgriešanās kursē reti un apkalpošanai pietiek ar tikpat tramvajiem, cik 3. maršrutā. Attālums starp galapunktiem vienā virzienā ir nepilni 9 km, ko var veikt pusstundā. Tramvajam jāpiestāj 16 - 17 pieturās. Ērti aizbraukt līdz Botāniskajam dārzam. 😉
• 5. tramvajs: Iļģuciems - Mīlgrāvis. Kad 1951. gadā izveidoja maršrutu, Pārdaugavas puses galapunkts atradās Torņakalnā, uz Iļģuciemu 5. tramvaju novirzīja 1987. gadā. Vienīgais maršruts, kurā tramvaja sliedes krustojas ar dzelzceļa sliedēm. Attālums starp galapunktiem vienā virzienā vairāk kā 15 km, brauciens ilgst stundu. Tramvajam jāpiestāj 36 pieturās. Nezinu, vai stāsts ar par 5. vai 9. tramvaju, bet 90. gados reiz jaunieši nozaguši tramvaju, nesavaldījuši, nobraukuši no sliedēm un ietriekušies vienā no Sarkandaugavas koka mājām. Ērti aizbraukt līdz Dzegužkalnam. 😉
• 6. tramvajs: Ausekļa iela - Jugla. Zīmīgs ar to, ka te sākās gan Rīgas elektrisko tramvaju vēsture, gan izbrauca pirmie jaunie tramvaji, bet tāds maršruts, kāds ir šobrīd, tika izveidots 1970. gadā. 22 gadus vēlāk maršrutu saīsināja, bet 2013. gadā atkal pagarināja līdz Ausekļa ielai. Attālums starp galapunktiem vienā virzienā ap 11 km, kurš veicams nedaudz vairāk kā 40 minūtēs. Tramvajam jāpiestāj 24 pieturās. Līdz ar 1. tramvaja atgriešanos maršrutu dienā apkalpo vien daži tramvaji. Ērti aizbraukt līdz Nacionālajam teātrim. 😉
• 7. tramvajs: Ausekļa iela - Ķengarags. Maršruta garums nedaudz vairāk kā 9 km. No viena galapunkta otrā nonāc pēc 35 minūtēm. Tramvajam jāpiestāj 21 - 22 pieturās. Ērti aizbraukt līdz Nacionālajai operai. 😉
• 8. tramvajs: Tapešu iela - Mežaparks. Maršruts tika slēgts 2009. gadā.
• 9. tramvajs: Aldaris - Ķengarags. Pirmssākumi 1947. gadā, tad uz laiku slēgts un atjaunots 1966. gadā. Visretākais Rīgas tramvajs, jo dienā veic vien dažus reisus no rīta un dažus pēcpusdienā, bet brīvdienās nekursē. Attālums starp galapunktiem vienā virzienā vairāk kā 15 km, ko var veikt nepilnā stundā. Tramvajam jāpiestāj 36 pieturās. Ērti aizbraukt līdz "Dauderiem". 😉
• 10. tramvajs: Centrāltirgus - Bišumuiža. Līnijas pirmsākumi jau 1910. gadā, taču 1. Pasaules kara laikā sliedes tika demontētas. Maršruts tika atjaunots 1926. gadā un ir vairāk nekā 8 km garš. Brauciens no viena līdz otram galapunktam ilgst nedaudz vairāk kā pusstundu. Tramvajam jāpiestāj 17 pieturās. Visbiežāk šo maršrutu apkalpo vienvagona tramvaji. Un tomēr - tikai par 10. tramvaju ir dziesma! 😆 Ērti aizbraukt līdz Arkādijas parkam. 😉
• 11. tramvajs: Ausekļa iela - Mežaparks. Šī maršruta pirmssākumi meklējami 1930. gadā. 11. tramvajam vienmēr viens no galapunktiem ir bijis Zoodārzs, otrs laika gaitā ir mainījies, bet kopš pagājušā gada tas kursē līdz Ausekļa ielai (attālums ap 10 km), līdz kurai var aizbraukt 40 minūtēs. Tramvajam jāpiestāj 23 pieturās. Ērti aizbraukt līdz Zoodārzam. 😉

Pēdējos gados īpaša mediju uzmanība tikusi "Skanstes / kapu tramvajam" (melnais humors jau pieminēts šī ieraksta beigās), kura nepieciešamība ir ļoti apšaubāma, jo Skanstes apkaimes jaunajos namos dzīvokļus, visticamāk, iegādāsies cilvēki ar auto, taču skaisti izplānotie uzlabojumi, protams, ļauj sadārdzināt tuvumā esošo īpašumu cenu. Jaunās tramvaja līnijas izbūve plānota jau 2020. gadā, bet pagaidām vienīgie ieguvēji būtu "Arēna Rīga" apmeklētāji.